Pāriet uz saturu

Harijs Keins

Vikipēdijas lapa
Harijs Keins
Harry Kane on October 10, 2023
Keins 2023. gada oktobrī
Personas dati
Pilns vārdsHarijs Edvards Keins
Dzimis1993. gada 28. jūlijā (31 gads)
Dzimšanas vietaValsts karogs: Anglija Londona, Anglija
Augums188[1] cm
Sporta veidsfutbols
PozīcijaUzbrucējs
Kluba informācija
KlubsValsts karogs: Vācija Minhenes "Bayern"
Numurs9
Jauniešu klubi
1999–2001Valsts karogs: Anglija Ridgeway Rovers
2001–2002Valsts karogs: Anglija Arsenal akadēmija
2002–2004Valsts karogs: Anglija Ridgeway Rovers
2004Valsts karogs: Anglija Watford
2004–2009Valsts karogs: Anglija Tottenham Hotspur akadēmija
Profesionālie klubi (dati uz 22.12.2023.)
SezonasKlubsSp†(v)†
2009–2023Valsts karogs: Anglija Tottenham Hotspur317(213)
2011Valsts karogs: Anglija →  Leyton Orient18(5)
2012Valsts karogs: Anglija →  Millwall22(7)
2012–2013Valsts karogs: Anglija →  Norwich City3(0)
2013Valsts karogs: Anglija →  Leicester City13(2)
2023–Valsts karogs: Vācija Minhenes "Bayern"15(21)
Nacionālā izlase (dati uz 22.12.2023.)
2010Valsts karogs: Anglija Anglija U176(3)
2010–2012Valsts karogs: Anglija Anglija U1914(6)
2013Valsts karogs: Anglija Anglija U203(1)
2013–2015Valsts karogs: Anglija Anglija U2114(8)
2015–Flag of Anglija Anglija89(62)
† Spēles (gūti vārti) tikai līgas spēlēs profesionālos klubos

Harijs Edvards Keins (angļu: Harry Edward Kane; dzimis 1993. gada 28. jūlijā) ir Anglijas futbolists, Vācijas Bundeslīgas kluba Minhenes "Bayern" un Anglijas futbola izlases uzbrucējs. Kā ražīgs vārtu guvējs un spēcīgs spēles veidotājs, Keins tiek uzskatīts par vienu no labākajiem spēlētājiem pasaulē un vienu no savas paaudzes labākajiem uzbrucējiem.[2][3][4][5] Viņš ir gan Tottenham Hotspur, gan Anglijas izlases visu laiku labākais vārtu guvējs, kā arī otrs visu laiku labākais vārtu guvējs Premjerlīgā.[6] Keins ir guvis vairāk nekā 350 vārtus klubu un starptautiskā līmenī.

Keins karjeru sāka Tottenham Hotspur. Ticis izīrēts vairākiem klubiem: Leyton Orient, Millwall, Norwich City, Leicester City. 2014.—2015. gada sezonā ar 21 vārtiem bija otrais labākais vārtu guvējs Premjerlīgā. Viņš tika iekļauts sezonas simboliskajā izlasē un atzīts par sezonas labāko jauno futbolistu.[7]

2015.—2016. gada sezonā ar 25 vārtiem bija labākais vārtu guvējs. 2016.—2017. gada sezonā ar 29 vārtiem bija labākais vārtu guvējs. Tika iekļauts sezonas simboliskajā izlasē.[8]

2023. gada 12. augustā Minhenes "Bayern" paziņoja par līguma parakstīšanu ar Keinu uz četriem gadiem.[9]

Anglijas futbola izlasē debitēja 2015. gada 27. martā 2016. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret Lietuvu un jau savā pirmajā spēlē izlases rindās guva vārtus.[10] Spēlējis 2016. gada Eiropas čempionātā. 2018. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā guva sešus vārtus un kļuva par turnīra labāko vārtu guvēju.

Agrīnā dzīve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Harijs Edvards Keins[11] dzimis 1993. gada 28. jūlijā[12] Londonā Kimai (dzimusi Hoga) un Patrikam Keinam, un viņam ir viens vecāks brālis, Čārlijs.[13][14][15]

Keina bērnības elki bija Tedijs Šerinhems,[16] Deivids Bekhems un Džermens Defo.[17] Keins izteicis arī apbrīnu par bijušo brazīliešu uzbrucēju Ronaldu.[18]

Karjera klubos

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tottenham Hotspur

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2004–10: Jauniešu karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Keins futbolu sāka spēlēt vietējā klubā "Ridgeway Rovers" un pievienojās Arsenal jaunatnes akadēmijai astoņu gadu vecumā. Viņš tika atbrīvots pēc vienas sezonas, jo bija "nedaudz apaļīgs" un nebija "ļoti atlētisks", sacīja Līams Breidijs, kurš tobrīd vadīja "Arsenal" akadēmiju.[19] Treneris Arsēns Vengers 2015. gada novembrī paziņoja, ka ir vīlies, ka "Arsenal" izvēlējās atbrīvot Keinu.[20] Viņš arī pārbaudīja sevi Tottenham Hotspur, taču sākotnēji nebija veiksmīgs[21] un viņš atgriezās savā vecajā klubā "Ridgeway Rovers". 2004. gadā, vienpadsmit gadu vecumā, viņš pievienojās Watford akadēmijai, četru līdz sešu nedēļu izmēģinājumam un pēc tam viņam tika dota vēl viena iespēja "Tottenham" pēc tam, kad viņš atstāja iespaidu, spēlējot "Watford" pret "Tottenham".[22][23] Vispirms viņš spēlēja "Tottenham" kā pussargs, pēc tam kā uzbrūkošais pussargs.[21]

2009.–2010. gada sezonā Keins 22 reizes spēlēja "Tottenham" U-18 komandā, gūstot 18 vārtus.[24] 2009.–2010. gada sezonā Keins divas reizes atradās uz rezervistu soliņa pieaugušo komandā.[25] Abos mačos tika gūtas uzvaras mājās, vietējos kausa turnīros: viena Līgas kausa spēlē pret Everton, 2009. gada 27. oktobrī[26] un otra – FA kausa ceturtās kārtas pārspēlē pret Bolton Wanderers, 2010. gada 24. februārī.[27]

2010–14: Īres periodi Anglijā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Savu pirmo profesionālo līgumu ar klubu viņš parakstīja 2010. gada jūlijā.[28] 2011. gada 7. janvārī Keins pārcēlās uz Leyton Orient uz īres līgumu, līdz 2010.–2011. gada sezonas beigām.[29] Viņš sezonu noslēdza, gūstot piecus vārtus 18 mačos.[30]

2011. gada 25. augustā Keins pirmo reizi spēlēja "Tottenham", UEFA Eiropas līgas kvalifikācijas kārtas atbildes spēlē pret Hearts, un "Tottenham" veica izmaiņas pēc uzvaras pirmajā spēlē, ar 5:0. Viņa debija bija bezvārtu spēle, lai gan viņš ieguva soda sitienu pēc vārtsarga Džeimija Makdonalda pārkāpuma, kurš pēc tam atvairīja 11 metru soda sitienu, kuru Keins izpildīja pats.[31]

2011. gada 29. decembrī Keins un "Tottenham" komandas biedrs Raiens Meisons piekrita pievienoties Čempionāta klubam Millwall, īrē, no 2012. gada 1. janvāra, līdz sezonas beigām.[32] Sezonas pēdējos 14 mačos viņš guva septiņus vārtus[33] un kopumā – deviņus vārtus 27 mačos.[34]

Pirmssezonu 2012.–2013. gada sezonai Keins aizvadīja "Tottenham" komandā, 2012. gada 10. augustā, izbraukumā, ar 6:0 uzvarot Southend United, gūstot hat-trick.[35] 18. augustā viņš debitēja Premjerlīgā, pret Ņūkāslas "United".[36]

2012. gada 31. augustā Keins pievienojās Premjerlīgas komandai Norwich City, īres līgumā, uz sezonu.[33] Keins guva savainojumu, salaužot pleznas kaulu, tikai savā otrajā spēlē.[37] 19 gadus vecais futbolists izgāja rehabilitāciju "Tottenham" klubā, taču 2012. gada 29. decembrī atgriezās laukumā "Norwich" komandā, kad tā ar 3:4 zaudēja Manchester City.[38] Keins tika atsaukts atpakaļ uz "Tottenham" 2013. gada 1. februārī, četrus mēnešus pirms viņa paredzētās atgriešanās.[39]

Divdesmit dienas pēc tam, kad viņš tika atsaukts uz "Tottenham", Keins pievienojās Leicester City uz atlikušo sezonas daļu.[40] Komandā viņš aizvadīja 13 spēles.

