Vidussibīrijas tjurku valodas

Vidussibīrijas tjurku valodas
Ģeogrāfiskā izplatība	Krievija, Ķīna, Mongolija
Ģenētiskā klasifikācija	Tjurku valodas Galvenās tjurku valodas Sibīrijas tjurku valodas Vidussibīrijas tjurku valodas
Atzari	Sibīrijas tatāru valoda Dienvidsibīrijas tjurku valodas
ISO 639-5	—
Sibīrijas tjurku valodu izplatība

Vidussibīrijas tjurku valodas ir viena no tjurku valodu saimes apakšgrupām, kurā iekļautas vismaz 9 dzīvās valodas ar kopējo runātāju skaitu ap 500 tūkstošiem. Izplatītas lielākoties Krievijā, Sibīrijā un sporādiski Ķīnā un Mongolijā. Lielākās no valodām ir tiviešu valoda ar 260 tūkstošiem runātāju un Sibīrijas tatāru valoda ar 140 tūkstošiem runātāju.

Klasifikācija

Pastāv vairākas atšķirīgas Sibīrijas tjurku valodu klasifikācijas, pie tam dažās no tām šīs grupas valodas tiek attiecinātas uz citiem tjurku saimes atzariem. Vairāki no Sibīrijas tatāru, hakasu un ziemeļaltajiešu valodu dialektiem dažkārt tiek definēti kā patstāvīgas valodas. Viena no vispārpieņemtajām klasifikācijas versijām:

• Tjurku valodas
  • Galvenās tjurku valodas
    • Sibīrijas tjurku valodas
      • Vidussibīrijas tjurku valodas
        • Sibīrijas tatāru valoda (140 000)
          • Barabu dialekts (8000)
          • Tomskas tatāru dialekts (2900)
        • Dienvidsibīrijas tjurku valodas
          • Čulimu valoda (44)
          • Kumandiešu valoda (738)
          • Ziemeļaltajiešu valoda (57 000)
          • Sajāna tjurku valodas
            • Tiviešu valoda (257 750)
            • Tofalaru valoda (93)
            • Sojotu valoda (?)
            • Cātanu valoda (500)
            • Kekmončaku valoda (200)
          • Jeņisejas-Austrumsibīrijas tjurku valodas
            • Austrumsibīrijas tjurku valodas
              • Rietumjuguru valoda (4600)
              • Einu valoda (12 000)
            • Jeņisejas valodas
              • Hakasu valoda (43 000)
              • Šoru valoda (2800)
              • Fuju kirgīzu valoda (880)
              • Sentjurku (Orhonas-Jeņisejas) valoda †