Gustavs Boķis

Gustavs Boķis Густав Бокис Personīgā informācija Dzimis 1896. gada 27. novembrī Brakši, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija Miris 1938. gada 19. martā Komunarkas poligons, KPFSR, PSRS

Militārais dienests Dienesta pakāpe divīzijas komandieris Dienesta laiks 1915—1937 Valsts Krievijas Impērija KSFPR PSRS Struktūra Krievijas Impērijas armija Sarkanā armija Komandēja latviešu strēlnieku 8. pulks (Sarkanā armija) Sarkanās armijas Auto un tanku pārvalde Kaujas darbība Krievijas pilsoņu karš Apbalvojumi Sarkanā Karoga ordenis Sarkanās Zvaigznes ordenis

Gustavs Boķis (krievu: Густав Густавович Бокис; 1896—1938) bija latviešu izcelsmes padomju militārais darbinieks, divīzijas komandieris.

Dzīvesgājums

Piedzima zemnieku ģimenē 1896. gadā Valmieras apriņķa Brakšos. Mācījās Rūjienas proģimnāzijā un skolā Rīgā, iestājās Rīgas Politehniskā institūta Lauksaimniecības nodaļā, kurā pabeidza vienu kursu. Kopš 1913. gada — Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs.

1915. gada augustā iesaukts Krievijas Impērijas armijā, dienēja gvardes jēgeru rezerves pulkā, vēlāk — 7. latviešu strēlnieku pulkā. 1917. gada martā pabeidza praporščiku skolu Pleskavā.

1918. gadā, pēc tam, kad vācieši okupēja Vidzemi, Boķis Rūjienā izveidoja partizānu vienību, kura, apvienojoties ar citu vienību, izveidoja Valmieras brīvprātīgo bataljonu. 1919. gada vasarā šis bataljons tika iekļauts Sarkanā armijas Latviešu strēlnieku divīzijas 8. pulkā. Boķis piedalījās Krievijas pilsoņu karā kā šī pulka komandiera palīgs, pēc tam kā komandieris. 1920. gadā apbalvots ar Sarkanā Karoga ordeni.

1924. gadā pabeidza Sarkanās armijas Kara saimniecisko akadēmiju, dienēja Sarkanās armijas štābā. 1930. gadā Boķis iecelts par Sarkanās armijas Mehanizācijas un motorizācijas (vēlākā Auto un tanku) pārvaldes priekšnieka vietnieku, kopš 1936. gada bija pārvaldes priekšnieks. 1933. gadā apbalvots ar Sarkanās Zvaigznes ordeni. 1935. gadā paaugstināts līdz divīzijas komandiera pakāpei.

1937. gada 22. novembrī Boķis arestēts, 1938. gada 19. martā par "dalību kontrrevolucionārā teroristiskā organizācijā" viņam piespriests nāvessods, kas izpildīts tajā pašā dienā. Reabilitēts 1956. gadā. Viņa sievai Martai 1938. gada aprīlī piespriesti 8 gadi ieslodzījuma nometnēs.

1970. gados Boķa vārdā tika nosaukta iela Rūjienā.