Keins guva savus pirmos vārtus "Tottenham" labā 2013.–2014. gada sezonā, White Hart Lane laukumā, Līgas kausa izcīņā pret Hull City, papildlaikā panākot izlīdzinājumu, mačam noslēdzoties ar 2:2.[41] "Tottenham" uzvarēja ar 8:7 pēc soda sitienu sērijas.[41]

2014. gada 7. aprīlī Keins aizvadīja savu pirmo spēli sākumsastāvā Premjerlīgā, uzvarot Sunderland ar 5:1, un 59. minūtē viņš guva savus pirmos Premjerlīgas vārtus.[42] Viņš guva vārtus arī nākamajā mačā, palīdzot "Tottenham" atgūties no 3:0 deficīta pret West Bromwich Albion, beigās nospēlējot neizšķirti 3:3.[43] Viņš 19. aprīlī guva vārtus trešajā spēlē pēc kārtas, palīdzot "Tottenham" ar 3:1 uzvarēt savā laukumā pār Fulham.[44]

2014–15: Gada labākais jaunais spēlētājs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Keins (pa kreisi) 2015. gadā

Keins pirmo reizi 2014.–2015. gada sezonā izgāja uz maiņu pret "West Ham", Premjerlīgas sezonas atklāšanas dienā, nodrošinot rezultatīvu piespēli uzvaras vārtu autoram Ērikam Daieram.[45] 2014. gada 23. oktobrī Keins guva savu pirmo profesionālo hat-trick "Tottenham" komandā, uzvarot Asteras Tripoli, UEFA Eiropas līgas grupu turnīrā, ar 5:1.[46]

No 14. līdz 26. decembrim Keins guva vārtus trīs uzvarās pēc kārtas, ar rezultātu 2:1, pret Swansea City,[47] Burnley,[48] un "Leicester City".[49]

2015. gada 2. februārī Keins ar klubu parakstīja jaunu līgumu uz piecarpus gadiem.[50] Viņš guva savu pirmo Premjerlīgas hat-trick, mājās ar 4:3 uzvarot savu bijušo īres klubu "Leicester",[51] līdz ar to viņš sezonā guva 19 vārtus līgā, padarot viņu par divīzijas labāko vārtu guvēju.[52]

5. aprīlī Keins pirmo reizi bija "Tottenham" kapteinis, spēlējot Turf Moor laukumā neizšķirti, 0:0, ar "Burnley".[53] Divas nedēļas vēlāk viņš guva savus 30. vārtus sezonā, uzvarot Ņūkāslas "United", St James' Park laukumā, ar 3:1, padarot viņu par pirmo "Tottenham" spēlētāju, kurš sasniedzis šo rādītāju, kopš Gerija Linekera, 1991.–1992. gadā.[54] Viņš tika iebalsots par gada labāko jauno spēlētāju.[55] Sezonas beigās Keins atzīmēja, ka vienā kampaņā ir paveicis vairāk, nekā bija gaidījis visas savas karjeras laikā.[56]

2015–16: Premjerlīgas labākais vārtu guvējs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Keins 2016. gadā

Pēc 748 minūšu "sausuma" perioda, viņš guva savus pirmos vārtus sezonā, 2015. gada 26. septembrī, kad "Tottenham" pieveica Mančestras "City" ar 4:1.[57] 2015. gada 25. oktobrī Keins guva hat-trick, tostarp soda sitienu, ko viņš izcīnīja pats, kad "Tottenham" ielaida vārtus pirmajā minūtē, bet beigās triumfējot ar 5:1, izbraukumā pret Bournemouth, Dean Court laukumā.[58]

2015. gada 19. decembrī Keins aizvadīja savu 100. spēli kluba sastāvā, izbraukumā ar 2:0 uzvarot Southampton, un guva savus 10. vārtus pēdējos 10 mačos.[59] 2016. gada 10. janvārī viņš guva savus 50. vārtus "Tottenham" rindās, spēlējot neizšķirti 2:2 pret "Leicester" FA kausa izcīņas trešajā kārtā.[60]

Pēc tam, kad 2. aprīlī Anfield laukumā, nospēlējot neizšķirti, 1:1, pret "Liverpool", Keins guva savus 22. līgas vārtus sezonā, viņš kļuva par kluba rezultatīvāko spēlētāju vienā Premjerlīgas sezonā, sešas spēles pirms sezonas beigām.[61]

Sezonu Keins noslēdza, iegūstot "Premier League Golden Boot" balvu, par vienu vārtu guvumu apsteidzot Serhio Aguero un Džeimiju Vārdiju, ar 25 vārtiem.[62]

2016–17: Otrā "Golden Boot" balva

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Keins (centrā) 2016. gadā

Igo Lorisa prombūtnē, Keins 2016.–2017. gada sezonas pirmajā mājas spēlē bija "Tottenham" kapteinis, asistējot Viktora Vanjamas uzvaras vārtu guvumā, kad "Spurs" Londonas derbijā "White Hart Lane" laukumā ar 1:0 pārspēja Crystal Palace.[63] Viņš atklāja savu gūto vārtu "kontu" Premjerlīgas sezonas ceturtajā spēļu kārtā, gūstot pēdējos vārtus pret "Stoke City", izbraukumā uzvarot ar 4:0.[64]

2016. gada 14. septembrī Keins debitēja UEFA Čempionu līgā, "Spurs" zaudējot ar 2:1 pret Monaco, Vemblija stadionā.[65] 22. novembrī viņš guva savus pirmos Čempionu līgas vārtus, atbildes spēlē pret "Monaco", Stade Louis II laukumā, kad "Spurs" izstājās no turnīra, zaudējot ar 2:1.[66]

2016. gada 1. decembrī Keins parakstīja jaunu līgumu ar "Tottenham", līdz 2022. gadam.[67] 2017. gada 1. janvārī viņš aizvadīja 100. spēli Premjerlīgā,[68] 27. minūtē gūstot pirmos Premjerlīgas vārtus jaunajā gadā pret "Watford", pēc tam gūstot vēl vienus vārtus, 33. minūtē.[69] Savā pirmajā mačā pēc meitas piedzimšanas, Keins guva hat-trick, 14. janvārī, uzvarot ar 4:0 "West Brom".[70] 2016.–2017. gada FA kausa izcīņas piektajā kārtā, 2017. gada 19. februārī, Keins guva visus trīs vārtus, kad "Tottenham" ar 3:0 pārspēja "Fulham". Tas nozīmēja viņa piekto "hat-trick" karjerā un otro 2017. gadā.[71] 2017. gada 26. februārī Keins vēlreiz guva "hat-trick", kad "Tottenham" ar 4:0 pārspēja "Stoke", kas bija viņa trešais "hat-trick" deviņās spēlēs.[72] Pirmie no šiem vārtiem viņam bija 100. vārti klubu futbolā.[73] 2017. gada februārī viņš ceturto reizi karjerā tika nosaukts par mēneša labāko spēlētāju.[74]

15. aprīlī Keins guva savus 20. Premjerlīgas vārtus sezonā, pret "Bournemouth". Tas viņu padarīja par ceturto spēlētāju Premjerlīgas vēsturē, kurš trīs sezonās pēc kārtas guvis 20 vārtus, pēc Alana Šīrera, Tjerī Anrī un Rūda van Nistelroja.[75]

Kad līdz sezonas beigām bija atlikušas divas spēles, Keins bija guvis 22 vārtus, kas bija par diviem mazāk nekā Romelu Lukaku. Ar kopā septiņiem vārtiem pēdējās divās spēlēs, uzvarā ar 6:1 pār toreizējo čempioni "Leicester City"[76] un uzvarā ar 7:1 pret "Hull City",[77] Keins finišēja kā Premjerlīgas rezultatīvākais spēlētājs ar 29 vārtiem, tādējādi izcīnot otro "Golden Boot" balvu pēc kārtas, kļūstot tikai par piekto spēlētāju, kuram tas izdevies.[78]

2017–18: Rekordu gads

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Keins 2017. gadā

Pēc tam, kad "Tottenham" pirmajās trīs spēlēs Keins neguva vārtus, viņš trijās, no nākamajām četrām spēlēm, guva divus vārtus kluba labā, visos turnīros.[79][80][81] Viņa ievadvārti pret "Everton", 9. septembrī, bija viņa 100. vārti kluba sastāvā, viņa 169. spēlē.[82] 26. septembrī Keins guva savu pirmo UEFA Čempionu līgas hat-trick, grupu turnīrā ar 3:0 uzvarot Kipras čempioni APOEL.[83] Viņš piekto reizi tika apbalvots ar Premjerlīgas mēneša labākā spēlētāja balvu 2017. gada septembrī, kurā viņš guva 13 vārtus 10 klubu un starptautiskajās spēlēs, kā labākajā mēnesī savā karjerā.[84]

23. decembrī Keins izlīdzināja Alana Šīrera rekordu – 36 Premjerlīgas vārti kalendārajā gadā, gūstot hat-trick, izbraukumā ar 0:3 uzvarot "Burnley".[85] Viņš pārspēja Šīrera rekordu nākamajā spēlē, ar vēl vienu hat-trick, mājas uzvarot "Southampton" ar 5:2, gadu noslēdzot ar 39 Premjerlīgas vārtiem.[86] Šis hat-trick, kas bija viņa sestais Premjerlīgā (astotais visos turnīros), padarīja viņu par pirmo spēlētāju Premjerlīgas vēsturē, kurš gada laikā guvis sešus hat-trick.[87] Ar 56 gūtajiem vārtiem visās sacensībās togad, viņš kļuva arī par Eiropas labāko vārtu guvēju 2017. gadā, pārtraucot Lionela Mesi un Krištianu Ronaldu septiņus gadus ilgo dominanci, kā Eiropas labākais vārtu guvējs kalendārajā gadā.[88]

2018. gada janvārī viņš divreiz guva vārtus mājas uzvarā ar 4:0 pret "Everton" un kļuva par "Tottenham" labāko vārtu guvēju Premjerlīgas ērā, pārspējot Tedija Šeringema rekordu – 97 Premjerlīgas vārti kluba labā.[89] 4. februārī Keins guva vārtus papildlaikā pēc soda sitiena, panākot izlīdzinājumu, 2:2 neizšķirtā, pret "Liverpool", "Anfield" laukumā, gūstot savus 100. Premjerlīgas vārtus; to viņš sasniedza 141 spēlē, ko pārspējis tikai Alans Šīrers – 124 spēlēs.[90] 8. jūnijā Keins parakstīja jaunu līgumu, līdz 2024. gadam.[91]

