Govju sviestbeka
| Govju sviestbeka Suillus bovinus | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Sēnes (Fungi) |
| Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
| Klase | Himēnijsēnes (Homobasidiomycetes) |
| Kārta | Beku rinda (Boletales) |
| Dzimta | Sviestbeku dzimta (Suillaceae) |
| Ģints | Sviestbeku ģints (Suillus) |
| Suga | Govju sviestbeka (S. bovinus) |
 Govju sviestbeka Vikikrātuvē | |
Govju sviestbeka jeb govju beka (Suillus bovinus, agrāk Boletus bovinus) ir Latvijā ļoti bieža sviestbeku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Sēnes apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Cepurīte: krāsa sarkanbrūna, oranžbrūna vai oranždzeltena. Forma sākumā pusapaļa ar ieliektu maliņu, vēlāk plakani izliekta līdz spilvenveidīgai. Platums līdz 8, reizēm 12 cm. Virsmiziņa mitrā laikā gļotaina, sausā spīdīga. Mīkstums bālgani iedzeltens, pelēcīgs vai brūngans. ar vāju augļu smaržu un garšu, griezumu vietās parasti viegli sārtojas.
- Stobriņi: nolaideni gar kātiņu, sākumā iedzelteni vai dzeltenpelēki, vēlāk zaļgandzelteni vai zaļganbrūni. Atveres platas, bāli oranžas līdz olīvkrāsas, sēnei augot kļūst iegareni stūrainas, sēnei ir iekšēju sīkāku atveru slānis, kurš saskatāms caur lielajām atverēm.
- Kātiņš: cepurītes krāsā vai gaišāks, elastīgs, blīvs, samērā īss, bez gredzena. Augšgalā paresnināts, apakšdaļā bieži saaudzis ar citiem. Garums līdz 6 cm, resnums 0,5—1,5 cm.
- Sporas: gludas, elipsoīdas-vārpstveida, gaiši dzeltenas līdz dzeltenbrūnām, masā zaļganbrūnas, 7—11/3—4,5 µm.
- Bazīdijas: 25/4 µm.
- Cistīdas: cilindriskas līdz vārpstveidīgām, bezkrāsainas vai dzeltenīgas, 35—45/4—9 µm.[1][2][3][4]
Augšanas apstākļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
%E7%AF%A0%E5%B1%B1%E5%B8%82%E7%9B%83%E3%83%B6%E5%B2%B3_DSCF9456.JPG)
Priežu mikorizas sēne. Aug saules sildītās vietās, piemēram, ceļmalās, lielās grupās no jūlija līdz oktobrim retos priežu mežos, īpaši Piejūras zemienē, arī sfagnu purvos, bieži kopā ar priežu sviestbeku, kā arī ar rožsārto zeltkāti, kuras loma attiecībās ar priedēm un govju sviestbekām tiek uzskatīta par parazītisku.[5][6] Izvēlas mitru, smilšainu vai sūnainu augsni.
Barības vērtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ēdama, bet daļa avotu iesaka to iepriekš novārīt un tā nav visai garšīga. Iesaka lietot kopā ar citām sēnēm un sēņu miltu pagatavošanai dzīvnieku un putnu barībai. Šo sēni bieži ievāc vāveres.[7] Reizēm iesaka arī marinādēm un sālīšanai.[8][9] Daži avoti iesaka pirms gatavošanas noņemt virsmiziņu.[10] Sēnes dzīvsudraba akumulācijas pārbaude parādījusi, ka tās līmenis neapdraud veselību.[11]
Līdzīgās sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lielāki eksemplāri var tikt sajaukti ar līdzīgās vietās augošo priežu sviestbeku, kura griezumā zilē un kuras atveres brūnas.[12] Graudainā sviestbeka atšķiras ar bālganiem pilieniņiem uz atverēm (porām) un pašas atveres tai vienkāršas, nevis dziļumā sadalītas. Visas sviestbekas ir ēdamas, tāpēc sajaukšanai nav lielas kulināras nozīmes.
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ A.Balodis, “Rokasgrāmata sēņotājiem”, Liesma, 1974. 103. lpp.
- ↑ «Грибы СССР», Мысль, Москва, 1980., 149. lpp.
- ↑ Л.Лебедева, «Грибы», Госторгиздат, 1937. 58. lpp.
- ↑ T.Lesoe, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 1998. 200 lpp. ISBN 9984-22-283-7.
- ↑ Bovine Bolete
- ↑ Encyclopedia of Life
- ↑ V.Lūkins, “Bekas”, Liesma, 1978. 38. lpp.
- ↑ LVM sēņotāja ceļvedis, 25.lpp.
- ↑ Apraksts fungi.lv
- ↑ «Jersey Cow Fungus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 7. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 7. oktobrī.
- ↑ Mercury bioaccumulation by Suillus bovinus mushroom and probable dietary intake with the mushroom meal.
- ↑ Š.Evansa, Dž.Kibijs, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 2004. 202. lpp. ISBN 9984-37-648-6.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Govju sviestbeka |