Grigorijs Lučanskis
| ||||||||
Grigorijs Emanuilovičs Lučanskis (krievu: Григорий Эммануилович Лучанский) (dzimis 1945. gada 8. februārī Uzbekijas PSR, Taškentā ) ir plaši zināms, starptautiskas nozīmes uzņēmējs, dzīvojis arī Latvijā. Dibinājis ietekmīgo enerģētikas uzņēmumu grupu "Nordex". Ieņemti arī vadošie amati Starptautiskajā rūpnieku un uzņēmēju kongresā, kā arī Krievijas Investīciju projektu un programmu centrā. Krievijas Ebreju kongresa Prezidija biroja loceklis.[1]
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1968. gadā absolvēja Maskavas Tērauda un sakausējumu institūtu, iegūstot inženiera - metalurga specialitāti.
1973. gadā absolvēja Sergo Ordžonikidzes Maskavas Aviācijas institūtu, iegūstot ekonomista specialitāti celtniecībā.
Profesionālā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1969. gadā sāka vadīt Latvijas PSR celtniecības vienību, bijis nodaļas vadītājs. Darbojās arī kā Latvijas PSR komjaunatnes Centrālkomitejas revīzijas komisijas priekšsēdētājs.
1974. gadā tika iecelts par Latvijas Valsts universitātes prorektoru administratīvajā - finanšu jomā.
1983. gadā tika atzīts par vainīgu sociālistiskā īpašuma piesavināšanās gadījumā 2 564 rubļu apmērā, kā arī dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, tiekot sodīts ar 7 gadiem cietumā.
1985. gadā, pēc 2 cietumā pavadītiem gadiem, tika atbrīvots ar piespiedu darbu tautsaimniecības būvēs. Šajā laikā izveidoja un vadīja PSRS pirmo aptverošo celtnieku brigādi. Tāpat arī tika uzaicināts agrofirmas "Ādaži" direktora vietnieka amatā.
1989. gadā, pēc agrofirmas apmeklējuma, PSRS komunistiskās partijas Centrālās Komitejas ģenerālsekretārs Mihails Gorbačovs tai piešķīra atļauju ekonomiskajai darbībai ārzemēs. Līdz ar to, Lučanskis izveidoja PSRS pirmo nevalstisko ārējās tirdzniecības uzņēmumu - Ādaži Impex.
1990. gadā Lučanskis Austrijā nodibināja uzņēmumu Nordex, kas kļuva par pirmo uzņēmumu Rietumos ar kapitāla līdzdalību no PSRS.
Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzīvo Krievijā un Austrijā. Precējies, ir trīs meitas un dēls.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Структура Российского еврейского конгресса». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-02-24. Skatīts: 2011-02-08.