2018–19: UEFA Čempionu līgas finālists

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sezonas atklāšanas maču pret Ņūkāslas "United" Keins sāka bez vārtu guvumiem, bet nākamajā nedēļas nogalē atvēra vārtu "kontu" pret Fulham.[92] Viņš arī pirmo reizi guva vārtus Old Trafford laukumā, nākamajā spēlē, kad "Tottenham" uzvarēja ar 3:0, kas bija tikai trešā uzvara izbraukumā pret Mančestras "United", kopš 1992. gada, kā arī lielākā izbraukuma uzvara pret klubu pēdējo 46 gadu laikā.[93][94] Viņš 2019. gada 1. janvārī guva vārtus pret Cardiff City, un ar šiem vārtiem viņš kļuva par pirmo spēlētāju, kurš ir guvis vārtus pret katru Premjerlīgas komandu, ar kuru viņš ir ticies.[95] 2019. gada 13. janvārī, mačā pret Mančestras "United", Keins spēles beigās savainoja potītes saites, tādējādi izlaižot dažas svarīgas spēles, tostarp Čempionu līgas astotdaļfināla mājas spēli.[96]

Viņš guva vienīgos vārtus Čempionu līgas astotdaļfinālā, izbraukumā pret Dortmundes "Borussia", nodrošinot kopējo uzvaru ar 4:0 un iekļūšanu kluba otrajā ceturtdaļfinālā Čempionu līgā. Vārti arī padarīja viņu par kluba labāko vārtu guvēju Eiropas sacensībās, ar 24 gūtiem vārtiem.[97] Čempionu līgas ceturtdaļfināla pirmajā spēlē, 2019. gada 9. aprīlī, pret Mančestras "City", viņš atkal guva potītes savainojumu.[98] Tomēr, viņš atgriezās Čempionu līgas finālā, 1. jūnijā, lai gan viņa izvēle pēc savainojuma kļuva par diskusiju objektu, kad "Tottenham" ar 2:0 zaudēja "Liverpool".[99][100]

2019–20: Traumas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Keins sāka "Tottenham" pirmo spēli 2019.–2020. gada sezonā, divreiz gūstot vārtus, mājās uzvarot ar 3:1 Aston Villa. Keina pirmie vārti spēlē bija viņa pirmie Tottenham Hotspur stadionā.[101] 2020. gada 1. janvārī, izbraukuma mačā pret "Southampton", kas beidzās ar neveiksmi, 1:0, Keins guva "hamstring" savainojumu.[102] Viņa "hamstring" bojājuma dēļ bija nepieciešama operācija, kā rezultātā viņam nācās izlaist dažus mēnešus.[103] COVID-19 pandēmijas dēļ, kuras rezultātā tika apturētas līgas spēles, viņš vairs nespēlēja līdz 19. jūnijam.[104] 23. jūnijā, savā 200. spēlē Premjerlīgā "Tottenham" komandā, viņš guva savus pirmos vārtus 2020. gadā, pret "West Ham", izcīnot uzvaru ar 2:0.[105][106]

2020–21: Trešā "Golden Boot" balva un sezonas labākais spēles veidotājs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Keins 2021. gadā

Savus pirmos vārtus 2020.–2021. gada sezonā Keins guva otrajā līgas mačā, kurā visus četrus vārtus guva Sons Hinmins, asistējot Keinam, tādējādi "Spurs" ar 5:2 uzvarot "Southampton". Šī ir pirmā reize Premjerlīgas vēsturē, kad spēlētājs vienā mačā ir atdevis četras rezultatīvas piespēles vienam un tam pašam komandas biedram, un Keins kļuva tikai par sesto spēlētāju Premjerlīgas vēsturē, kurš asistējis četru vārtu guvumos vienā mačā, un pirmo angļu spēlētāju, kurš to izdarījis.[107]

Keins 1. oktobrī guva hat-trick pret Haifas "Maccabi", UEFA Eiropas līgas izslēgšanas spēļu kārtā.[108] 4. oktobrī viņš guva divus vārtus, izbraukumā ar 6:1 uzvarot Mančestras "United", kas ir lielākā "Tottenham" uzvara "Old Trafford" stadionā un labākais rezultāts pret "United" kopš uzvaras mājās, 1932. gadā.[109][110] Viņš guva savus 200. vārtus "Tottenham" rindās, savā 300. spēlē kluba sastāvā, Eiropas līgas grupu turnīrā, ar 3:1 uzvarot Razgradas "Ludogorets".[111] Keins guva vārtus "Tottenhem" uzvarā ar 2:0 pār "Arsenal", padarot viņu par rekordistu vārtu gūšanas ziņā Ziemeļlondonas derbija vēsturē, ar 11 vārtiem.[112] Tie bija arī Keina 100. vārti "Tottenham" komandā visos turnīros un 250. vārti karjerā klubu un starptautiskā līmenī.[113]

2021. gada 2. janvārī Keins realizēja 11 metru soda sitienu, atklājot rezultātu, un vēlāk atdeva rezultatīvu piespēli, kad "Tottenham" ar 3:0 mājās uzvarēja Leeds United. Līdz ar to, Keina gūto vārtu un rezultatīvo piespēļu skaits līgā sasniedza 10, padarot viņu par pirmo spēlētāju Eiropas TOP 5 līgās, kurš 2020.–2021. gada sezonā sasniedzis divciparu skaitli vārtu guvumu un rezultatīvo piespēļu ziņā.[114] 23. maijā viņš guva vārtus uzvarā pret "Leicester City", ar 4:2, sasniedzot 23. vārtus sezonā un izcīnot trešo "Golden Boot" balvu karjerā.[115] Viņš arī ieguva Premjerlīgas sezonas labākā spēles veidotāja ("Premier League Playmaker of the Season") balvu par lielāko rezultatīvo piespēļu skaitu sezonā, kļūstot par pirmo spēlētāju, kurš vienā sezonā ieguvis gan "Golden Boot", gan "Premier League Playmaker of the Season" balvas kopš pēdējās ieviešanas 2018. gadā.[116]

2021–22: Vēlme pamest "Tottenham"

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Keins (10) 2022. gadā

2021.–2022. gada sezonu ievadīja strīds par Keina vēlmi pamest "Tottenham", sakot, ka viņam ir džentlmeņu vienošanās ar priekšsēdētāju Danielu Leviju, kas ļautu viņam pamest komandu vasarā.[117] Vienošanās netika ievērota, un Levijs noraidīja Mančestras "City" pausto interesi par Keina pakalpojumiem,[118][119] ieskaitot £127 miljonu pārejas piedāvājumu.[120] Keins paziņoja par savu vēlmi palikt "Tottenham" 25. augustā, pēc tam, kad pāreja uz "Manchester City" neīstenojās, un Keins paziņoja: "Es palikšu "Tottenham" šovasar un būšu 100% koncentrējies uz to, lai palīdzētu komandai gūt panākumus."[121] 30. septembrī, grupu turnīra otrajā mačā, viņš 20 minūšu laikā guva "hat-trick" pret NŠ Mura, nākot uz maiņu, un uzvarēja ar 5:1.[122] Šis bija pirmais "hat-trick", kurš jebkad gūts Eiropas konferences līgā,[123] padarot Keinu par pirmo spēlētāju, kurš guvis hat-trick visās trijās lielākajās UEFA klubu sacensībās (t.i., Čempionu līgā, Eiropas līgā un Eiropas konferences līgā). 2022. gada 19. februārī Keins divreiz guva vārtus, tostarp uzvaras vārtus 95. minūtē, aizraujošā 3:2[124] uzvarā pār "Manchester City". Tādējādi tika pārtraukta "City" 15 nezaudēto spēļu sērija līgā. 26. februārī Keins guva vārtus pret "Leeds United" un asistēja Sonam; rezultatīvā piespēle bija 37. reize, kad Keins un Sons kopā guva vārtus, uzstādot jaunu rekordu, attiecībā uz partnerattiecībām ar vārtu gūšanu Premjerlīgā.[125] 16. martā Keins guva vārtus pret "Brighton" izbraukumā, uzvarot ar 2:0, palielinot savu Premjerlīgas izbraukumā gūto vārtu skaitu līdz 95, pārspējot Veina Rūnija rekordu.[126]

2022–23: Visu laiku labākais "Tottenham" vārtu guvējs un pēdējais gads klubā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Keins guva savus pirmos vārtus sezonā izbraukumā pret "Chelsea", gūstot vārtus kompensācijas laika sestajā minūtē, panākot rezultātu 2:2.[127] Tādējādi viņa Premjerlīgas vārtu guvumu skaits "Tottenham" labā sasniedza 184, kas bija vienāds ar Serhio Aguero rekordu, kuram ir visvairāk gūto vārtu viena Premjerlīgas kluba labā.[128] Keins rekordu laboja nākamajā spēlē, kad guva vienīgos vārtus spēlē pret Vulverhemptonas "Wanderers", kļūstot par pirmo spēlētāju, kurš Premjerlīgā guvis 185 vārtus viena kluba labā.[129] 2023. gada 5. februārī "Tottenham" paziņoja, ka Keins ir kļuvis par komandas visu laiku labāko vārtu guvēju, apsteidzot Džimiju Grīvsu, ar saviem 267. vārtiem "Tottenham" un 200. Premjerlīgā, mājās ar 1:0 uzvarot Mančestras "City".[130] Tomēr, šis fakts tika apstrīdēts, jo "Tottenham" neskaita divus Grīvsa gūtos vārtus 1962. gada FA Charity Shield, kas viņam nozīmētu 268 vārtu guvumus.[131][132][133] 2023. gada 11. martā Keins guva savus 269. un 270. vārtus, ar 3:1 uzvarot Notingemas "Forest", nodrošinot viņam neapstrīdamu rekordu.[134] 2023. gadā viņš ar 30 vārtiem ieņēma otro vietu, aiz Erlinga Hālanda, kļūstot par pirmo spēlētāju, kurš divās atsevišķās 38 Premjerlīgas sezonās guvis vārtus 30 reizes.[135]

