Katlakalns (Rīga)
- Šis raksts ir par Rīgas pilsētas daļu. Par citām jēdziena Katlakalns nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Katlakalns | |
|---|---|
.JPG) Ramas krogs (18. gadsimts)
| |
| |
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta |  Rīga
|
| Priekšpilsēta | Zemgales priekšpilsēta |
| Platība | 1,554 km² |
| Iedzīvotāju skaits | 144 (2018) |
| Transports | |
| Autobuss | 12., 23., 60. |
| Tramvajs | 10. |
| Papildinformācija | |
| Ārējā saite | apkaimes.lv |
Katlakalns ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā. Katlakalna apkaime atrodas Rīgas dienvidu daļā. Tā robežojas ar Salu (tikai savienojums pa ūdeni),[nepieciešama atsauce] Latgales apkaimes, Ķengaraga (ar abām ir savienojums pa Dienvidu tiltu) un Bišumuižas apkaimēm, kā arī ar Ķekavas novada Ķekavas pagastu apkaimes dienvidu daļā. Katlakalna apkaimes robežas ir Bieķengrāvis, Daugava, pilsētas robeža, Bauskas iela, Bišumuižas grāvis.
Katlakalna apkaimes kopējā platība ir 1,554 km², kas ir apmēram par 3/5 mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Apkaimes iedzīvotāju skaits ir niecīgs, apbūvē dominē rūpniecības uzņēmumi un biroju ēkas.
Apkaimes morfoloģiskās robežas ir saplūdušas ar Ķekavas novada Valdlaučiem un Bišumuižas apkaimi, tai nav skaidra vietējā centra (realitātē tas atrodas ārpus Rīgas — Ķekavas novada Valdlaučos). Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 6 028 metri.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Teritorija ir apdzīvota jau kopš neolīta laikmeta.[1] Kopš 17. gadsimta teritoriju starp Bieķensalu un Akmensalu sauc par Katlakalnu. 1828. gadā Katlakalna un Bišumuižas teritorijas tika pievienotas Rīgai.
Senākā ēka šajā teritorijā bija Katlakalna dzirnavas (Kattelkalnsche Mühle), kas celtas pirms Livonijas kara. Tās atradās starp Bukaišu ielu un Daugavu un līdz 20. gadsimta sākumam bija pēdējās no vējdzirnavām tagadējās pilsētas robežās. Katlakalna piekrastes teritorija bieži cieta no plūdiem.[2]
Katlakalna apbūvi veido galvenokārt rūpnieciskās un sabiedriskās ēkas starp Bauskas un Bukaišu ielu un gar Lejupes ielu. Te atradās 1879. gadā uzceltā lentu fabrika (Bauskas ielā 166), kas 20. gadsimta 20. un 30. gados tika pārveidota par miecētavu.
Ievērojamu teritoriju aizņem 1924. gadā dibinātās Rīgas pienotavas ēku komplekss. Bukaišu ielas galā 19.-20. gs. mijā atradās krīta fabrika, gar ielu bija izvietotas dažādas rūpnīcas.
Starp Bukaišu ielu un Daugavu atrodas mazstāvu apbūve ar dārza gabaliem. Vienā Bukaišu ielas pusē atrodas pamestas fabrikas ēkas, bet otrā pusē - privātmājas. Daugavas krastā atrodas laivu novietnes un piestātnes. XIX gs. beigās iedzīvotāji pilsētas centru sasniedza vai nu ar pajūgu, vai ar tvaikoņiem pa Daugavu. 20. gadsimta sākumā līdz Bišumuižai tika ierīkota vienceļa tramvaja līnija.[2]
Katlakalnā ir vairāki vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi, no kuriem lielākā daļa atrodas gar Bauskas ielā.
Ilgu laiku Katlakalns bija visai nomaļa Rīgas apkaime, taču 2004. gada novembrī, pateicoties Dienvidu tilta būvniecībai, apkaime kļuva aktuāla. Tilts tika pabeigts 2008. gada novembrī, un tas savieno Ķengaragu un Katlakalnu. Saistībā ar tilta būvniecību tika paplašināta un nedaudz pārvietota Bauskas iela, uzlabotas ietves un pieturas.[2]
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Piezīmes un atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Izmantoti materiāli no Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas.
- Izmantoti materiāli no Rīgas pašvaldības portāla.
- ↑ Riga: Ènciklopediâ. Рига : Главная редакция энциклопедий. 1989. ISBN 978-5-89960-002-9.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Vēsture | Katlakalns». Apkaimes (lv-LV). Skatīts: 2025-04-30.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Katlakalns.- Apkaimes oficiālā mājas lapa
- Rīgas pašvaldības portāla.
 | Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||||||||||
