Jānis Lencmanis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jānis Lencmanis
Jānis Lencmanis
Personīgā informācija
Dzimis 1881. gada 29. novembrī
Naudītes pagasts, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1939. gada 7. martā (57 gadi)
Maskava (tagad - Karogs: Krievija Krievija)
Tautība latvietis

Jānis Lencmanis, segvārds Ķencis (1881–1939), bija latviešu marksists un profesionāls revolucionārs, Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālkomitejas Krievijas biroja loceklis (1918), LSPR Komisāru padomes priekšsēdētāja biedrs un Iekšlietu tautas komisārs (1919).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1881. gada 29. novembrī Naudītes pagasta zemnieka Dāvida Lencmaņa ģimenē. 1899. gadā iestājās LSDSP un organizēja pirmo sociāldemokrātisko strādnieku pulciņu Jelgavā. 1905. gada revolūcijas laikā darbojās Liepājā un Jelgavā (1905-1907), bija LSDSP Centrālkomitejas loceklis (1905), Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālkomitejas loceklis (1906-1908, 1911-1917), emigrēja uz Aizkaukāzu, kur bija Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Baku komitejas loceklis.

Pēc Februāra revolūcijas 1917. gadā atgriezās Latvijā, bija Rīgas strādnieku deputātu padomes un Rīgas pilsētas domes deputāts. Pēc tam, kad Latviju okupēja Vācijas karaspēks, bija Jaroslavļas guberņas Kara revolucionārās komitejas priekšsēdētājs, vadīja Borisa Savinkova organizētās Baltās kustības bruņotās sacelšanās apspiešanu 1918. gada 11. - 21. jūlijā. Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālkomitejas Krievijas biroja loceklis.

1919. gadā bija LSPR Iekšlietu tautas komisārs un Komisāru padomes priekšsēdētāja biedrs, pēc tam KSPFR 15. armijas Revolucionārās kara padomes loceklis, LKP CK Ārzemju biroja loceklis. 1920. gadā Jāni Lencmani iecēla par Padomju Krievijas militārā izlūkdienesta vadītāju, bet jau 1921. gadā viņu šajā amatā nomainīja Arvīds Zeibots. No 1921. gada Lencmanis strādāja dažādos saimnieciskos amatos Krievijā, bija Petrogradas tirdzniecības ostas priekšnieks (1921), PSRS Tirdzniecības flotes valdes priekšsēdētājs (1925), Kuzņeckas celtniecības direktors (1926), PSRS Finanšu Tautas komisariāta darbinieks (no 1929).[1]

Padomju Savienības Lielā terora laikā "nacionālo operāciju" pret latviešiem ietvaros 1937. gadā NKVD viņu apcietināja sakarā ar apsūdzību par dalību «latviešu fašistiski-teroristiskā spiegu organizācijā». Pēc ilgām pratināšanām nošauts 1939. gada 7. martā, apglabāts Donas krematorijas kapsētas masu kapā Maskavā.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas Padomju enciklopēdijas 6. sējums, Rīga, 1985. - 52 lpp.
  2. Ruta Ozoliņa. Maskavas kapu lauki (no dokumentu krājuma "Latviešu Saraksti")