Gregors fon Bergs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Gregors fon Bergs
Gregor von Berg
Gregors fon Bergs
Personīgā informācija
Dzimis 1765. gada 16. augustā
Lūnjas muiža, Tērbatas apriņķis, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Igaunija Igaunija)
Miris 1833. gada 26. martā (67 gadi)
Tallina, Igaunijas guberņa (tagad Karogs: Igaunija Igaunija)
Tautība vācbaltietis
Nodarbošanās virsnieks
Vecāki Magnus Johans fon Bergs, Eleonora Elizabete Doroteja fon Mīniha
Brāļi Kristiāns Vilhelms, Burhards Magnus,
Māsas Eleonora Helēna
Dzīvesbiedre Hedviga Doroteja fon Siversa
Bērni 8 bērni

Gregors fon Bergs (vācu: Gregor von Berg, krievu: Григорий Максимович Берг, 1765—1838) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas ģenerālis (1789), Tallinas komendants un kara gubernators (1828-1832).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1765. gada 16. augustā Lūnjas muižā ģenerāļa Magnusa Johana fon Berga un viņa sievas Eleonoras Elizabetes Dorotejas, dzimušas fon Mīnihas, ģimenē. 1778. gadā uzsāka karadienestu tēva komandētajā Sibīrijas strēlnieku pulkā, no 1782. gada Vidzemes divīzijā (Лифляндская дивизия). No 1786. gada kopā ar vecāko brāli Kristiānu Vilhelmu darbojās Rīgas loža "Apollo", 1787. gadā iestājās Tallinas ložā "Izīda".

Krievijas-Zviedrijas kara (1788-1790) laikā kā Pleskavas karabinieru pulka majors piedalījās Somijas iekarošanā, tika ievainots un paaugstināts par pulkvežleitnantu. Pēc atgriešanās dzimtenē 1792. gadā viņš salaulājās ar Hedvigu Doroteju fon Siversu (1764—1830).

1794. gadā viņš piedalījās Kostjuško sacelšanās apspiešanā, pēc Viļņas ieņemšanas nozīmēts par tās komendantu. 1797. gadā paaugstināts par pulkvedi, 1798. gadā par musketieru pulka komandieri ģenerālmajora pakāpē.

Napoleona karu laikā viņu 1805. gadā ievainoja Austerlicas kaujā un saņēma gūstā, pēc atbrīvošanas 1806. gadā ģenerālis Bergs pildīja Tallinas kara komendanta pienākumus.

1812. gada kara laikā komandēja kājnieku divīziju 17.—18. augusta un 18.—20. oktobra kaujās pie Polockas, paaugstināts par ģenerālleitnantu. 1813. gada janvārī piedalījās kaujās pie Dancigas un Licenes kaujā 2. maijā. Pēc ievainojuma kaujā pie Reihenbahas atgriezās Tallinā un turpināja pildīt kara komendanta pienākumus. 1823. gadā paaugstināts par infantērijas ģenerāli, 1828. gadā iecelts par Tallinas kara gubernatoru.[1]

1832. gadā atvaļinājās no militārā dienesta. Miris 1833. gada 26. martā Tallinā.

1871. gadā Drēzdenē tika iespiesti viņa memuāri Leben von Gregor von Berg. Auto-biographie des General der Infanterie.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]