Pāriet uz saturu

Georgs Joahims Rētiks

Vikipēdijas lapa
Georgs Joahims Rētiks
Georg Joachim Rheticus
Personīgā informācija
Dzimis 1514. gada 16. februārī
Valsts karogs: Svētā Romas impērija Feldkirha, Austrijas erchercogiste, Svētā Romas impērija (tagad Karogs: Austrija Austrija)
Miris 1574. gada 4. decembrī (60 gadi)
Valsts karogs: Ungārija Košice, Ungārija (tagad Karogs: Slovākija Slovākija)
Zinātniskā darbība
Zinātne matemātika, astronomija
Alma mater Cīrihes Universitāte, Vitenbergas Universitāte
Pasniedzēji Konrāds Gesners, Nikolajs Koperniks

Georgs Joahims Rētiks (vācu: Georg Joachim Rheticus; dzimis 1514. gada 16. februārī, miris 1574. gada 4. decembrī) bija matemātiķis, kartogrāfs, navigācijas instrumentu meistars un pedagogs. Nikolaja Kopernika vienīgais skolnieks. Noorganizēja Kopernika galvanā darba "Par debess sfēru griešanos" (De revolutionibus orbium coelestium) iespiešanu Nirnbergā 1543. gadā.

Dzimis kā Georgs Joahims Izerīns (Georg Joachim Iserin) Feldkirhas ārsta ģimenē. 1528. gadā tēvs tika sodīts ar nāvi par klientu mantas zādzībām, un Georgs Joahims nekad vairs neizmantoja šo uzvārdu. Visplašāk viņš kļuva pazīstams kā Rētiks pēc dzimtā reģiona - Rētijas nosaukuma. Mācījās Cīrihē un Vitenbergā. 1536. gadā ieguva mākslu maģistra grādu. Pēc grāda iegūšanas Filips Melanhtons uzaicināja Rētiku pasniegt astronomiju un matemātiku.

1538. gadā Rētiks paņēma divu gadu atvaļinājumu, lai padziļinātu astronomijas zināšanas. Apmeklēja vairākus ievērojamākos tā laika vācu astronomus, līdz devās uz Fromborku pie Kopernika, kur palika divus gadus. 1541. gadā atgriezās Vitenbergā. No 1542. līdz 1545. gadam pasniedza Leipcigas universitātē. Padzīts no Leipcigas pilsētas uz 101 gadu, jo tika apsūdzēts sodomijā. Vēlāk darbojās Krakovā un Košicē, kur miris.

  • Narratio prima de libris revolutionum Copernici (1540)
  • Tabula chorographica auff Preussen und etliche umbliegende lender (1541)
  • De lateribus et angulis triangulorum (kopā ar Koperniku; 1542)
  • Ephemerides novae (1550)
  • Canon doctrinae triangulorum (1551)
  • Epistolae de Terrae Motu (izdots pēc nāves)

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]