Gimalajiešu lācis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Gimalajiešu lācis ir Latvijas PSR ieviesies apzīmējums nemākulīgam tulkojumam, krievu valodas vārdus burtiski pārceļot latviešu valodā.[1] Tas radies no kādas 1948. gadā Rīgā uz reklāmu stabiem izlīmētas Rīgas cirka afišas virsraksta „Liela dresētu gimalajiešu lāči”, kas daļā sabiedrības izraisīja sašutumu par afišā lietotās latviešu valodas kvalitāti.[2]

Drīz vien valodnieki Latvijas Komunistiskās partijas avīzēs ieviesa valodas stūrīti, kurā rakstīja pamanītos rusicismus, bet satīriskais žurnāls „Dadzis” ieviesa rubriku „Gimalajiešu lācīši”, kurā, balstoties uz novērojumiem veikalā, vajāja rusicismus sabiedriskās vietās.[3] Mūsdienās termina nozīme ir paplašinājusies, un ar to apzīmē nepareizus tulkojumus gan gramatikas, gan stila ziņā arī no citām svešvalodām, ne tikai krievu.

Diplomāts Aivars Baumanis par gimalajiešu lāčiem nosaucis vārdus „salīdzinoši” (no krievu: сравнительно; ar nozīmi 'samērā', 'diezgan'), „viennozīmīgi” (однозначно; ar nozīmi 'nepārprotami', 'skaidri'), „vienlaicīgi” (одновременно, 'vienlaikus'), caurspīdīgums/caurskatāmība/caurredzamība (transparency; ar nozīmi 'pārredzamība'), kā arī vārdu savienojumus „ar palīdzību” (при помощи), „kā likums” (как правило; ar nozīmi 'parasti, vienmēr, allaž'), īstenot/realizēt dzīvē (претворить в жизнь), „strādāt pie” (работать над), „spēlēt lielu lomu” (играть большую роль; ar nozīmi '[nedzīvai lietai] bija liela loma'), „uz doto momentu” (на данный момент), „kā minimums” (как минимум; ar nozīmi 'vismaz'), „pa lielam” (по большому [счёту], ar nozīmi 'lielākoties, galvenokārt'), „runa iet” (речь идет), „rezultātā” (в результате) un „attiecībā uz” (по отношению к).[4] Savukārt žurnāliste Una Griškeviča par gimalajiešu lāča piemēriem nodēvējusi vārdus „tolete” (tualete), „asvalts” (asfalts), „ābolu koki” (no angļu: apple trees — 'ābeles') un „portrēts” (portrets).[5]

2003. un 2004. gadā ar nolūku pievērst sabiedrības uzmanību latviešu valodas lietojumam Valsts valodas centrs rīkoja akciju „Noķer gimalajiešu lāci”, bet 2005. gadā — „Noknipsē gimalajiešu lāci”, kurā aicināja cilvēkus iesūtīt pamanītos kļūdainos latviešu valodas paraugus.[6][7][8]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Neatkarīgā Rīta Avīze, 2009. gada 8. janvāris
  2. "Mums raksta". Cīņa. 1948. gada 25. aprīlis. "«Liela dresētu gimalajiešu lāči» Kļūda virsrakstā? Nē! Burtiski tā lasām Latvijas Poligrāfijas tresta 8. tipogrāfijā iespiestajās un uz reklāmu stabiem Rīgā izlīmētajās Valsts cirka afišās. Tikpat bēdīgs kā afišas sākums ir arī tās nobeigums: «N. Vilarsa «drseura.» Šī nejēdzīgā afiša dur acīs kā kauna traips. Jau vairāki «Cīņas» lasītāji atsūtījuši redakcijai sašutuma pilnas vēstules, kurās lūdz pienaglot šo savdabīgo monstru."
  3. Neatkarīgā Rīta Avīze, 2008. gada 6. jūnijs
  4. Aivars Baumanis. «Nacionālās buldurēšanas ērmības». Neatkarīgā Rīta Avīze, 2010. gada 6. decembris. Skatīts: 2011. gada 10. aprīlī.
  5. Una Griškeviča. «Viedoklis. Pārdomas par valodu». Apriņķis, 2017. gada 28. septembris. Skatīts: 2018. gada 1. maijā. Jo īpaši situācijā, kad jau tagad gan privātos rakstos, gan sociālajos tīklos, bilžu tulkojumos u.c. publiskos tekstos sastopamies ar tādām pērlēm kā "tolete", "asvalts", "ābolu koki" (tas, dažuprāt, ir adekvātākais apple tree tulkojums un redzams "Rīgas satiksmes" sabiedriskajā transportā), "portrēts"... Un tie ir tikai daži "gimalajiešu lāča" piemēri, kas apliecina, ka nu nav viss kārtībā ar latviešu valodas apgūšanu un mācīšanos.[novecojusi saite]
  6. «Rīko akciju ‘Noķer gimalajiešu lāci!’». Delfi. 2003. gada 8. marts. Skatīts: 2009. gada 12. aprīlī.
  7. Atklātas “gimalajiešu lāču” medības. Latvijas Vēstnesis. 2004. gada 1. marts. Atjaunināts: 2009. gada 12. aprīlī.
  8. «Valsts valodas centrs atklāj "Gimalajiešu lāču" medību sezonu». Latvijas Republikas Tieslietu ministrija. 2005. gada 2. marts. Skatīts: 2009. gada 12. aprīlī.