Galvenās tjurku valodas

Galvenās tjurku valodas
Ģeogrāfiskā izplatība	Eirāzija
Ģenētiskā klasifikācija	Tjurku valodas Galvenās tjurku valodas
Atzari	Karluku Kipčaku Oguzu Sibīrijas tjurku Haladžu valoda
ISO 639-5	—
Tjurku valodu izplatība

Galvenās tjurku valodas ir tjurku valodu saimes lielākā un daudzskaitlīgākā apakšgrupa (otra ir oguru valodas ar vienu dzīvo valodu), kurā ietilpst vismaz 39 dzīvās valodas ar kopējo runātāju skaitu ap 200 miljoniem. Izplatītas plašā reģionā Eirāzijā no Turcijas rietumos līdz Jakutijai ziemeļaustrumos. Lielākās valodas pēc runātāju skaita ir turku valoda (90 miljoni), uzbeku valoda (29 miljoni), azerbaidžāņu valoda (24 miljoni) un kazahu valoda (17 miljoni).

Klasifikācija

Viena no vispārpieņemtajām klasifikācijas versijām (iekļautas tikai dzīvās valodas):

• Tjurku valodas
  • Oguru valodas
  • Galvenās tjurku valodas
    • Kipčaku valodas
      • Austrumkipčaku valodas
        • Kirgīzu valoda (5 150 000)
        • Altajiešu valoda (68 700)
          • Teleutu dialekts (3700)
      • Ziemeļkipčaku valodas (Kipčaku-bulgāru)
        • Baškīru valoda (1 200 000)
        • Tatāru valoda (5 200 000)
      • Dienvidkipčaku valodas (Kipčaku-nogaju)
        • Karakalpaku valoda (871 970)
        • Kazahu valoda (17 000 000)
        • Nogaju valoda (86 000)
          • Barabiešu dialekts (8000)
      • Rietumkipčaku valodas (Kipčaku-kumānu)
        • Karaīmu valoda (80)
        • Krimiešu-urumu valodas
          • Urumu valoda (185 000)
          • Krimiešu valodas
            • Krimas tatāru valoda (580 000)
            • Krimčaku valoda (200)
        • Kaukāza kipčaku valodas
          • Karačaju-balkāru valoda (310 000)
          • Kumiku valoda (450 000)
    • Oguzu valodas
      • Salaru valoda (70 000)
      • Galvenās oguzu valodas
        • Austrumoguzu valodas
          • Horasānas turku valoda (900 000)
          • Turkmēņu valoda (6 560 000)
        • Kaškaju valoda (2 000 000)
        • Azerbaidžāņu valoda (24 000 000)
        • Rietumoguzu valodas
          • Gagauzu valoda (148 720)
          • Rumēliešu valoda (460 000)
          • Turku valoda (90 000 000)
    • Karluku valodas (Turkestānas tjurku)
      • Uiguru-Ili valodas
        • Ili turku valoda (120)
        • Uiguru valoda (10 000 000)
      • Uzbeku valodas
        • Uzbeku valoda (29 000 000)
        • Dienviduzbeku valoda (3 500 000)
    • Sibīrijas tjurku valodas
      • Ziemeļsibīrijas tjurku valodas
        • Dolganu valoda (1100)
        • Jakutu valoda (480 000)
      • Vidussibīrijas tjurku valodas
        • Sibīrijas tatāru valoda (140 000)
        • Dienvidsibīrijas tjurku valodas
          • Čulimu valoda (44)
          • Ziemeļaltajiešu valoda (57 000)
          • Sajāna tjurku valodas
            • Tiviešu valoda (257 750)
            • Tofalaru valoda (93)
            • Sojotu valoda (?)
            • Cātanu valoda (500)
          • Jeņisejas-Austrumsibīrijas tjurku valodas
            • Austrumsibīrijas tjurku valodas
              • Rietumjuguru valoda (4600)
              • Fuju kirgīzu (ainu) valoda (10)
            • Jeņisejas valodas
              • Hakasu valoda (43 000)
              • Šoru valoda (2800)
    • Haladžu valoda (19 000)

Ārējās saites

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)