Hanko kara bāze (1940—1941)

Hanko kara bāze (krievu: военно-морская база Ханко) bija Otrais pasaules kara laikā izveidota PSRS militārā bāze Somijas Hanko pussalā pie Somu līča, kuru tā ieguva pēc Ziemas kara 1940. gada martā. Turpinājuma kara laikā 1941. gada jūnijā Sarkanā armija no kara bāzes uzbruka Somijas karaspēkam, taču pēc sakāves kaujās pret Vācijas karaspēku Igaunijā bija spiesta 1941. gada decembrī bara bāzi evakuēt.

Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Molotova—Ribentropa pakta slepenā papildprotokola parakstīšanas 1939. gada 23. augustā PSRS uzskatīja Baltijas valstis (Somiju, Igauniju un Latviju, bet ne Lietuvu) par savu «ietekmes sfēru». 1939. gada 24. septembrī Vjačeslavs Molotovs pieprasīja Igaunijai parakstīt savstarpējās palīdzības līgumu. Pēc tam, kad 1939. gada 28. septembrī parakstītajā Padomju-vācu draudzības un robežu demarkācijas līgumā arī Lietuva tika iekļauta PSRS ietekmes sfērā, 29. septembrī līdzīgu prasību saņēma Lietuvas valdība, bet 30. septembrī šādu prasību saņēma arī Latvijas valdība.

5. oktobrī arī Somijas valdība saņēma priekšlikumu sākt Maskavā sarunas par atteikšanos no Somu līča salām (Suursaari, Tytärsaari, Koivisto) un Karēlijas daļas, kuru gaitā parādījās prasība uz 30 gadiem iznomāt militāro bāzi Hanko pussalā. Kad Somijas valdība novembrī atteicās parakstīt šīs prasības, sākās Ziemas karš.

Ziemas karš[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tūlīt pēc kara pieteikšanas 1939. gada 1. decembrī padomju kara flotes kreiseris "Kirovs" no Liepājas karostas veica uzbrukumu Somijas krasta apsardzes baterijai Rusāres (Russarö) salā, sagraujot piestātni, kazarmas un bāku, bet bija spiests atkāpties pēc somu lielgabala šāviņa tieša trāpījuma. Ziemas kara laikā Hanko atradās PSRS bumbvedēju lidojumu maršrutā no Igaunijas karabāzēm Hījumā un Sāremā uz Turku un Tamperes pilsētām. Ja laika apstākļu dēļ uzbrukumi šīm pilsētām bija neveiksmīgi, bumbvedēji nometa kravu uz Hanko. Tā bija visvairāk bombardētā Somijas pilsēta, līdz 1940. gada februārim to bombardēja 72 reizes.

1940. gada 12. martā parakstītajā Maskavas miera līgumā, kas izbeidza Ziemas karu, Somija apņēmās uz 30 gadiem iznomāt Padomju Savienībai 115 kvadrātkilometru lielu nomas zonu, kas ietvēra Hanko pussalu un apmēram 400 salas. 1940. gada 22. martā Hanko nodeva PSRS rīcībā.

Bāzes būve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Somijai atņemtajā teritorijā atradās Hanko osta un Rusāres salas cietoksnis. Pirmais bāzes vadītājs bija kontradmirālis Sergejs Belusovs, kuru drīz nomainīja ģenerālmajors Aleksejs Jeļisejevs. Gatavojoties Baltijas valstu okupācijai, no 1940. gada 12. jūnija Hanko kara bāzē stacionētie PSRS Baltijas kara flotes kuģi piedalījās Igaunijas piekrastes blokādē. 1940. gada 20. jūnijā iznāca PSRS Aizsardzības komitejas pavēle par Somu jūras līča rietumu daļas aizsardzības pastiprināšanu (Об утверждении организации КБФ и мероприятиях по усилению обороны западных районов Финского залива) un pretgaisa aizsardzības organizēšanu Hanko pussalā, Sāmsalā, Dagdas salā un Kurzemes piekrastē (меры для создания организации ПВО на полуострове Ханко и обеспечения строительства береговой обороны на островах Эзель, Даго и южном побережье Ирбенского пролива). Padomju Savienība uzsāka spēcīgas militārās bāzes būvi Hanko, kas ne tikai kontrolēja jūras satiksmi Somu līcī, bet plānotajā karā pret Somiju bija paredzēta kā placdarms iebrukumam tās dienvidrietumu daļā. Tiek lēsts, ka bāzē izvietoja aptuveni 30 000 PSRS karavīru.

PSRS karaspēka vienības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1941. gada jūlijā Hanko kara ostā un militārajā bāzē bija stacionētas šādas Sarkanās armijas vienības:

8. atsevišķā kājnieku brigāde (8-я отдельная стрелковая бригада, aptuveni 13 500 karavīru)
- 270., 335. un 219. kājnieku pulki
- 343. lauka artilērijas pulks
- 297. atsevišķais tanku bataljons
- 204. atsevišķā smagā pretgaisa baterija
cietokšņa garnizons (apmēram 6000 karavīru)
Hanko pretgaisa aizsardzības vienība (apmēram 1600 karavīru)
4./13. Baltijas kara flotes iznīcinātāju aviācijas pulks (13-й истребительный авиационный полк ВВС Балтийского флота)
kara flotes eskadra: mīnukuģu eskadras 3. divizions (karakuģi «Артем», «Володарский», «Карл Маркс», «Энгельс»), traleru divizions (Т-208, Т-210, Т-213), zemūdeņu divizions (М-90, М-95, М-96, М-97), torpēdkuģu un apsardzes kuģu vienības.

Evakuācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1941. gada septembrī, kad Vērmahts okupēja visu Igauniju, Padomju Savienība bija spiesta sākt evakuēt Hanko bāzi. 7. oktobrī Somijas armijas virspavēlnieks Karls Gustavs Mannerheims ar skaļruņu palīdzību krieviski vērsās pie Hanko kara bāzes karavīriem ar aicinājumu padoties. Vietējās avīzes Красный Гангут līdzstrādnieki uzrakstīja rupjībām pilnu atbildi (Ответ защитников Ханко барону Маннергейму), ko ar skrejlapām izkaisīja Sarkanās armijas karavīriem. Līdz 2. decembrim Hanko karabāzi atstāja 27 809 Sarkanās armijas karavīri, tomēr 4 987 (17,8 %) evakuācijas laikā gāja bojā.

Pēc Parīzes miera līguma parakstīšanas 1947. gadā PSRS oficiāli atteicās no Hanko bāzes.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]