Alberts Kauls

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par politiķi. Par citām jēdziena Kauls nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Alberts Kauls
Alberts Kauls.jpg
Latvijas zemkopības ministrs
Amatā
1995. gada 21. decembris — 1996. gada 6. maijs
Prezidents Guntis Ulmanis
Premjerministrs Andris Šķēle
Priekštecis Ārijs Ūdris
Pēctecis Roberts Dilba

Dzimšanas dati 1938. gada 15. oktobris
Valsts karogs: Latvija Skrunda, Latvija
Miršanas dati 2008. gada 24. septembrī (69 gadu vecumā)
Valsts karogs: Latvija Amatas pagasts, Latvija
Politiskā partija PSKP (1960—1991)
LVP (1995—?)
Augstskola Viļņas Augstākā partijas skola

Alberts Kauls (1938. gada 15. oktobris — 2008. gada 24. septembris) bija latviešu lauksaimnieks, uzņēmējs un politiķis. Latvijas Republikas zemkopības ministrs (1995—1996).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1938. gada 15. oktobrī Skrundā strādnieku ģimenē.[1] 1953. gadā sāka strādāt padomju saimniecībā. 1960. gadā iestājās PSKP. 1964. gadā kļuva par kolhoza "Ļeņina ceļi" vadītāju. 1970. gadā pabeidza Viļņas Augstāko partijas skolu.

1974. gadā A. Kauls kļuva par kolhoza "Ādaži" vadītāju, 1986. gadā par agrofirmas "Ādaži" vadītāju,[1] kurā zēla visdažādākā ražošana — mēbeles, polietilēns, vīni, vieni no pirmajiem padomju kartupeļu čipsiem, kažokzvēru ferma u.c.

Ādažos viss tika taisīts ar vērienu. Ja bērnudārzs – tad ar peldbaseinu, ja skola – tad ar observatoriju, ja lopu ferma – tad ar palmām un strūklakām, kas bija kompleksā "Briljanti".[2]

Perestroikas laikā 1987. gada februārī, apmeklējot Latvijas PSR, Ādažos viesojās PSRS Komunistiskās partijas CK ģenerālsekretārs Mihails Gorbačovs, kurš jautāja, kādu palīdzību vajag agrofirmai, un A. Kauls atbildēja, ka tai ir nepieciešama atļauja patstāvīgi nodarboties ar ārējo tirdzniecību. Pēc atļaujas saņemšanas agrofirma 1988. gada septembrī reģistrēja kompāniju "Ādažimpeks", kuru vadīja Grigorijs Lučanskis.[3] Jau pēc gada tai bija apgrozījums ap 50 miljoniem dolāru, bet 1990. gada 26. februārī Vīnē nodibināja firmu Nordex ar G. Lučanski priekšgalā.[3]

A. Kauls iesaistījās Atmodas procesos un bija Latvijas Tautas frontes pirmās Domes sastāvā, Latvijas lauksaimnieku savienības priekšsēdētājs (1989—1990). 1989. gadā bijis iekļauts izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā.[4] 1989. gadā ievēlēts par PSRS tautas deputātu. Šai pašā gadā A. Kauls kļuva par PSRS prezidenta M. Gorbačova padomes locekli un padomnieku lauksaimniecības lietās.

Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā 1991. gada Augusta puča notikumos A. Kauls nostājās Latvijas neatkarības pretinieku pusē un bija Alfrēda Rubika vadītās Vislatvijas sabiedriskās glābšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs. 1991. gadā viņš televīzijā raudot pauda nožēlu un lūdza Latvijas iedzīvotājiem par to piedošanu.[5]

Lai arī A. Kaulam par darbošanos pret Latvijas neatkarības atjaunošanu bija aizliegts kandidēt Saeimas un pašvaldību vēlēšanās,[6] viņš kļuva par paša dibinātās populistiskās Latvijas Vienības partijas (LVP) priekšsēdētāju. 6. Saeimas vēlēšanās partija ieguva 7,15% balsu un 8 vietas 6. Saeimā.[7] Pirms vēlēšanām A. Kauls tika virzīts kā partijas Ministru prezidenta amata kandidāts.[8] Pēc vēlēšanām izveidotajā Andra Šķēles valdībā A. Kauls bija premjerministra biedrs un zemkopības ministrs.[6] 1996. gada maijā Andris Šķēle pieprasīja Alberta Kaula demisiju. Mēnesi vēlāk abos amatos A. Kaulu aizvietoja Roberts Dilba, kurš tobrīd jau bija pārgājis no Latvijas Vienības partijas uz Latvijas Zemnieku savienību.

