Glodenes

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Glodenes
Anguis (Linnaeus, 1758)
Peloponesas glodene (Anguis cephalonnica)
Peloponesas glodene (Anguis cephalonnica)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseRāpuļi (Reptilia)
KārtaZvīņrāpuļi (Squamata)
InfrakārtaGlodeņveidīgie (Anguimorpha)
DzimtaGlodeņu dzimta (Anguidae)
ApakšdzimtaGlodeņu apakšdzimta (Anguinae)
ĢintsGlodenes (Anguis)
Glodenes Vikikrātuvē

Glodenes (Anguis) ir viena no glodeņu dzimtas (Anguidae) ģintīm, kas apvieno 5 bezkāju ķirzaku sugas (divas mūsdienās dzīvojošas un trīs izmirušas).[1] Mūsdienu sugas izplatītas lielākajā daļā Eiropas un salīdzinoši nelielā teritorijā Āzijas rietumos, mitros mērenās joslas reģionos. Uzturas siltās un aizsargātās vietās, piemēram, mežā, pļavā un virsājā. Samērā bieži sastopamas dārza komposta kaudzēs.[2]

Latvijā sastopama viena glodeņu ģints suga — glodene (Anguis fragilis).[3]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atšķirībā no čūskām glodenēm mēles galā ir neliels robiņš (čūskām mēle ir dziļi šķelta)

Lai arī glodenes vizuāli atgādina čūskas, tomēr tās ir ķirzakas, kurām nav kāju. No čūskām tās atšķir vairākas iezīmes: tām ir acu plakstiņi (tādu nav čūskām), tām ir neliels ausu atvērums (tādu nav čūskām) un to mēle ir ar robiņu galā, nevis šķelta kā čūskai. Glodenes aug līdz 40—50 cm garumam un sver līdz 100 g. Mātītes ir nedaudz lielākas nekā tēviņi. Gandrīz puse no ķermeņa garuma ir aste, bet vizuāli tā neatdalās no ķermeņa kopējās formas.[4][5]

Glodenes kopumā ir pelēkbrūnas: mātītēm zvīņām ir metālisks vara spīdums un divas sānu garensvītras, bet tēviņiem elektrozili punktiņi, kas redzami tikai vairošanās sezonas laikā. Glodenēm ir gropēti zobi, kas tām ļauj cieši saķert noskatītos upurus.[6]

Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mātītes zvīņām ir metālisks vara spīdums, attēlā glodene (Anguis fragilis)

Glodenes pārvietojas samērā lēni, tadēļ tās var viegli noķert. Līdzīgi kā citas ķirzakas, glodenes, saķertas aiz astes, to var nomest. Aste ataug, bet ne pilnībā.[7] Glodeņu galvenie ienaidnieki ir putni, āpši, eži, lapsas un kaķi. [4][8]

Glodenes barojas ar mīkstiem bezmugurkaulniekiem, piemēram, kailgliemežiem, tauriņiem (bez matiem) un citiem mīkstiem kukaiņiem, zirnekļiem un sliekām. No gliemežiem glodenes izvairās, izņemot no ļoti jauniem, kamēr to mājas ir salīdzinoši trauslas un viegli sakožamas.[6] Glodenes ir oldzīvdzemdētājas (olas attīstās mātes ķermenī un piedzimst dzīvi mazuļi). Mazuļi piedzimstot ir apmēram 4 cm gari, uz kermeņa raksturīgas zeltainas svītras.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Glodenes (Anguis)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]