Grundulis
| Grundulis Gobio gobio (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Starspures (Actinopteri) |
| Kārta | Karpveidīgās (Cypriniformes) |
| Dzimta | Grunduļu dzimta (Gobionidae) |
| Ģints | Grunduļi (Gobio) |
| Suga | Grundulis (Gobio gobio) |
| Sinonīmi | |
| |
 Grundulis Vikikrātuvē | |
Grundulis (Gobio gobio) ir neliela auguma grunduļu dzimtas (Gobionidae) saldūdens zivs, kas plaši sastopama Eiropas mērenajā joslā. Kādreiz uzskatīja, ka grundulis mājo arī Āzijā, areālam plešoties līdz Korejas pussalai, tomēr mūsdienās areāla austrumu un dienvidu robeža ir neskaidra.[1][2] Visticamākais, ka Kaspijas jūras un Melnās jūras dienvidu baseina grunduļi, kā arī Āzijā dzīvojošie pieder citām sugām.[1][2] Makšķernieki grunduli izmanto kā ēsmas zivtiņu, tādējādi tas tiek mākslīgi izplatīts.[3]
Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Grundulis sastopams lielākajā daļā Eiropas, sākot ar Atlantijas okeāna krastu rietumos, izplatībai turpinoties Ziemeļu un Baltijas jūras upju baseinos, Lielbritānijas austrumdaļu ieskaitot, Eiropas ziemeļos sasniedzot 61° ziemeļu paralēli.[1][2] Tas ir introducēts Itālijā, Īrijā, Velsā un Skotijā.[1] Nav sastopams Pireneju pussalā un Francijas dienvidos.[1]
Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latvijā grundulis sastopams daudzās upēs un ezeros, kā arī Rīgas līča piekrastē upju grīvu tuvumā. Nelielos vai stipri aizaugušos, īpaši slēgtos ezeros parasti nav sastopams.[3]
Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Grundulis ir neliela saldūdens zivs. Tā garums parasti ir 9—13 cm,[4] ļoti reti pārsniedzot 15 cm garumu. Maksimālais ķermeņa garums iespējams 25 cm, svars 350 g. Latvijā grundulis aug līdz 16 cm, sasniedzot 37 g masu.[3] Ķermenis grundulim ir slaids, šķērsgriezumā ieapaļš. Galva proporcionāli plata un saplacināta ar pagarinātu purna daļu, acis novietotas augstu, pie pašas galvas virsas.[1][4] Mute vērsta uz leju. Apakšžoklis īsāks par augšžokli. Mugura zaļganbrūna vai zaļganpelēka, sāni un vēders sudrabaini. Gar sāniem garenvirzienā 6—14 brūnganmelni plankumi. Muguras spura un astes spura dzeltenīga ar sīku, tumšu plankumu rindām. Katrā mutes kaktiņā tam ir viens tausteklis. Rīkles zobi divās rindās. Tie ir koniski ar viegli ieliektiem galiņiem. Grundulim ir salīdzinoši lielas zvīņas, un uz sānu līnijas ir 39—45 zvīņas.[1][4] Grundulim ir arī salīdzinoši liels peldpūslis. Pirms nārsta tēviņiem uz ķermeņa izveidojas nārsta kārpiņas.[3]
Uzvedība un barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Grundulis mājo dažādās saldūdens tilpnēs ar smilšainu vai grants gultni. Tas sastopams gan nelielos, straujos kalnu avotos, gan lielās zemieņu upēs un ezeros.[1][2] Uzturas baros grunts tuvumā. Ziemā koncentrējas bedrēs. Tālas migrācijas neveic.[3] Grundulis barojas ar kukaiņu kāpuriem, moluskiem un vēžveidīgajiem.[1] Parasti aktīvs dienas laikā, bet, ja regulāri tiek traucēts, īpaši ar plēsīgo zivju uzbrukumiem, mēdz pielāgoties un izmainīt barošanās laiku, barojoties krēslas stundās.[1] Grundulis izdod pīkstošas skaņas, ar kurām tas sazinās ar citiem savas sugas īpatņiem.[1]
Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimumgatavība grundulim iestājas 1—4 gadu vecumā, sasniedzot 5—9 cm garumu.[2][3] Nārsto no aprīļa līdz jūlijam, Latvijā nārsts notiek maijā, kad ūdens temperatūra ir 10—24°C. Grundulis var nārstot gan seklā, gan dziļā ūdenī, no 15 cm līdz 5 m,[3] bet parasti nārsto seklumā uz akmeņiem, smiltīm vai augiem.[1] Raksturīgs porciju nārsts, līdz 4 piegājieniem, kas ilgst 25—60 dienas. Auglība 0,3-23,9 tūkst. ikru. Ikri pēc nēršanas kādu brīdi peld pa straumi, pēc tam nogrimst un pielīp pie akmeņiem, smiltīm, augiem un cita substrāta.[1][2][3] To attīstība ilgst 6—30 dienas, atkarībā no ūdens siltuma.[3] Grunduļa kāpuri un mazās zivtiņas uzturas seklumā ar lēnu straumi un barojas ar bentiskajiem bezmugurkaulniekiem.[1][2] Grundulis var sasniegt 10 gadu vecumu, bet Latvijā 3 gadu vecumu.[3]