7. Saeimas vēlēšanās LVP guva tikai 0,46% balsu un netika ievēlēta Saeimā.[9] Pēc neveiksmīgajām vēlēšanām A. Kaulam piedāvāja iespēju kļūt par putnkopības kompleksa vadītāju Krievijā.[10]

Miris pēc ilgstošas slimības 2008. gada 24. septembrī.[11]

Personīgā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1993. gada novembrī pēc neveiksmīgas kuņģa čūlas operācijas nomira vecākais dēls Alberts Kauls, bet 1994. gada februārī autokatastrofā nomira vidējais dēls Armands Kauls.[12] Abi bija inženieri un iesaistījās tēva biznesā.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Viktors Ivkins. Государственная власть СССР. Высшие органы власти и управления и их руководители. 1923-1991 гг., 1999.
  2. Mārtiņš Ķibilds. «Gorbačovs Rīgā 1987.gadā ieradās ar perestroikas prieka vēsti. Sanāca - beigu sākums». www.lsm.lv (latviešu), 2018-02-22. Skatīts: 2020-10-18.
  3. 3,0 3,1 Jānis Domburs. «Kapitālista evolūcija — no Ādažiem līdz Vīnei». www.periodika.lv, 1993-02-27. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-05-15. Skatīts: 2020-10-18. Archived 2019-05-15 Wayback Machine vietnē.
  4. No grāmatas "Ivars Ķezbers DURVĪS. Tā tas bija", citēts Izolējami 'X stundā' — slepens dokuments ar arestējamiem Atmodas laika latviešiem delfi.lv 2015. gada 5. maijā
  5. Agnese Margēviča. «Kaulu piemin kā pretrunīgu». Neatkarīgā, 2008. gada 26. septembrī. No vēlākiem gadiem daudziem atmiņā ir viņa asaras televīzijā 1991. gadā, kad viņš Latvijas Televīzijā raudāja, lūdzot latviešu tautai piedošanu par iesaistīšanos Alfrēda Rubika vadītajā Vislatvijas sabiedriskās glābšanas komitejā un sakot, ka nekad nav vēlējis Latvijai sliktu.
  6. 6,0 6,1 Ināra Egle. «Ādažu priekšsēdētāju Kaulu atceras kā saimnieku, kas vēlāk palicis nesaprasts». SestDiena, 2008. gada 27. septembrī. A.Kauls nevarēja kandidēt vēlēšanās, bet varēja kļūt par vienu no premjera biedriem un zemkopības ministru Andra Šķēles pirmajā valdībā, kuru apstiprināja 1995. gada beigās.
  7. «6. Saeimas vēlēšanas». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 5. jūnijā. Skatīts: 2009. gada 17. jūlijā. Archived 2009. gada 5. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
  8. Ināra Egle. «Ādažu priekšsēdētāju Kaulu atceras kā saimnieku, kas vēlāk palicis nesaprasts». SestDiena, 2008. gada 27. septembrī. Uz bijušo kolhozu priekšnieku brālības bāzes pirms 6. Saeimas vēlēšanām izveidoja Vienības partijas (VP) sarakstu, kas pieteica sevi ar skaļajām reklāmām: "Par ceturto sarakstu. Par Albertu Kaulu — Ministru prezidentu."
  9. «7. Saeimas vēlēšanas». CVK.
  10. Nellija Ločmele. «Kauls apsver iespēju kļūt par putnkopi Krievijā». Diena, 1998. gada 27. novembrī. Vienības partijas līderis Alberts Kauls saņēmis piedāvājumu vadīt lielu putnkopības kompleksu Krievijā, Dienai apstiprināja politiķis.
  11. «Miris Alberts Kauls». Latvijas Avīze. 2008.09.25.[novecojusi saite]
  12. Ināra Egle. «Ādažu priekšsēdētāju Kaulu atceras kā saimnieku, kas vēlāk palicis nesaprasts». SestDiena, 2008. gada 27. septembrī. Uzņēmuma darbībā iesaistījās arī dēli Alberts un Armands, kuri bija inženieri. "Piepeši 1993.gada novembrī pēc katastrofāli neveiksmīgas kuņģa čūlas operācijas nomira vecākais dēls, bet februārī — iepriekšējā dienā pirms mūsu izbraukšanas uz Pleskavu līguma noslēgšanai — autokatastrofā uz Cēsu—Rīgas šosejas aizgāja bojā vidējais dēls…" ir stāstījis A.Kauls, kurš pēc tam no uzņēmuma atteicies. Notikušais viņu pamudinājis vēlāk iesaistīties politikā, jo sapratis, "cik bēdīgā stāvoklī nonākusi valsts".


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Ārijs Ūdris
Latvijas zemkopības ministrs
1995. gada 21. decembris1996. gada 6. maijs
Pēctecis:
Roberts Dilba