Tika ziņots, ka pēc Karima Benzemā aiziešanas no Madrides "Real" 2023. gada 6. jūnijā, treneris Karlo Ančeloti, kurš bija ieinteresēts Keina piesaistīšanā, lūdza savu valdi ierosināt iespējamo pāreju.[136][137] 2023. gada jūnija beigās Minhenes "Bayern" iesniedza sākotnējo piedāvājumu par Keinu 70 miljonu mārciņu apmērā, kad viņa līgumam bija atlicis viens gads, kurš tika noraidīts.[138] "Tottenham" noraidīja vēl vienu Minhenes "Bayern" piedāvājumu,[139] par ziņoto maksu, 86 miljonu sterliņu mārciņu apmērā.[140] 10. augustā tika ziņots, ka Minhenes "Bayern" un "Tottenham" vienojās par principiālu vienošanos par Keinu, kura vērtība pārsniedza 100 miljonus eiro (86,4 miljonus mārciņu).[141] Viņa aiziešanu vēlāk preses konferencē apstiprināja galvenais treneris Andžs Postekoglu.[142] Tajā pašā dienā tika ziņots, ka Keinam bija jāveic medicīniskā pārbaude Minhenes "Bayern", pēc tam, kad "Tottenham" viņam bija atļāvusi ceļot uz Vāciju.[143] 12. augustā Keins Instagram ievietoja atvadu video, kurā pateicās "Tottenham" darbiniekiem un atbalstītājiem par klubā pavadīto laiku.[144] "Tottenham" priekšsēdētājs Daniels Levijs minēja, ka Keins vēlējies jaunu izaicinājumu un nolēma neparakstīt jaunu līgumu ar klubu.[145]

Minhenes "Bayern"

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc tam, kad 2023. gada 10. augustā Minhenes "Bayern" un "Tottenham" vienojās par darījumu, Keins piekrita personīgajiem noteikumiem un nākamajā dienā aizlidoja uz Minheni.[146] 12. augustā Minhenes "Bayern" paziņoja par četru gadu līguma parakstīšanu ar Keinu.[147][148] Keins kļuva par dārgāko darījumu Bundeslīgas vēsturē, izmaksājot 100 miljonus eiro, plus 10 miljonus eiro bonusos, pārsniedzot 80 miljonu eiro pārejas maksu, ko Minhenes "Bayern" samaksāja par Lukasu Ernandesu 2019. gadā.[149][150]

2023–24: Debijas sezona un vārtu gūšanas rekordi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Keins debitēja "Bayern" rindās tajā pašā dienā, kad pievienojās klubam, 64. minūtē nākot uz maiņu, 2023. gada Vācijas Superkausa izcīņā, ar 3:0 zaudējot RB Leipzig.[151] Viņš guva savus pirmos vārtus kluba labā 2023.–2024. gada Bundeslīgas sezonas atklāšanas dienā, sniedzot arī rezultatīvu piespēli Leroja Sanē vārtu guvumā, kad "Bayern" izbraukumā ar 4:0 uzvarēja Brēmenes "Werder".[152] 27. augustā Keins pirmoreiz guva divus vārtus "Bayern" labā, savā laukumā ar 3:1 uzvarot Augsburg.[153] 15. septembrī Keins guva savus 300. vārtus klubu karjerā, "Bayern" mājas līgas mačam pret Leverkūzenes "Bayer" noslēdzoties neizšķirti, 2:2.[154] 20. septembrī viņš guva savus pirmos Čempionu līgas vārtus "Bayern" rindās, Eirokausu debijā, realizējot 11 metru soda sitienu, uzvarot Mančestras "United" ar 4:3.[155] 23. septembrī Keins guva savu pirmo hat-trick "Bayern" rindās, kā arī atdeva divas rezultatīvas piespēles 7:0 uzvarā pret VfL Bochum, tādējādi viņa līgas vārtu guvumu skaits sasniedza septiņus, uzstādot jaunu kluba rekordu kā spēlētājs ar visvairāk gūtajiem vārtiem savās pirmajās piecās spēlēs Bundeslīgā.[156] 28. oktobrī Keins guva "hat-trick" otrajā puslaikā, ieskaitot vārtu guvumu no savas laukuma puses, 8:0 uzvarā pār Darmstadt.[157]

4. novembrī viņš guva savu trešo "hat-trick" sezonā, uzvarā ar 4:0 izbraukumā, pret Dortmundes "Borussia".[158] Ar piedalīšanos 20 gūtajos vārtos un 15 vārtiem 10 spēlēs, viņš laboja trīs Bundeslīgas rekordus un sasniedza Gerda Millera rekordu 1968.–1969. gada Bundeslīgas sezonā.[159] Ar diviem vārtiem pret Heidenheim, viņš kļuva par pirmo spēlētāju, kurš pēc 11 Bundeslīgas sezonas spēlēm ir guvis 17 vārtus.[160] Ar saviem 18. līgas vārtiem, uzvarā pār FC Köln, 25. novembrī, viņš kļuva par rezultatīvāko angli, vienas Bundeslīgas sezonas vēsturē, apsteidzot Kevinu Kīganu un Džeidonu Sančo.[161]

Starptautiskā karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Keins Anglijas U-19 izlasē 2012. gadā

2010–2015: Jauniešu līmenis

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2010. gada janvārī Keins tika uzaicināts spēlēt Anglijas U-17 izlasē.[162] Keins slimības dēļ izlaida 2010. gada UEFA Eiropas U-17 čempionātu, kurā Anglija uzvarēja.[163] Viņš sešās spēlēs kopumā guva trīs vārtus U-17 līmenī.[164] Vēlāk viņš pārgāja U-19 līmenī un divreiz guva vārtus, 2010. gada 8. oktobrī, uzvarot Albāniju, ar 6:1.[165]

2013. gada 28. maijā viņš tika iekļauts trenera Pītera Teilora 21 spēlētāja izlasē, 2013. gada FIFA U-20 Pasaules kausam.[166] Viņš debitēja 16. jūnijā, iesildīšanās spēlē, ar 3:0 uzvarot Urugvaju.[167] 2013. gada 13. augustā Keins debitēja U-21 izlasē pret Skotiju. 10. oktobrī viņš guva "hat-trick" Anglijas U-21 izlasē pret Sanmarīno, 2015. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāta kvalifikācijā.[168]

Keins tika iekļauts Anglijas U-21 izlasē, 2015. gada UEFA Eiropas U-21 čempionātam Čehijā, neskatoties uz viņa kluba galvenā trenera Maurisio Početino pretestību.[169] Turnīrā viņš spēlēja katru minūti, kas beidzās ar izkrišanu, ieņemot pēdējo vietu savā grupā.[170][171][172]

2015–2018: Debija pieaugušo izlasē un pirmie galvenie turnīri

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2015. gada 19. martā treneris Rojs Hodžsons iekļāva Keinu Anglijas izlasē, lai UEFA Euro 2016 kvalifikācijas spēlē tiktos ar Lietuvu un draudzības spēlē pret Itāliju.[173] Viņš debitēja izlasē, Vemblija stadionā, otrajā puslaikā pret Lietuvu, aizstājot Veinu Rūniju, un tikai 80 sekundes vēlāk guva vārtus ar galvu, pēc Rahīma Stērlinga centrējuma.[174] 2015. gada 30. martā, dienu pirms spēles ar Itāliju, Hodžsons paziņoja, ka Keins startēs kopā ar Rūniju,[175] un viņš Juventus stadionā nospēlēja visas 90 minūtes, neizšķirtā, 1:1.[175]

Nākamajā spēlē, 2015. gada 5. septembrī, uz maiņu nākušais Keins guva piektos no sešiem Anglijas izlases vārtiem, uzvarā pret Sanmarīno, kvalificējoties UEFA Euro 2016 izcīņai.[176] Trīs dienas vēlāk Keins guva savus trešos Anglijas izlases vārtus pret Šveici, uzvarot ar 2:0.[177]

2016. gada 22. maijā Keins Mančestras pilsētas stadionā, draudzības spēlē, uzvarā ar 2:1 pret Turciju, atklāja spēles rezultātu, taču vēlāk nerealizēja soda sitienu. Viņš bija pirmais Anglijas futbolists, kurš spēles laikā nespēja gūt vārtus no 11 metru soda sitiena atzīmes, kopš Frenka Lamparda 2010. gadā, un pirmais, kurš netrāpīja mērķī, kopš Pītera Krauča, 2006. gadā.[178]

2017. gada 10. jūnijā Keins pirmo reizi bija Anglijas izlases kapteinis, 2018. gada FIFA Pasaules kausa izcīņas kvalifikācijas spēlē, pret Skotiju, Hampden Park laukumā, papildlaikā gūstot izlīdzinājumu, nospēlējot neizšķirti, 2:2.[179] 5. oktobrī viņš guva uzvaras vārtus papildlaikā pret Slovēniju, nodrošinot Anglijas izlases kvalifikāciju 2018. gada FIFA Pasaules kausam.[180]

