Hanss Rimša

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par 1882.—1951. gadā dzīvojušo vēsturnieku. Par citām jēdziena Leonīds Arbuzovs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Hanss Rimša
Hans Gustav von Rimscha
Hanss Rimša
Personīgā informācija
Dzimis 1899. gada 9. martā
Rīga, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija, (Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1987. gada 1. aprīlī (88 gadi)
Erlangene, Bavārija, Karogs: Vācija Vācija
Nodarbošanās vēsturnieks
Vecāki tēvs - Roberts fon Rimša, māte - Marija, dzimusi Kuncendorfa

Hanss Gustavs fon Rimša (vācu: Hans Gustav von Rimscha; 1899—1987) bija vācbaltiešu publicists un vēsturnieks. Baltijas Vēstures komisijas loceklis un Baltiešu biedrības vācu-latviešu apvienības priekšsēdis (1959-1973).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1899. gada 9. martā Rīgā ārsta Roberta fon Rimšas un viņa sievas Marijas, dzimušas Kuncendorfas, ģimenē.[1] Mācījās Rīgas Alberta skolā un Tidebēla privātģimnāzijā. 1918. gadā uzsāka vēstures studijas Tērbatas Universitātē, bet gada beigās iestājās Baltijas landesvērā un piedalījās Latvijas brīvības cīņās (1918-1920). Pēc kara studēja vēsturi un tieslietas Getingenes, Jēnas, Breslavas un Tībingenes universitātēs. 1924. gadā aizstāvēja filoloģijas doktora grādu Jēnas universitātē.

Pēc atgriešanās dzimtenē strādāja par ģimnāzijas skolotāju Rīgā (1925-1929) un privātdocentu Herdera institūtā (1927-1933) un par ārzemju ziņu redakoru avīzē "Rigasche Rundschau" (1929-1933). Pauls Šīmanis un Hans Rimša tika atlaisti no darba šajā avīzē savu pretnacistisko uzskatu dēļ.[2] Pēc tam strādāja par nedēļas laikraksta "Riga am Sonntag" (vēlāk "Rigasche Post" (1933-1939).[3] Vācbaltiešu repatriācijas laikā Rimša 1939. gada decembrī pārcēlās uz Polijas kampaņas laikā Vācijas okupēto Polijas daļu, strādāja Pozenes avīzēs „Ostdeutscher Beobachter[4] un "Europäische Revue".[5]

1945. gada 21. janvārī Rimša devās bēgļu gaitās uz Koburgu, 1947. gadā viņu pieņēma darbā Erlangenes Universitātē, kur no 1951. gada Rimša bija Austrumeiropas un Jaunāko laiku vēstures profesors. 1960. gadā viņš publicēja apjomīgu grāmatu par Krievijas vēsturi („Geschichte Russlands“), ko līdz 1983. gadam izdeva sešās reizes papildinātos izdevumos. Miris 1987. gada 1. aprīlī Erlangenē.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Der russische Bürgerkrieg und die russische Emigration 1917–1921. Frommann, Jena 1924.
  • Rußland jenseits der Grenzen 1924–1926. Ein Beitrag zur russischen Nachkriegsgeschichte. Frommann, Jena 1927.
  • Im roten Reich der Rätsel. Sowjetrussische Skizzen. B. Lamey, Riga 1927.
  • Die Staatswerdung Lettlands und das baltische Deutschtum. Plates, Riga 1939.
  • Die Gracchen. Charakterbild einer Revolution und ihrer Gestalten. Winkler, München 1947.
  • Dostojewskij – ein Antipode Goethes. Veste, Coburg 1949
  • Russen gegen Bolschewiken. Die Entwicklung der russländischen Emigration nach dem Zweiten Weltkrieg. Getr. Zählung, Frankfurt am Main 1952.
  • Die Umsiedlung der Deutschbalten aus Lettland im Jahre 1939. Eine Betrachtung. Von Hirschheydt, Hannover-Döhren 1957.
  • Geschichte Russlands. Rheinische Verlags-Anstalt, Wiesbaden 1960.
  • Katharina II. Von der preußischen Generalstochter zur Kaiserin von Russland. Musterschmidt, Göttingen u. a. 1961.
  • Baltisches Burschentum. Die studentischen Korporationen der Deutschbalten, Esten und Letten einst und jetzt. Baltische Gesellschaft in Deutschland, München 1968.
  • Europäische Konsolidierung. Europäische Revue, Jg. 18, 1942, ISSN 0937-2245, S. 279–282.
  • Paul Schiemann als Minderheitenpolitiker. Vierteljahrshefte für Zeitgeschichte, Jg. 4., Heft 1 (1956), ISSN 0042-5702, S. 43–61.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Karl-Heinz Ruffmann: Hans von Rimscha (1899–1987). Akademische Gedenkrede am 14. Mai 1988 in der Universität Erlangen-Nürnberg. Journal of Baltic Studies 19 (1988), ISSN 0162-9778, S. 129–136.
  • Michael Garleff: Hans von Rimscha zum 85. Geburtstag. Jahrbücher für Geschichte Osteuropas 32 (1984), ISSN 0021-4019, S. 631–642.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Eintrag im Taufregister des Doms zu Riga (Rīgas Doma baznīcas grāmatas ieraksts par kristīšanu)
  2. Hans von Rimscha: Die Gleichschaltung der Rigaschen Rundschau im Jahre 1933. In: Baltische Hefte, 1978, Heft 21, S. 178–197.
  3. Helmut Kause: Der publizistische Widerstand Paul Schiemanns gegen den Nationalsozialismus in den deutschen Volksgruppen. In: Michael Garleff (Hrsg.): Deutschbalten, Weimarer Republik und Drittes Reich. Band 1. Böhlau Verlag, 2001, S. 200.
  4. "Ostdeutscher Beobachter", Ausgabe vom 24. August 1944, Titelseite, H. von Rimscha: Das empfindliche Thema., Poznan Foundation of Scientific Libraries
  5. Hans von Rimscha: Grossbritanien und die Sowjetunion. in: Karl Anton Rohan (Hrsg.): Europäische Revue, Band 17, Ausgabe 2, Deutsche Verlags-Anstalt, 1941, S. 656 f.