Poļu koridors

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Poļu koridors (1923—1939)

Poļu koridors (vācu: Polnischer Korridor; poļu: Korytarz polski) jeb Dancigas koridors (vācu: Danziger Korridor) bija starpkaru periodā lietots termins, ar kuru apzīmēja Polijai piederošu zemes joslu agrāko Vācijas impērijas Rietumprūsijas un Pozenes provinču teritorijā, kas tai tika piešķirta pēc Pirmā pasaules kara saskaņā ar Versaļas līgumu, lai dotu atjaunotajai valstij pieeju jūrai.[1]

Līdz ar teritorijas nodošanu Vācijas impērijas mantiniece Veimāras republika tika sadalīta divās daļās, Austrumprūsijai kļūstot par eksklāvu, turklāt vēlāk vācu apdzīvotā Danciga tika pasludināta par brīvpilsētu. Poļu realizētās politikas dēļ reģionu pameta ievērojama daļa šeit dzīvojošo vāciešu, vācu revanšisms un abu pušu nacionālistiskā retorika padarīja Poļu koridoru par saspīlējuma avotu abu valstu politikā. 1939. gada vasarā Trešais Reihs izteica ultimātu Polijai, pieprasot teritorijas atdošanu, nedaudz vēlāk koridors kļuva par vienu no nacistu ieganstiem Polijas kampaņas uzsākšanai.

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvija Otrajā pasaules karā (1939—1945), autoru kolektīvs, Rīga, 2008., 107. lpp.

Koordinātas: 54°21′N 18°20′E / 54.350°N 18.333°E / 54.350; 18.333