2018–2020: Kapteiņa loma un FIFA Pasaules kausa "Golden Boot" balva

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Keins 2018. gada FIFA Pasaules kausā

Keins tika iekļauts Anglijas izlases 23 spēlētāju sastāvā 2018. gada FIFA Pasaules kausam un tika iecelts par kapteini.[181][182] 18. jūnijā Keins guva abus Anglijas izlases vārtus, uzvarot Tunisiju, ar 2:1.[183] 24. jūnijā Keins guva hat-trick Anglijas uzvarā pret Panamu, ar 6:1, kas bija Anglijas visu laiku lielākā uzvara Pasaules kausa izcīņā.[184][185] Ar saviem trim vārtiem pret Panamu, Keins kļuva par trešo Anglijas futbolistu, kurš Pasaules kausa mačā guvis hat-trick, pēc Džefa Hērsta pret Rietumvāciju, 1966. gada finālā, un Gerija Linekera pret Poliju, 1986. gadā.[186]

Keins guva savus sestos vārtus finālturnīrā, Anglijai astotdaļfinālā pārspējot Kolumbiju. Trāpot 11 metru soda sitienu mačā, kas pēc 120 minūtēm noslēdzās ar rezultātu 1:1, gūstot vārtus arī 11 metru soda sitienu sērijā, kad Anglija uzvarēja ar 4:3, tā bija pirmā reize, kad Anglijai Pasaules kausa izcīņā izdevās uzvarēt 11 metru soda sitienu sērijā.[187] Atlikušajā turnīrā Keins vairs neguva vārtus, kad Anglija ierindojās ceturtajā vietā, pēc zaudējuma Beļģijai ar 2:0, cīņā par trešo vietu.[188] Tomēr, seši gūtie vārti turnīrā viņam atnesa "Golden Boot" balvu kā Pasaules kausa labākajam vārtu guvējam, esot pirmajam Anglijas futbolistam, kurš ieguvis šo balvu, kopš Gerijs Linekers kļuva par pirmo, kad to paveica 1986. gada turnīrā.[189][190]

Septembra izlašu pārtraukumā tika ieviesta UEFA Nāciju līga. Anglijas izlases pirmā spēle notika 2018. gada 8. septembrī, pret Spāniju, kuras kapteinis bija Keins visas 90 minūtes, spēlē, kurā Anglija zaudēja ar 2:1.[191] 15. oktobrī Anglija otro reizi grupā spēlēja ar Spāniju, šoreiz uzvarot ar 3:2, un Keins asistēja divos no trim vārtiem.[192] Keins bija Anglijas izlases kapteinis pēdējā Nāciju līgas grupas spēlē pret Horvātiju, kad "Trīs lauvas" uzvarēja ar 2:1. Keins vispirms asistēja Džesijam Lingārdam, panākot izlīdzinājumu, pēc tam guva uzvaras vārtus, tādējādi Anglijas izlase izvirzījās grupas vadībā un kvalificējās finālturnīram, 2019. gada jūnijā.[193]

2021–2023: Euro 2020 finālists un visu laiku labākais Anglijas izlases vārtu guvējs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

UEFA Euro 2020 kvalifikācijā Keins bija kapteinis 1000. Anglijas izlases aizvadītajā mačā, un guva hat-trick pret Melnkalni. Līdz ar to, viņa vārtu skaits izlasē palielinājās līdz 31, kas viņu ierindoja 6. vietā visu laiku Anglijas labāko vārtu guvēju sarakstā, kā arī padarīja viņu arī par visu laiku rezultatīvāko Anglijas izlases kapteini.[194] Uzvara ar 7:0 arī nodrošināja Anglijas kvalifikāciju UEFA Euro 2020.[195] Keins bija labā formā visa kvalifikācijas procesa laikā, kļūstot par pirmo angli, kurš kvalifikācijas kampaņas laikā guvis vārtus katrā spēlē, kopā gūstot divpadsmit vārtus.[196]

Keins Anglijas izlasē 2022. gada FIFA Pasaules kausā

Astotdaļfināla spēlē, 2021. gada 29. jūnijā, Keins guva otros vārtus pret Vāciju. Tie bija viņa pirmie vārti turnīrā. Mačs noslēdzās, Anglijas izlasei uzvarot ar 2:0.[197] Vēl divus vārtus viņš guva ceturtdaļfināla spēlē pret Ukrainu, 3. jūlijā.[198] Pusfinālā pret Dāniju Keins guva uzvaras vārtus, triumfā ar 2:1, nodrošinot Anglijai vietu Euro 2020 finālā, kas bija valsts pirmais fināls lielajās sacensībās, kopš 1966. gada, kurā Anglija pēc soda sitienu sērijas zaudēja Itālijai, pamatlaikā spēlei beidzoties neizšķirti, 1:1.[199][200] Neveiksmīgajā sērijā Keins realizēja savu 11 metru soda sitienu, bet Anglija galu galā zaudēja ar 3:2.[200]

Pēdējās divās 2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas spēlēs, pret Albāniju un Sanmarīno, Keins guva hat-trick jau pirmajā puslaikā, pret pēdējiem kopumā spēlē gūstot četrus vārtus, palīdzot nodrošināt Anglijas kvalifikāciju 2022. gada FIFA Pasaules kausa izcīņai.[201] 2022. gada jūnijā, 2022.–2023. gada UEFA Nāciju līgas fāzē, Keins guva savus 50. vārtus izlasē, spēlē pret Vāciju, padarot viņu tikai par otro spēlētāju, kurš Anglijas izlasē guvis 50 vārtus, tikai trīs vārtus atpaliekot no Veina Rūnija visu laiku Anglijas izlases rezultatīvāko spēlētāju sarakstā.[202] 2022. gada FIFA Pasaules kausa izcīņā Keins guva divus vārtus, kas bija pietiekami, lai sasniegtu Rūnija rekordu, kad Anglija sasniedza ceturtdaļfinālu, tomēr Francija viņus izslēdza, pēc tam, kad viņš netrāpīja soda sitienu, zaudējot ar 2:1.[203]

2023. gada 23. martā viņš UEFA Euro 2024 kvalifikācijas spēlē guva vārtus pēc soda sitiena, palīdzot Anglijai ar 2:1 uzvarēt pašreizējo Eiropas čempioni Itāliju, kas arī bija Anglijas pirmā uzvara izbraukumā pret Itāliju, kopš 1961. gada.[204] Šie vārti, kas viņam bija 54. Anglijas izlases labā, pārspēja Rūnija rekordu un padarīja Keinu par Anglijas izlases visu laiku labāko vārtu guvēju.[205] Keins šo varoņdarbu sasniedza ar 39 spēlēm mazāk nekā Rūnijs, gūstot 0,7 vārtus spēlē, kas ir augstāks rādītājs nekā vairumam pēdējo Anglijas izlases labāko vārtu guvēju.[206] 17. oktobrī viņš guva divus vārtus, uzvarā ar 3:1 pret Itāliju, Euro 2024 kvalifikācijas atbildes spēlē, kas Anglijai bija pirmā uzvara pret savu pretinieku Vemblija stadionā, kopš 1977. gada.[207]

Spēlētāja profils

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Būdams pusaudzis, Keinam sākotnēji bija grūtības "Tottenhem" akadēmijā; viņš nebija tik fiziski attīstīts kā citi spēlētāji, ne arī tik ātrs. Taču treneru cieņu viņš iemantoja ar savu tehniku ​​un tieksmi pēc sevis pilnveidošanas.[14]

Keins sacīja, ka Početino vadībā viņa spēle ir uzlabojusies, pateicoties trenera ieviestajām smagajām treniņu metodēm.[208] Viņš arī cenšas maksimāli palielināt savu potenciālu, pielāgojot dažādus treniņu un sagatavošanās aspektus, kā arī uzturu.[209]

Bijušais "Tottenham" treneris Deivids Plīts Keinu raksturoja kā "vecmodīgu tradicionālo centra uzbrucēju".[210] Klaivs Alens, kurš viņu trenēja "Tottenham" klubā, paziņoja, ka "viena lieta, ko es teiktu par viņu, ko jūs diemžēl nesakiet par daudziem jaunajiem futbolistiem, ir tas, ka viņam bija aizraušanās ar spēli. Viņš mīl futbolu, viņam patīk spēlēt, viņam patīk gūt vārtus."[210] Viņa bijušais "Tottenham" U-21 treneris Less Ferdinands Keina kustību salīdzināja ar bijušo uzbrucēju Tediju Šeringemu, bet viņa sitienu spēku un precizitāti – ar Alanu Šīreru.[14]

Kā garš un fizisks uzbrucējs,[211][212] Keina spēles stils tiek salīdzināts ar bijušā "Tottenham" uzbrucēja Jirgena Klinsmana spēli, ko Keins 2015. gada februārī nosauca par glaimojošu.[213] Šīrers 2015. gada martā sacīja, ka trīs labākie uzbrucēji līgā bija Keins, Djegu Kosta un Serhio Aguero.[214] Lai gan sākotnēji viņš tika kritizēts par ierobežoto spēli "gaisā" savā agrīnajā karjerā, kā arī par ievērojama tempa trūkumu,[215] karjeras gaitā viņš kļuva ražīgāks spēlē ar galvu.[216] Keins ir pazīstams ar savu uzbrukuma noslēgšanu un produktīvo vārtu gūšanas spēju, vīziju, tehniku un piespēles spējām; viņš ir spējīgs spēlēt arī radošākā lomā, kā "viltus 9" vai pat kā "10. numurs".[217][218][219][220] Viņš ir pazīstams arī kā precīzs soda sitienu izpildītājs.[221][222]

