Gudžarāta

Gudžarāta
	Gudžarāta
	ગુજરાત
	— Indijas štats —
	; Emblēma
	; Emblēma
	Gudžarātas atrašanās vieta Indijā
	Platība
- Kopējā	196 024 km²
	Iedzīvotāji (2011. gadā)
- Kopā	60 383 628
- Blīvums	308/km²
Laika josla	IST (UTC+5:30)
ISO 3166-2	IN-GJ
	Mājaslapa: gujaratindia.com
	Gudžarāta Vikikrātuvē

Gudžarāta (gudžaratu: ગુજરાત, Gujǎrāt, izrunā: /ˈɡudʒ(ə)ɾaːt/) ir Indijas štats, kas atrodas valsts rietumos. Štata platība ir 196 204 km². Gudžarātas administratīvais centrs ir Gāndhīnagara, bet lielākā pilsēta — Amdāvāda (Ahmadābāda). 2011. gadā Gudžarātā dzīvoja ap 60 miljoniem cilvēku.

Ģeogrāfija

Gudžarāta atrodas Indostānas ziemeļrietumos. Štats ziemeļrietumos robežojas ar Pakistānu, ziemeļos un ziemeļaustrumos ar Rādžastānu, austrumos ar Madhju Pradēšu, bet dienvidaustrumos ar Mahārāštru. Dienvidaustrumos štats robežojas arī ar Indijas apvienotajām teritorijām Dādru un Nagarhaveli un Damānu un Diu. Dienvidos un rietumos štatu apskalo Arābijas jūra. Krasta līnijas gatums ir aptuveni 1600 km. Liela daļa no štata atrodas Kāthiāvāras pussalā. Lielas un nozīmīgas upes, kas plūst caur štatu, ir Narmada, Tāpi un Sābarmatī.

Pēc Kepena klimata klasifikācijas lielākajā daļā no Gudžarātas štata valda karsts pustuksneša klimats (BSh). Štata ziemeļrietumos pie robežas ar Pakistānu valda karsts tuksneša klimats (BWh). Pēc 2011. gada datiem 9,7 % no štata teritorijas klāj meži.^[1] Divus gadus iepriekš, 2009. gadā, bija 7,46 % no štata teritorijas. Lielākie mežu masīvi atrodas Dangas apgabalā.

Gudžarātā atrodas 4 nacionālie parki. Gīra nacionālajā parkā dzīvo pēdējās savvaļā dzīvojošās Āzijas lauvas. Pārējie trīs nacionālie parki ir Vansdas nacionālais parks, Velavadaras nacionālais parks un Kačhas līča jūras nacionālais parks. Ir arī vairāki dabas rezervāti.

Vēsture

No 4. līdz 2. gadu tūkstotim p.m.ē. Gudžarāta ietilpa Indas ielejas civilizācijas reģiona dienvidu daļā, lielākie arheoloģiskie izrakumi veikti Dholaviras, Goladhoro un Lothalas apdzīvotajās vietās. Mahābhāratas tekstā minēts, ka Dvārakā valdījis Krišna.

4. gadsimtā p.m.ē. Gudžarātu pakļāva Maurju impērijas valdnieks Čandragupta Maurja, bet 4. gadsimtā m.ē. Guptu impērija. 6. gadsimtā varu Gudžarātas dienvidu daļā pārņēma Čalukju dinastijas valdnieki, kas 730. gadā atvairīja arābu Umajādu kalifāta karaspēka iebrukumu. 1300. gadā Gudžarātu pakļāva Deli sultāns. 1411. gadā Gudžarātas sultāns Ahmeds Šahs nodibināja Ahmedabadas pilsētu.

1572. gadā Gudžarātu pakļāva moguli, bet 18. gadsimta beigās maratu lielvalsts. 1802.–1803. gada karā Britu Austrumindijas kompānijas karaspēks uzveica maratus. No 1818. gada daudzās gudžarātu valstis atradās Bombejas prezidentūras pakļautībā.

Gudžarātā ir dzimis Mohandāss Karamčands Gandijs, kas 1920. gadā izsludināja vispārējas pasīvas pretošanās kampaņu Britu Indijas varas iestādēm. Lai piespiestu valdību atteikties no sāls nodokļa, 1930. gadā viņš organizēja 388 km garu "Sāls maršu" no savas dzīvesvietas pie Amdāvādas līdz jūras krastam, kur gājiena dalībnieki paši ieguva jūras sāli. Pēc Britu Indijas sadalīšanās un Indijas domīnijas izveides 1947. gadā Bombejas prezidentūru pārveidoja par Bombejas štatu. 1960. gadā štatu sadalīja pēc izplatītākās valodas principa, ziemeļdaļā no 17 apgabaliem izveidojot Gudžarātas štatu, bet dienviddaļā Mahārāštras štatu. Laika gaitā štata apgabali dalījās sīkāk, mūsdienās Gudžarātas štats administratīvi dalās 33 apgabalos.

Iedzīvotāji

Pēc 2011. gada tautskaites datiem lielākās Gudžarātas pilsētas pēc iedzīvotāju skaita ir:

	Pilsēta	Iedzīvotāju skaits		Pilsēta	Iedzīvotāju skaits
1.	Amdāvāda (Ahmedabada)	5 570 585	8.	Gandhidhama	248 705
2.	Sūrata	4 462 002	9.	Nadjada	218 150
3.	Vadodara	1 666 703	10.	Gāndhīnagara	208 299
4.	Rādžkota	1 286 995	11.	Ananda	197 351
5.	Bhāvnagara	593 768	12.	Morbi	188 278
6.	Džāmnagara	529 308	13.	Mehsana	184 133
7.	Džunagadha	320 250	14.	Surendranagara Dudhredža	177 827
Avots: Census of India 2011. (PDF; 154 kB)

Reliģijas

Izplatītākās reliģijas ir hinduisms (88,6%) un islāms (9,7%).

Reliģijas Gudžarātas štatā (2011)

hinduisms			88.57%
islāms			9.67%
džainisms			0.96%
kristietība			0.52%
sikhisms			0.10%
budisms			0.05%
cita			0.03%
nenosaukta			0.10%

Gudžarātā dzimuši

Aurangzebs (1618—1707), Mogulu impērijas valdnieks
Mohandāss Karamčands Gandijs (1869—1948), Indijas Nacionālā kongresa partijas vadītājs
Narēndra Modi (1950), Indijas premjerministrs

Atsauces

↑ Forest and tree resources in states and union territories. Forest survey of India (Ministry of Environment and Forests). Arhivēts no oriģināla 2012. gada 23. maijā. Atjaunināts: 28 February 2014.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gudžarāta.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)

Šis ar Indiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[State_of_forest_report_2011-1] Forest and tree resources in states and union territories. Forest survey of India (Ministry of Environment and Forests). Arhivēts no oriģināla 2012. gada 23. maijā. Atjaunināts: 28 February 2014.

[1]