Halva

Vikipēdijas lapa
Saulespuķu halva

Halva (persiešu: حلوا (ḥalva) — 'saldumi') ir Tuvajos Austrumos radies konditorejas izstrādājums, ko gatavo no uzputotas sīki sasmalcinātu eļļas augu sēklu vai riekstu un karameļu masas, dažkārt pievienojot arī vanilīnu, kakao pulveri vai rozīnes.[1] Halvā ir vidēji 47% ogļhidrātu, 32% tauku, ap 13% olbaltumvielu, minerālvielu (nātrija, kālija, kalcija, magnija, fosfora, dzelzs[2]), B vitamīnu (B1, B2 vitamīna[2]) un E vitamīna, kā arī samērā daudz polinepiesātināto taukskābju.[3]

Gatavošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atkarībā no izmantotajām eļļas augu sēklām, pazīstami vairāki halvas veidi: tahinas (gatavo no sezama sēklām), zemesriekstu, riekstu, saulespuķu un kombinētā halva.[1]

Halvas gatavošanu sāk ar karameļu uzkarsēšanu un izkausēšanu. Tad karstajai karameļu masai pievieno ziepjusaknes (Saponaria) saknīšu ekstraktu, kas kalpo kā putu veidotājs, un sāk putošanu. Putošanas laikā masai pakāpeniski pievieno sasmalcinātās eļļas augu sēklas vai riekstus un turpina putot līdz viendabīgai masai. Iegūto silto un plastisko masu iesaiņo mitruma un tauku necaurlaidīgā papīrā.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Daina Kārkliņa, Inga Ciproviča. Pārtikas produktu tehnoloģija. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2008. 92. lpp. ISBN 978-9984-45-156-5.
  2. 2,0 2,1 Indra Ozoliņa (2014. gada 19. jūnijs). Halva – veselīgs našķis?. Latvijas Avīze. Atjaunināts: 2016. gada 13. oktobrī.
  3. Zigurds Zariņš, Lolita Neimane, Edgars Bodnieks. Uztura mācība (6. pārstrādātais un papildinātais izd.). Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2015. 231. lpp. ISBN 978-9984-45-932-5.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]