Mediji un sponsori

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Keins 2023. gada augustā noslēdza futbola buču sponsora līgumu ar apavu uzņēmumu Skechers,[223] pēc tam, kad beidzās viņa līgums ar sporta apģērbu un aprīkojuma piegādātāju Nike.[224] Pēc viņa 100. vārtiem Premjerlīgā, 2018. gada februārī, "Nike" laida klajā īpašo izdevumu Hypervenom 3 HK.[224] 2018. gadā viņš piedalījās "Nike" reklāmā ar nosaukumu “Nothing Beats A Londoner” kopā ar citām pilsētā dzīvojošām sporta zvaigznēm, tostarp četrkāršo olimpisko čempionu Mo Farahu un "Chelsea" spēlētāju Edenu Azāru.[225]

Keins piedalījās EA Sports FIFA videospēļu sērijā: viņš tika ieklauts FIFA 18 "Gada komandā", uzbrukumā pievienojoties Lionelam Mesi un Krištianu Ronaldu.[226]

2020. gada 14. maijā Keins paziņoja, ka sponsorēs "Leyton Orient" komandas kreklus nākamajai sezonai, lai palīdzētu atbalstīt pirmo klubu, kurā viņš profesionāli spēlēja, COVID-19 pandēmijas laikā.[227]

Personīgā dzīve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2015. gada februārī sniegtajā intervijā Keins sacīja, ka viņam ir attiecības ar Keitiju Gudlendu, kuru pazīst kopš bērnības.[228] 2017. gada 1. jūlijā Keins savā "Twitter" kontā paziņoja par saderināšanos ar Gudlendu[229] un 2019. gada jūnijā paziņoja, ka viņi ir precējušies.[230]

Keins un Keitija Gudlenda 2017. gada janvārī paziņoja par sava pirmā bērna - meitas - piedzimšanu.[231] Par viņu otrās meitas piedzimšanu tika paziņots 2018. gada augustā.[232] Viņu pirmais dēls piedzima 2020. gada decembrī.[233] Viņu otrais dēls piedzima 2023. gada augustā.[234]

Keinam un Gudlendai ir divi labradoru retrīveri, Breidijs un Vilsons, nodēvēti pēc NFL spēlētājiem, Toma Breidija un Rasela Vilsona.[235]

Keins futbola sezonas laikā atturas no alkohola lietošanas, un, sākot ar 2017. gadu, viņš nolīga pilnas slodzes šefpavāru, lai optimizētu savu uzturu.[236] Savā brīvajā laikā viņš spēlē golfu.[237]

Keins tika iecelts par Britu Impērijas ordeņa kavalieri (MBE) 2019. gadā, par savu darbību futbolā.[238]

Sasniegumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tottenham Hotspur

Anglijas izlase

Individuālie sasniegumi

Ordeņi

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ [1]
  2. ↑ «Harry Kane: Tottenham and England forward 'the best striker in the world', says David Villa». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-11-27.
  3. ↑ Ed McCambridgeContributions from Tom Hancock, Ryan Dabbs last updated. «Ranked! The 10 best strikers in the world». fourfourtwo.com (angļu), 2022-09-09. Skatīts: 2023-11-27.
  4. ↑ «Are 'stupendous' Bellingham & record-breaker Kane world's best?». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-27.
  5. ↑ «The 100 best male footballers in the world 2022». the Guardian (angļu). Skatīts: 2023-11-27.
  6. ↑ Associated Press. «Watch: Harry Kane Scores Premier League Record Goal With Ronaldo in Stands». Sports Illustrated (en-us), 2022-08-20. Skatīts: 2023-11-27.
  7. ↑ «Chelsea's Eden Hazard named PFA Player of the Year». bbc.com. 2016. gada 26. aprīlis. Skatīts: 2017. gada 25. augusts.
  8. ↑ «Chelsea, Tottenham dominate PFA Premier League Team of the Year». fourfourtwo.com. 2017. gada 20. aprīlis. Skatīts: 2017. gada 25. augusts.
  9. ↑ «Keins parakstījis līgumu ar Minhenes "Bayern" un varētu debitēt jau šovakar». Sportacentrs.com. 2023. gada 12. aug.
  10. ↑ «Harry Kane - national football team player». eu-football.info. Skatīts: 2018. gada 21. jūlijā.
  11. ↑ «Barry Hugman's Footballers - Harry Kane». barryhugmansfootballers.com. Skatīts: 2023-11-27.
  12. ↑ «Harry Kane Football Player Statistics | 11v11.com». web.archive.org. 2017-12-05. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-12-05. Skatīts: 2023-11-27.
  13. ↑ «Harry Kane Profile, Stats and News | Tottenham Hotspur». web.archive.org. 2022-05-16. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-05-16. Skatīts: 2023-11-27.
  14. ↑ 14,0 14,1 14,2 «Harry Kane's incredible journey from Arsenal reject to Tottenham hero». The Telegraph (angļu). 2015-01-09. Skatīts: 2023-11-27.
  15. ↑ John Dunne. «One day I'll play for England: London schoolboy's dream is about to». Evening Standard (angļu), 2015-03-27. Skatīts: 2023-11-27.
  16. ↑ «Harry Kane: Teddy Sheringham has been a great role model for me». The Independent (angļu). 2014-04-25. Skatīts: 2023-11-27.
  17. ↑ Dale O’Donnell. «Tottenham striker Harry Kane's childhood heroes consisted of Sheringham, Beckham and Defoe». HITC (en-GB), 2015-05-20. Skatīts: 2023-11-27.
  18. ↑ «Harry Kane: I love to watch Brazilian Ronaldo on YouTube». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-11-27.
  19. ↑ Daniel Zeqiri. «Liam Brady: Arsenal released Harry Kane because he was 'a bit chubby'». The Telegraph (en-GB), 2018-02-12. ISSN 0307-1235. Skatīts: 2023-11-27.
  20. ↑ David Hytner. «Arsène Wenger: I was angry when I found out Arsenal had let Harry Kane go». The Guardian (en-GB), 2015-11-06. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-27.
  21. ↑ 21,0 21,1 Frank Worrall. Harry Kane - The Biography. John Blake Publishing, 2017-05-18. ISBN 978-1-78606-538-4.
  22. ↑ «Record-breaking Kane proves that Watford's loss was Tottenham's emphatic gain». The Telegraph (angļu). 2015-12-27. Skatīts: 2023-11-27.
  23. ↑ Tom Moore. «The role Watford player in Harry Kane's rise to stardom». Herts Live (angļu), 2018-02-05. Skatīts: 2023-11-27.
  24. ↑ «FootballFanCast.com » Maintenance Mode». web.archive.org. 2013-12-03. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-12-03. Skatīts: 2023-11-27.
  25. ↑ «Latest Tottenham Results, Fixtures & Betting Odds | Soccer Base». www.soccerbase.com. Skatīts: 2023-11-27.
  26. ↑ «Tottenham 2-0 Everton» (en-GB). 2009-10-27. Skatīts: 2023-11-27.
  27. ↑ «Tottenham 4-0 Bolton» (en-GB). 2010-02-24. Skatīts: 2023-11-27.
  28. ↑ «Kane in O's loan 7 January 2011 - News - tottenhamhotspur.com». web.archive.org. 2018-07-01. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-07-01. Skatīts: 2023-11-27.
  29. ↑ «Leyton Orient seal double signing» (en-GB). 2011-01-07. Skatīts: 2023-11-27.
  30. ↑ Joe Mewis, Liam Corless. «How has Harry Kane gone from peripheral figure to Spurs' star man?». The Mirror (angļu), 2015-03-27. Skatīts: 2023-11-27.
  31. ↑ «Tottenham 0-0 Hearts (agg 5-0)» (en-GB). 2011-08-25. Skatīts: 2023-11-27.
  32. ↑ «Millwall agree deal for Spurs duo». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-27.
  33. ↑ 33,0 33,1 «From Leyton Orient to Tottenham's first team via Millwall: Charting the rise of Harry Kane». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-11-27.
  34. ↑ «Millwall boss Jackett hands award to Spurs loanee Kane – News at Den». web.archive.org. 2017-12-16. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-12-16. Skatīts: 2023-11-27.
  35. ↑ «Southend 0 Tottenham XI 6». web.archive.org. 2016-04-25. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-04-25. Skatīts: 2023-11-27.
  36. ↑ «Losing start for Villas-Boas». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-11-27.
  37. ↑ «Foot fracture for Kane». BelfastTelegraph.co.uk (en-GB). 2012-09-28. ISSN 0307-1235. Skatīts: 2023-11-27.
  38. ↑ «Photo Gallery: Defeat to Manchester City sees Norwich City end 2012 where they began». Norwich Evening News (angļu). 2012-12-31. Skatīts: 2023-11-27.
  39. ↑ «Tottenham recall striker Harry Kane from Norwich». The Independent (angļu). 2013-02-01. Skatīts: 2023-11-27.
  40. ↑ «Leicester sign Tottenham's Kane». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-27.
  41. ↑ 41,0 41,1 «Tottenham 2-2 Hull (8-7 on pens)». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-27.
  42. ↑ «Tottenham Hotspur 5-1 Sunderland». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-27.
  43. ↑ «West Bromwich Albion 3-3 Tottenham Hotspur». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-27.
  44. ↑ «Tottenham Hotspur 3-1 Fulham». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-27.
  45. ↑ «West Ham United 0-1 Tottenham Hotspur». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-27.
  46. ↑ «Tottenham Hotspur 5-1 Asteras Tripolis». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-27.
  47. ↑ «Swansea City 1-2 Tottenham Hotspur». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-27.
  48. ↑ «Tottenham Hotspur 2-1 Burnley». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-27.
  49. ↑ «Leicester City 1-2 Tottenham Hotspur». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-27.
  50. ↑ «Striker Kane signs new Spurs deal». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-27.
  51. ↑ «Tottenham Hotspur 4-3 Leicester City». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-27.
  52. ↑ Tom Olver. «Twitter reacts as Kane's becomes Prem's top scorer». Metro (angļu), 2015-03-21. Skatīts: 2023-11-27.
  53. ↑ Richard Jolly. «Battling Burnley blunt Tottenham’s edge to deny captain Harry Kane». The Guardian (en-GB), 2015-04-05. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-27.
  54. ↑ «Newcastle 1 Tottenham 3, match report: Harry Kane takes goal tally to 30 for the season». The Telegraph (angļu). 2015-04-19. Skatīts: 2023-11-27.
  55. ↑ «Tottenham striker Harry Kane named PFA Young Player of the Year | Goal.com». web.archive.org. 2018-12-16. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-12-16. Skatīts: 2023-11-27.
  56. ↑ David Hytner. «Harry Kane: I achieved so much ... stuff I wanted to do in a career, I did in a season». The Guardian (en-GB), 2015-08-07. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-27.
  57. ↑ «Tottenham Hotspur 4-1 Manchester City». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-27.
  58. ↑ «Bournemouth 1-5 Tottenham Hotspur». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-27.
  59. ↑ «Southampton 0-2 Tottenham Hotspur». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-27.
  60. ↑ «Tottenham Hotspur 2-2 Leicester City». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-27.
  61. ↑ «Harry Kane joins elite group of Premier League goalscorers». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-11-27.
  62. ↑ «Tottenham's Harry Kane clinches Premier League Golden Boot». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-11-27.
  63. ↑ Ben Findon. «Harry Kane shows promising signs in a new role as Tottenham edge past Crystal Palace». The Telegraph (en-GB), 2016-08-21. ISSN 0307-1235. Skatīts: 2023-11-28.
  64. ↑ «Stoke City 0-4 Tottenham Hotspur». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-28.
  65. ↑ Chris Flanagan published. «Why Harry Kane's Dortmund brace could be a genuine watershed moment». fourfourtwo.com (angļu), 2017-09-14. Skatīts: 2023-11-28.
  66. ↑ Matt Law. «Monaco 2 Tottenham 1: Spurs out of Champions League as superb Hugo Lloris let down badly by team-mates». The Telegraph (en-GB), 2016-11-22. ISSN 0307-1235. Skatīts: 2023-11-28.
  67. ↑ «New deal for Kane 1 December 2016 - News - tottenhamhotspur.com». web.archive.org. 2018-07-01. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-07-01. Skatīts: 2023-11-28.
  68. ↑ Callum Davis. «Harry Kane equals Thierry Henry's goal record after 100 Premier League games». The Telegraph (en-GB), 2017-01-01. ISSN 0307-1235. Skatīts: 2023-11-28.
  69. ↑ «"Who scored the first Premier League goal of 2017? The answer is Harry Kane!"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 20. janvārī. Skatīts: 2023. gada 28. novembrī.
  70. ↑ «Tottenham Hotspur 4-0 West Bromwich Albion». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-28.
  71. ↑ «Fulham 0-3 Tottenham Hotspur». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-28.
  72. ↑ «Tottenham Hotspur 4-0 Stoke City». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-28.
  73. ↑ The Standard. «King Kane marches on - Tottenham boss in 100-goal salute to Harry the great». The Standard (angļu). Skatīts: 2023-11-28.
  74. ↑ «Harry Kane Profile, News & Stats | Premier League». web.archive.org. 2017-12-22. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-12-22. Skatīts: 2023-11-28.
  75. ↑ Sean Kearns. «Harry Kane joins elite group with Arsenal & Man Utd legends after historic goal». Metro (angļu), 2017-04-15. Skatīts: 2023-11-28.
  76. ↑ «Leicester City 1-6 Tottenham Hotspur». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-28.
  77. ↑ «Hull City 1-7 Tottenham Hotspur». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-28.
  78. ↑ «Harry Kane has won the Premier League's Golden Boot again». The Independent (angļu). 2017-05-21. Skatīts: 2023-11-28.
  79. ↑ «Kane delighted with 'lucky' 100th goal». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-28.
  80. ↑ «Harry Kane's masterclass of craft and energy drags Tottenham to victory | Champions League | The Guardian». web.archive.org. 2021-03-05. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-03-05. Skatīts: 2023-11-28.
  81. ↑ Matt Law. «West Ham 2 Tottenham 3: Harry Kane wins battle of the strikers as Mauricio Pochettino declares 'I am in love with him'». The Telegraph (en-GB), 2017-09-23. ISSN 0307-1235. Skatīts: 2023-11-28.
  82. ↑ FourFourTwo Staff published. «Kane reaches 100 Spurs goals - in 12 games fewer than Henry for Arsenal». fourfourtwo.com (angļu), 2017-09-09. Skatīts: 2023-11-28.
  83. ↑ David Hytner. «Harry Kane’s slick hat-trick smooths Tottenham’s path past Apoel Nicosia». The Guardian (en-GB), 2017-09-26. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-28.
  84. ↑ Jack Rosser. «Harry Kane hails September as his best ever month after Premier League award». Evening Standard (angļu), 2017-10-14. Skatīts: 2023-11-28.
  85. ↑ «Burnley 0-3 Tottenham». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-28.
  86. ↑ «Harry Kane's record breaking 2017: The stats you need to know about the Tottenham star's year». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-11-28.
  87. ↑ «Tottenham Hotspur 5-2 Southampton». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-28.
  88. ↑ Alex Young. «Kane first player to score more than Messi, Ronaldo in nearly a decade». Evening Standard (angļu), 2017-12-26. Skatīts: 2023-11-28.
  89. ↑ Jacob Steinberg. «Tottenham outclass uninspired Everton as Harry Kane reaches new milestone». The Observer (en-GB), 2018-01-13. ISSN 0029-7712. Skatīts: 2023-11-28.
  90. ↑ Tom Dutton. «Kane to wear special boots vs Arsenal to mark 100 Premier League goals». Evening Standard (angļu), 2018-02-10. Skatīts: 2023-11-28.
