Georgs fon Kihlers

Georgs fon Kihlers; Georg von Küchler
Personīgā informācija
Dzimis	1881. gada 30. maijā ; Filipsrūes pils pie Hānavas; Vācijas Impērija; (tagad Hesene, Vācija)
Miris	1968. gada 25. maijā (86 gadi); Garmiša-Partenkirhene; Bavārija; Vācija
Tautība	vācietis
Paraksts
Militārais dienests
Dienesta pakāpe	ģenerālfeldmaršals (Generalfeldmarschall)
Dienesta laiks	1900.—1944.
Valsts	Vācijas Impērija (1900.—1918.),; Veimāras Republika (1918.-1933.),; Trešais reihs (1933.—1944.)
Struktūra	Sauszemes armija (Heer)
Komandēja	Armijas grupa "Ziemeļi" (Heeresgruppe Nord)
Kaujas darbība	Pirmais pasaules karš, Otrais pasaules karš (Kauja par Franciju, Ļeņingradas blokāde)
Apbalvojumi	Dzelzs krusta Bruņinieka krusts ar ozollapām, Baltiešu Krusts
Izglītība	Prūsijas kara akadēmija (Preußische Kriegsakademie)

Georgs Kārlis Frīdrihs Vilhelms fon Kihlers (vācu: Georg Karl Friedrich Wilhelm von Küchler; dzimis 1881. gada 30. maijā, miris 1968. gada 25. maijā) bija vācu ģenerālfeldmaršals Otrā pasaules kara laikā.

Dzīvesgājums

Dzimis Hānavas apkaimē. Pēc kadetu skolas beigšanas 1900. gadā iestājās vācu armijas dienestā. No 1910. līdz 1913. gadam studēja Prūsijas kara akadēmijā (Preußische Kriegsakademie), vēlāk dienēja vācu ģenerālštābā.

Pirmā pasaules kara laikā cīnījās artilērijā Rietumu frontē, arī pie Sommas un Verdenas. Pēc kara cīnījās brīvkorpusos (freikorps) Baltijā, apbalvots ar Baltiešu Krustu. 1932. gadā kļuva par divīzijas komandieri Austrumprūsijā. 1939. gadā tieši Kihlera daļas ieņēma Lietuvas Klaipēdas apgabalu.

Otrā pasaules kara sākumā Kihlers komandēja 3. armiju, kas dislocējās Austrumprūsijā. 1939. gada septembrī Vērmahta 3. armija piedalījās Polijas kampaņā, ieņemot Poļu koridoru un Dancigu, kā arī piedalījās uzbrukumā Varšavai. Pēc tam fon Kihlers tika norīkots komandēt 18. armiju, kas 1940. gada vasarā piedalījās iebrukumā Nīderlandē, Beļģijā un Francijā. 18. armija beidza šīs fāzes karadarbību, aplencot britu karaspēku Dinkerkā.

1942. gada 17. februārī Kihlers tika iecelts par armiju grupas "Ziemeļi" komandieri. Kihlers komandēja armiju grupu līdz pat 1944. gada janvārim, tomēr nespējot ieņemt Ļeņingradu. 1942. gada 30. jūnijā fon Kihleram tika piesķirta ģenerālfeldmaršala pakāpe. 1944. gada janvārī Ļeņingradas blokāde tika pārrauta un, kad Kihlers pieprasīja armijas atkāpšanos līdz Lugas upei, viņš tika atcelts no amata.

Pēc kara Kihleru arestēja ASV okupācijas zonas varas iestādes un 1948. gadā viņam piesprieda 20 gadus cietumā par darbību pret partizāniem Austrumu frontē. Pēc pieciem gadiem (1953. gadā) tika atbrīvots no ieslodzījuma vecuma un veselības stāvokļa dēļ. Miris 1968. gadā.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Georgs fon Kihlers.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)