Tumšzilā drudzene

Vikipēdijas lapa
Tumšzilā drudzene
Gentiana pneumonanthe L.
Tumšzilā drudzene
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaGenciānu rinda (Gentianales)
DzimtaGenciānu dzimta (Gentianaceae)
ĢintsDrudzenes (Gentiana)
SugaTumšzilā drudzene (Gentiana pneumonanthe)
Tumšzilā drudzene Vikikrātuvē

Tumšzilā drudzene (latīņu: Gentiana pneumonanthe) ir augu suga genciānu dzimtas drudzeņu ģintī. Savvaļā tā ir sastopama Eiropā (neiekļaujot lielu daļu Ziemeļeiropas) un Rietumāzijā, atklātās, periodiski vai pastāvīgi mitrās vietās ar kūdras augsni — mitrās un purvainās pļavās, zāļu purvu apmalēs, mežmalās. Latviju šķērso sugas izplatības robeža, tādēļ valsts teritorijā tumšzilā drudzene ir sastopama reti — galvenokārt valsts austrumu daļā. Suga jutīga pret izmaiņām, atradņu skaits Latvijā strauji sarūk pārmitro biotopu meliorācijas un rekultivācijas dēļ.

Suga ir ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 2. kategorijā.[1]

Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tumšzilā drudzene ir daudzgadīgs 25—60 cm garš lakstaugs ar stāvu, aplapotu stublāju, kurš parasti nezaro. Auga lapas ir šauras, lineāras vai lancetiskas, aptuveni 4—7 cm garas un 0,2—0,5 cm platas. Tām ir viena izteikta dzīsla. Piezemes lapu rozetes nav un uz stublāja lapas ir pretējas.

Ziedi pa vienam izvietoti augšējo lapu žāklēs. Tie ir 3—5 cm gari, zvanveidīgi, tumši zili vai violeti zili. Vainaglapas un kauslapas pa 5, saaugušas. Kauslapas ir vismaz divreiz īsākas nekā vainags. Vainaga gala nesaaugušās daivas ir smaili trīsstūrainas. Auglis ir iegarena divvāršņu pogaļa. Zied augustā.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]