Tiviešu valoda
| Tiviešu valoda тыва дыл | ||
|---|---|---|
| Valodu lieto: |
| |
| Pratēju skaits: | 253 673 (2020) | |
| Valodu saime: | Altajiešu Tjurku Sibīrijas tjurku Vidussibīrijas tjurku Dienvidsibīrijas tjurku Sajānu tjurku Tiviešu valoda | |
| Rakstība: | kirilica | |
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: | ||
| Regulators: | ||
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | nav | |
| ISO 639-2: | tyv | |
| ISO 639-3: | tyv | |
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Tiviešu valoda (тыва дыл, izrunā: /tʰɯʋa tɯl/) ir tjurku saimes valoda, kas galvenokārt izplatīta Tivas Republikā, Krievijas Federācijā. Neliels skaits tiviešu valodas pratēju dzīvo arī Mongolijā un Ķīnā.
Valodā ir daudz aizguvumi no mongoļu valodas, tibetiešu valodas un krievu valodas, piemērām, “Tiva” (tautas un reģiona nosaukums, atvasināts no mongoļu “tuba”, kas nozīmē “zem”).
Alfabēts
[rediģēt | labot pirmkodu]1941. gadā tika izstrādāts pielāgots kirilicas alfabēts, kas apstiprināts 1943. gadā:
| А а | Б б | В в | Г г | Д д | Е е | Ё ё | Ж ж |
| З з | И и | Й й | К к | Л л | М м | Н н | Ң ң |
| О о | Ө ө | П п | Р р | С с | Т т | У у | Ү ү |
| Ф ф | Х х | Ц ц | Ч ч | Ш ш | Щ щ | Ъ ъ | Ы ы |
| Ь ь | Э э | Ю ю | Я я |
Papildu (attiecībā pret krievu alfabētu) tiviešu alfabēta burti:
- Ңң (latīņu ng, IPA — [ŋ]),
- Өө (latīņu ö (latīņu ö, IPA — [ø]),
- Үү (latīņu ü, IPA — [y]).
Tiviešu valodas vārdi nevar sākties ar skaņu [ŋ].
Raksturojums
[rediģēt | labot pirmkodu]Tiviešu valodai ir raksturīga bagātīga vokālā sistēma ar daudzām patskaņu skaņām, tostarp gan īsajiem, gan garajiem patskaņiem. Tuviešu valodā tiek izmantotas arī tonalitātes atšķirības, kas nav raksturīgas vairumam citu tjurku valodu.
Tiviešu valoda ir aglutinatīva, kas nozīmē, ka gramatiskās nozīmes tiek izteiktas ar piedēkļiem.
Šai valodai ir sarežģīta locījumu sistēma (piemēram, nominatīvs, ģenitīvs, datīvs, datīvs, akuzatīvs u. c.)
Darbības vārdi mainās pēc laika, personas un skaitļa, un šajā valodā ir daudz darbības vārdu formu veidu un aspektu.
Problēmas
[rediģēt | labot pirmkodu]Tiviešu valoda saskaras ar vairākām problēmām, kas apdraud tās saglabāšanu un attīstību. Tivas izglītības sistēmā un oficiālajā saziņā dominē krievu valoda.[1] Tas noved pie tā, ka tiviešu valoda tiek lietota arvien retāk, īpaši jauniešu vidū. Skolās un augstskolās trūkst mācību grāmatu un citu mācību materiālu tiviešu valodā, turklāt arī skolotāji bieži vien nav atbilstoši sagatavoti, lai mācītu tiviešu valodā. Arī lielākā daļa televīzijas, radio un drukāto plašsaziņas līdzekļu Tivā darbojas krievu valodā.
Atsauces
[rediģēt | labot pirmkodu]- ↑ «Мировое сообщество 21 февраля отметило Международный день родного языка, который был учрежден ЮНЕСКО для защиты языкового и культурного многообразия.».
- «Tuvan» (angļu valodā). Etnologue. Skatīts: 2016. gada 15. jūlijā.
Ārējās saites
[rediģēt | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tiviešu valoda.
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
| Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||
|