Gramatiskā dzimte

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Dzimšu skaits dažādās pasaules valodās

Dzimtegramatiskā lokāmo vārdšķiru kategorija, kas nosaka vārdu un formu sadalījumu klasēs, kas tradicionāli saistītas ar dzimumiem vai to neesamību. Sadalījums dzimtēs ir raksturīgs semītu un indoeiropiešu valodām.

Daļā no indoeiropiešu saimes valodām, piemēram, armēņu, un daļēji arī angļu valodā, dalījums dzimtēs vairs nepastāv. Parasti valodās, kurās ir dzimtes kategorija, ikviens lietvārds ir vai nu vīriešu, vai sieviešu dzimtes. Taču ir valodas, kurās lietvārds var būt ne tikai vīriešu vai sieviešu, bet arī nekatras dzimtes. Lietvārdu, kas apzīmē personu, dzimte visbiežāk ir atkarīga no personas dzimuma. Citu lietvārdu dzimte nav predefinēta.

Dzimti parasti norāda celma īpašības vai galotnes, bet dažās valodās (piemēram, franču, vācu) – artikuli. Īpašības vārdu, divdabju un citu vārdšķiru, kas teikumā parasti saskaņojas ar lietvārdu, dzimte ir mainīga un ir atkarīga no lietvārda (piemēram, "silts ūdens" (vīr.dz.), "silta diena" (siev.dz.), "šodien ir silts/silti" (nek.dz., jo nav lietvārda, ar ko saskaņoties)).

Latviešu valodā daļai īpašības vārdu (piemēram, "lillā"), kārtas skaitļa vārdam ("(visu)pirms", tagad apstākļa vārdam), pamata skaitļa vārdam "(vis)viens", divdabjiem ("gaidāms / protams / domājams" u.c.), daļai no attieksmes vietniekvārdiem ir arī no lietvārda neatkarīga forma, tradicionāli saukta par nekatru dzimti, jo šī forma ir no tās cēlusies. Baltu pirmvalodā, no kuras cēlusies arī latviešu valoda, nekatra dzimte bija arī lietvārdiem. Mūsdienās vairumam senāko nekatras dzimtes lietvārdu ir vīriešu dzimtes galotne, sal.: senprūšu: azaran, stiklan, krēslan[1], latviešu: ezers, stikls, krēsls. Bez nekatras dzimtes var izšķirt arī t.s. kopējo dzimti, pie kuras pieskaitāmi vārdi, kuriem ir nemainīga forma neatkarīgi no dzimuma, piemēram, latviešu: pļāpa, guļava, aizmārša, čamma, auša, paziņa u.c.[2] Nereti pie kopējās dzimtes pieskaita vīriešu dzimumam atbilstošus vārdus ar sieviešu dzimtes galotnēm, piemēram, latviešu: puika, lauva, Janka, kā arī sieviešu un vīriešu uzvārdus ar galotnēm -a, -e, -us, piem., Liepa, Zvaigzne, Didžus u.c.[3]

Sākotnēji indoeiropiešu pirmvalodā ir bijušas tikai dzīvu un nedzīvu būtņu (priekšmetu) dzimtes. Pirmajai piederēja dzīvi, kustošies organismi, bet otrajai – visi pārējie objekti. Vēlāk, dzīvo būtņu dzimte sadalījās vīriešu un sieviešu dzimtē, bet nedzīvo objektu dzimte deva pamatu nekatrai dzimtei (latīņu: neutrum). Šī dzimte pamatā tiek piešķirta lietvārdiem, kam ir abstrakta, pirmatnēja nozīme (sal. latīņu: coelum, sanskritā: vyoman, krievu: небо – 'debess'). Atsevišķās valodās dzīvo un nedzīvo būtņu dzimtes ir sadalījušās vīriešu dzīvajā un vīriešu nedzīvajā dzimtē (sal. čehu: muž 'vīrs', čehu: stroj 'mašīna').

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]