Jānis Lencmanis

Jānis Lencmanis;
Personīgā informācija
Dzimis	1881. gada 29. novembrī ; Naudītes pagasts, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Miris	1939. gada 7. martā (57 gadi); Maskava, PSRS (tagad Krievija)
Tautība	latvietis
Dzīvesbiedre	Elizabete Krustiņsone

Jānis Lencmanis, segvārds Ķencis (1881—1939), bija latviešu marksists un profesionāls revolucionārs, Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālkomitejas Krievijas biroja loceklis (1918), LSPR Komisāru padomes priekšsēdētāja biedrs un Iekšlietu tautas komisārs (1919).

Dzīvesgājums

Dzimis 1881. gada 29. novembrī Naudītes pagasta zemnieka Dāvida Lencmaņa ģimenē. 1899. gadā iestājās LSDSP un organizēja pirmo sociāldemokrātisko strādnieku pulciņu Jelgavā. 1905. gada revolūcijas laikā darbojās Liepājā un Jelgavā (1905—1907), bija LSDSP Centrālkomitejas loceklis (1905), Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālkomitejas loceklis (1906—1908, 1911—1917), emigrēja uz Aizkaukāzu, kur bija Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Baku komitejas loceklis.

Pēc Februāra revolūcijas 1917. gadā atgriezās Latvijā, bija Rīgas strādnieku deputātu padomes un Rīgas pilsētas domes deputāts. Pēc tam, kad Latviju okupēja Vācijas karaspēks, bija Jaroslavļas guberņas Kara revolucionārās komitejas priekšsēdētājs, vadīja Borisa Savinkova organizētās Baltās kustības bruņotās sacelšanās apspiešanu 1918. gada 11.—21. jūlijā. Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālkomitejas Krievijas biroja loceklis.

1919. gadā bija LSPR Iekšlietu tautas komisārs un Komisāru padomes priekšsēdētāja biedrs, pēc tam KSPFR 15. armijas Revolucionārās kara padomes loceklis, LKP CK Ārzemju biroja loceklis. 1920. gadā Jāni Lencmani iecēla par Padomju Krievijas militārā izlūkdienesta vadītāju, bet jau 1921. gadā viņu šajā amatā nomainīja Arvīds Zeibots. No 1921. gada Lencmanis strādāja dažādos saimnieciskos amatos Krievijā, bija Petrogradas tirdzniecības ostas priekšnieks (1921), PSRS Tirdzniecības flotes valdes priekšsēdētājs (1925), Kuzņeckas celtniecības direktors (1926), PSRS Finanšu Tautas komisariāta darbinieks (no 1929).^[1]

Lielā terora laikā tā sauktās "Latviešu operācijas" ietvaros viņu 1937. gadā apcietināja NKVD un apsūdzēja dalībā "latviešu fašistiski-teroristiskā spiegu organizācijā". Pēc ilgām pratināšanām nošauts 1939. gada 7. martā, līķis sadedzināts Maskavas Jaunās Donas kapsētas (Новое Донское кладбище) krematorijā, un Lencmaņa pīšļi kopā ar 669 citu upuru pīšļiem aprakti kapsētas kopīgajā kapā Nr. 1.^[2]

Atsauces

↑ Latvijas Padomju enciklopēdijas 6. sējums, Rīga, 1985. — 52 lpp.
↑ Arvīds Auns-Urālietis. «Maskavas kapu lauki». In Dzintra Vīksna. Latviešu saraksti (1929.-1938.). Austrumu latviešu biedrība, 1998. 42. lpp. ISBN 9984-9316-0-9. Pirmajā grāmatā ievietoti 670 upuru vārdi, kuru pīšļi sabērti Donas kapsētas kopīgajā kapā Nr. 1. Nosaukti latviešu uzvārdi, lai gan arī ne visi, kas tur atraduši pēdējo mājvietu — R.Eidemanis, R.Eihe. J.Gavēnis, A.Drīzulis, L.Laicens, J.Lencmanis, I.Smilga un citi.

Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Latvijas Padomju enciklopēdijas 6. sējums, Rīga, 1985. — 52 lpp.

[2] Arvīds Auns-Urālietis. «Maskavas kapu lauki». In Dzintra Vīksna. Latviešu saraksti (1929.-1938.). Austrumu latviešu biedrība, 1998. 42. lpp. ISBN 9984-9316-0-9. Pirmajā grāmatā ievietoti 670 upuru vārdi, kuru pīšļi sabērti Donas kapsētas kopīgajā kapā Nr. 1. Nosaukti latviešu uzvārdi, lai gan arī ne visi, kas tur atraduši pēdējo mājvietu — R.Eidemanis, R.Eihe. J.Gavēnis, A.Drīzulis, L.Laicens, J.Lencmanis, I.Smilga un citi.

[1]

[2]