Gints Grūbe
| Gints Grūbe | |
|---|---|
| Dzimis |
1972. gada 31. decembrī Cēsis, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Nodarbošanās | žurnālists, režisors, kinoproducents |
Gints Grūbe (dzimis 1972. gada 31. decembrī Cēsīs) ir latviešu žurnālists, režisors un kinoproducents, studijas Mistrus Media dibinātājs.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ieguvis maģistra grādu politikas zinātnē. Studējis filozofiju un vēsturi Latvijas Universitātē, Bonnā un Berlīnē.[1] 2019. gadā studējis producēšanu Londonas filmu un televīzijas skolas programmā Inside Pictures.
Radošo darbību 90. gados sācis īpašos preses izdevumos — Latvijas Tautas frontes avīzē "Atmoda", nedēļrakstā "Nakts", pētnieciskās žurnālistikas birojā NIP, regulāri publicējies žurnālā "Rīgas Laiks".
12 gadus strādājis producentu kompānijā "Labvakar", septiņus gadus veidojis un vadījis TV raidījumu "Vakara intervija", izveidojis vairāk nekā 300 intervijas programmas ar Latvijas un pasaules kultūras un politikas personībām, kas vairākkārtīgi saņēmis Radio un televīzijas balvu kā "Labākais televīzijas raidījums".
Lasījis lekcijas politikas zinātnē Latvijas Universitātē un televīzijas žurnālistikā Kultūras akadēmijā, strādājis Valsts prezidenta stratēģiskās analīzes komisijā, Nacionālajā elektronisko mediju padomē, Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas mākslinieciskajā padomē, vadījis Filmu padomi, kopš 2017. gada ir Eiropas Kino akadēmijas biedrs.
Režisējis piecas dokumentālās filmas, Dāvja Sīmaņa filmā Escaping Riga (2014) atveidojis filozofu Jesaju Berlinu.[1]
2019. gadā bijis režisors un producents dokumentālajai filmai "Spiegs, kurš mans tēvs" par aukstā kara dubultaģentu Imantu Lešinski, kas pirmizrādi piedzīvoja Lielbritānijā Starptautiskajā Šefīldas dokumentālo filmu festivālā. Kā kopproducents strādājis pie lietuviešu režisora Šarunas Bartas filmas "Mijkrēslis", kas iekļauta 2020. gada Starptautiskā Kannu kino festivāla oficiālajā programmā un ungāru režisora Deneša Naģa filmas "Dabiskā gaismā", kas 2021. gadā bija iekļauta Berlīnes Starptautiskā Kino festivāla konkursa programmā.
2020. gadā un 2021. gadā kā producents un dokumentālās filmas režisors strādā pie daudzsēriju filmas "Emīlija. Latvijas preses karaliene" par Emīliju Benjamiņu.
Filmas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- "Kokaru dziesmusvētki" (2008, režisors un scenārija autors)
- "1x1" (2009, režisors un scenārija autors)
- "Pa-saules skaņa" (2010, producents, režisors un scenārija autors)
- "Vairāk nekā dzīve" (2013, režisors un scenārija autors)
- "Pāri ceļiem un upei" (2014, producents)
- Escaping Riga (2014, producents un aktieris)[2]
- "Mans tēvs baņķieris" (2015, producents)
- "Ģenerālplāns" (2016, producents)
- Lustrum (2018, režisors un scenārija autors)
- "Tēvs Nakts" (2018, producents)
- "Turpinājums" (2018, producents)
- "Marijas klusums" (2024, producents)
- Nord Express (2024, producents)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Gints Grūbe | Filmas.lv | LMDb». www.filmas.lv (lv-LV). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-08-02. Skatīts: 2018-11-09.
- ↑ «Gints Grūbe». filmas.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 2. augustā. Skatīts: 2018. gada 14. februārī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- IMDb profils (angliski)
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |