Haralds Keress dzimis 1912. gada 15. novembrī Pērnavā drēbnieka ģimenē. 1932. gadā viņš absolvējis Pērnavas vidusskolu un 1936. gadā — Tartu Universitātes Matemātikas katedru. 1938. gadā H. Keress aizstāvēja maģistra grādu matemātikā un 1942. gadā filozofijas doktora disertāciju "Telpa un laiks vispārīgajā relativitātes teorijā". Padomju okupācijas režīma iestādes šo aizstāvību neatzina un 1947. gadā viņš atkārtoti sekmīgi aizstāvēja disertāciju "Telpas un laika relativitātes teorija", iegūstot doktora grādu fizikā un matemātikā. 1954. gadā viņš kļuva par fizikas profesoru.[2]
1936.— 1938. gadā Haralds Keress strādāja par asistentu Tartu observatorijā un 1938.— 1944. gadā Tartu Universitātē par jaunāko lektoru matemātikā. 1944. gadā viņš tika mobilizēts vācu armijā, bet 1945. gadā no Vācijas atgriezās Igaunijā. 1945.— 1946. gadā Haralds Keress bija Tartu Universitātes matemātiskās analīzes katedras vecākais lektors, 1946.— 1949. gadā docents, 1949.— 1958. gadā teorētiskās fizikas katedras vadītājs. 1958.-1960. gadā Keress bija Tartu Universitātes Zinātņu prorektors. 1947.-1950. gadā Zinātņu akadēmijas Fizikas, matemātikas un mehānikas institūta zinātniskais sekretārs, 1950.-1955. Gadā Fizikas un astronomijas institūta Astronomijas observatorijas vadītājs 1955.-1960. gadā vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, no 1960. līdz 1973. gadam teorētiskās fizikas un matemātikas nozares vadītājs, 1973.-1989. gadā Fizikas institūta Teorētiskās fizikas laboratorijas vadītājs. No 1961. gada Igaunijas ZA akadēmiķis.[2][1]
Haralds Keress nomira 2010. gada 26. jūnijā Tartu, viņš tika apglabāts Tartu Raadi kapos.