  91. ↑ «Kane signs new six-year Tottenham deal». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-28.
  92. ↑ «Kane scores as Spurs beat Fulham». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-28.
  93. ↑ Sam Wallace. «Lucas Moura piles misery on Jose Mourinho as Tottenham expose Manchester United's brittle defence». The Telegraph (en-GB), 2018-08-27. ISSN 0307-1235. Skatīts: 2023-11-28.
  94. ↑ 161385360554578. «Tottenham stun Man United with quickfire goals at Old Trafford». talkSPORT (en-gb), 2018-08-27. Skatīts: 2023-11-28.
  95. ↑ Tony Mogan. «Kane's best goals from record 28 team tally». Evening Standard (angļu), 2019-01-02. Skatīts: 2023-11-28.
  96. ↑ «Kane out until March with ankle injury». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-28.
  97. ↑ «Five things we learned as Tottenham beat Dortmund to reach last eight». The Independent (angļu). 2019-03-05. Skatīts: 2023-11-28.
  98. ↑ Matt Law. «Harry Kane fearing worst over ankle injury but is desperate to be fit for England's Nations League campaign». The Telegraph (en-GB), 2019-04-10. ISSN 0307-1235. Skatīts: 2023-11-28.
  99. ↑ Jason Burt. «Harry Kane gamble backfires for Tottenham but striker not alone in wilting in Madrid heat». The Telegraph (en-GB), 2019-06-01. ISSN 0307-1235. Skatīts: 2023-11-28.
  100. ↑ «Why the decision to start Harry Kane ultimately proved irrelevant». The Independent (angļu). 2019-06-02. Skatīts: 2023-11-28.
  101. ↑ «Late Kane double helps Spurs beat Villa». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-28.
  102. ↑ «Harry Kane suffers hamstring injury in Tottenham's defeat at Southampton». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-11-28.
  103. ↑ David Hytner. «Harry Kane needs surgery and is out until April, Tottenham confirm». The Guardian (en-GB), 2020-01-09. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-28.
  104. ↑ «Kane to start for Spurs against Man Utd». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-28.
  105. ↑ Louise Taylor. «José Mourinho hails 'fundamental' Harry Kane as Moyes hits out at VAR». The Guardian (en-GB), 2020-06-23. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-28.
  106. ↑ «Kane wants 200 Premier League goals». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-28.
  107. ↑ «Scoring four goals incredible - Son». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-28.
  108. ↑ «Mourinho: Kane scores so many hat-tricks he probably doesn't keep the balls anymore! | Goal.com». www.goal.com (angļu). 2020-10-01. Skatīts: 2023-11-28.
  109. ↑ Jamie Jackson. «Harry Kane stars in Tottenham's 6-1 thrashing of hapless Manchester United». The Guardian (en-GB), 2020-10-04. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-28.
  110. ↑ «Tottenham hit 10-man Man Utd for six». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-28.
  111. ↑ Louise Taylor. «Harry Kane makes it 200 goals in 300 Spurs games during win at Ludogorets». The Guardian (en-GB), 2020-11-05. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-28.
  112. ↑ «'We're entering our prime' - Kane». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-28.
  113. ↑ «Tottenham 2-0 Arsenal: Kane and Son seal north London bragging rights to send Spurs top». web.archive.org. 2021-05-17. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-05-17. Skatīts: 2023-11-28.
  114. ↑ «Kane and Son still have Tottenham believing anything is possible». ESPN.com (angļu). 2021-01-02. Skatīts: 2023-11-28.
  115. ↑ «Harry Kane: Tottenham striker wins Premier League Golden Boot award for third time». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-11-28.
  116. ↑ «Kane wins double with 2020/21 Golden Boot and Playmaker awards». web.archive.org. 2022-05-31. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-05-31. Skatīts: 2023-11-28.
  117. ↑ Dan Kilpatrick. «Kane hoping ‘gentleman’s agreement’ will pave way for summer move». Evening Standard (angļu), 2021-05-18. Skatīts: 2023-11-28.
  118. ↑ Jason Burt. «Daniel Levy playing hardball leaves Harry Kane stuck but he should not be vilified». The Telegraph (en-GB), 2021-08-19. ISSN 0307-1235. Skatīts: 2023-11-28.
  119. ↑ Ed Aarons. «Harry Kane finds out the hard way Daniel Levy is not for turning». The Guardian (en-GB), 2021-08-25. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-28.
  120. ↑ Sachin Nakrani. «Harry Kane confirms he is staying at Spurs after accepting City deal is dead». The Guardian (en-GB), 2021-08-25. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-28.
  121. ↑ «Harry Kane announces he is to stay at Tottenham this summer after failed Man City bids». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-11-28.
  122. ↑ Nick Ames. «Harry Kane’s 20-minute hat-trick sinks Mura and drags Spurs from their rut». The Guardian (en-GB), 2021-09-30. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-28.
  123. ↑ UEFA.com. «Europa Conference League round-up: Kane trebles up, Roma sail on | UEFA Europa Conference League». UEFA.com (angļu), 2021-09-30. Skatīts: 2023-11-28.
  124. ↑ «Kane gives Tottenham dramatic late win over Man City». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-28.
  125. ↑ «Kane and Son become Premier League's all-time top scoring partnership». ESPN.com (angļu). 2022-02-26. Skatīts: 2023-11-28.
  126. ↑ «Who has the most away goals in Premier League history? Harry Kane sets new English top flight record | Sporting News». www.sportingnews.com (en-us). 2022-03-17. Skatīts: 2023-11-28.
  127. ↑ Nick Ames. «Kane snatches draw for Spurs at Chelsea as clashing Conte and Tuchel see red». The Guardian (en-GB), 2022-08-14. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-29.
  128. ↑ «Harry Kane equals Sergio Aguero’s all-time Premier League record with strike vs Chelsea – 101 Great Goals». web.archive.org. 2022-08-26. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-08-26. Skatīts: 2023-11-29.
  129. ↑ «Tottenham vs Wolves: Harry Kane breaks premier league goal record in 1-0 win | ITV News». web.archive.org. 2023-04-09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-04-09. Skatīts: 2023-11-29.
  130. ↑ «Kane passes Greaves as Spurs' all-time top scorer». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-29.
  131. ↑ 161385360554578. «Stats prove Kane has not actually equalled Greaves’ all-time Tottenham goalscoring record». talkSPORT (en-gb), 2023-01-24. Skatīts: 2023-11-29.
  132. ↑ «Harry Kane: Tottenham striker could hit 200 Premier League goals against Arsenal and break Jimmy Greaves' goal record». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-11-29.
  133. ↑ «Tottenham REFUSE to budge on Harry Kane matching their scoring record». web.archive.org. 2023-04-09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-04-09. Skatīts: 2023-11-29.
  134. ↑ Martyn Herman. «Kane double helps Tottenham lift gloom with win over Forest». Reuters (angļu), 2023-03-11. Skatīts: 2023-11-29.
  135. ↑ Ali Tweedale. «How Harry Kane Keeps Improving as Tottenham Get Worse». The Analyst (angļu), 2023-06-28. Skatīts: 2023-11-29.
  136. ↑ «Real Madrid want Kane as Benzema replacement». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-29.
  137. ↑ «Manchester United t ransfer news: Harry Kane, Mason Mount». BBC Sport (en-GB). 2023-05-30. Skatīts: 2023-11-29.
  138. ↑ «Bayern set to make improved offer for Kane». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-29.
  139. ↑ «Spurs reject latest Bayern Munich offer for Kane». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-29.
  140. ↑ Jacob Steinberg. «Tottenham reject £86m Harry Kane bid from Bayern Munich». The Guardian (en-GB), 2023-08-07. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-29.
  141. ↑ «Tottenham & Bayern agree deal in principle for Kane». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-29.
  142. ↑ ANGE POSTECOGLOU'S FIRST PREMIER LEAGUE PRESS CONFERENCE // BRENTFORD V TOTTENHAM HOTSPUR. Atjaunināts: 2023-11-29
  143. ↑ «Kane in Germany to complete Bayern move». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-29.
  144. ↑ «Instagram». www.instagram.com. Skatīts: 2023-11-29.
  145. ↑ «Tottenham: Daniel Levy says Harry Kane was 'clear he wanted a fresh challenge'». BBC Sport (en-GB). 2023-08-12. Skatīts: 2023-11-29.
  146. ↑ «Harry Kane: Tottenham striker arrives in Germany to finalise move to Bayern Munich». Sky News (angļu). Skatīts: 2023-11-29.
  147. ↑ «Move from Premier League: FC Bayern sign Harry Kane». FC Bayern. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-08-12. Skatīts: 2023-11-29.
  148. ↑ «Bayern Munich sign England striker Harry Kane from Tottenham Hotspur». bundesliga.com - the official Bundesliga website (angļu). Skatīts: 2023-11-29.
  149. ↑ «Bayern München: Verhandelt Tottenhams Harry Kane mit einem anderen Verein?». bild.de (vācu). 2023-08-10. Skatīts: 2023-11-29.
  150. ↑ «Bayern Munich sign Lucas Hernandez from Atletico Madrid for club-record fee». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-11-29.
  151. ↑ «Kane makes Bayern debut in 3-0 Super Cup defeat». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-29.
  152. ↑ «Kane scores on Bundesliga debut in Bayern victory». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-29.
  153. ↑ «Kane scores twice as Bayern Munich beat Augsburg». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-29.
  154. ↑ «Kane scores as Bayern and Leverkusen draw thriller». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-29.
  155. ↑ «Kane on target for Bayern as Man Utd beaten again». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-29.
  156. ↑ «Analysis, Bundesliga: FC Bayern vs. VfL Bochum». web.archive.org. 2023-10-03. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-10-03. Skatīts: 2023-11-29.
  157. ↑ «Kane scores from own half in hat-trick for Bayern». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-29.
  158. ↑ «Harry Kane destroys Dortmund! Bayern striker grabs hat-trick on Klassiker debut and Leroy Sane is unstoppable as champions enjoy dominant win | Goal.com Cameroon». www.goal.com (en-CM). 2023-11-04. Skatīts: 2023-11-29.
  159. ↑ «Kane stellt vier Bundesliga-Rekorde auf einmal auf». kicker (de-DE). Skatīts: 2023-11-29.
  160. ↑ «Kane breaks a Bundesliga goals record in Bayern win». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-29.
  161. ↑ «Kane scores again as Bayern back on top of the Bundesliga with 1-0 win over Cologne». Washington Post (en-US). 2023-11-24. ISSN 0190-8286. Skatīts: 2023-11-29.
  162. ↑ «U 17 squad announced». Lions of England. Skatīts: 2023-11-29.
  163. ↑ David Hytner. «‘Harry Kane is an inspiration to all the young England players coming through’». The Guardian (en-GB), 2015-03-25. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-29.
  164. ↑ «All Harry Kane's games and results | BeSoccer». www.besoccer.com (angļu). Skatīts: 2023-11-29.
  165. ↑ «England U19 6 Albania U19 1 - England - England MAD». web.archive.org. 2012-03-17. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-03-17. Skatīts: 2023-11-29.
  166. ↑ «"Final squad named"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 15. jūnijā. Skatīts: 2023. gada 29. novembrī.
  167. ↑ «"Training win for Three Lions"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 24. jūnijā. Skatīts: 2023. gada 29. novembrī.
  168. ↑ «England - H. Kane - Profile with news, career statistics and history - Soccerway». uk.soccerway.com. Skatīts: 2023-11-29.
  169. ↑ «Southgate trims U21 squad for Euros». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-29.
  170. ↑ «Under-21 2015 - History - England-Portugal – UEFA.com». web.archive.org. 2018-08-11. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-08-11. Skatīts: 2023-11-29.
  171. ↑ «Under-21 2015 - History - Sweden-England – UEFA.com». web.archive.org. 2018-01-16. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-01-16. Skatīts: 2023-11-29.
  172. ↑ «Under-21 2015 - History - England-Italy – UEFA.com». web.archive.org. 2018-06-15. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-06-15. Skatīts: 2023-11-29.
  173. ↑ «Roy Hodgson names a 24-man squad for games against Lithuania and Italy - England | The FA». web.archive.org. 2015-05-04. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-05-04. Skatīts: 2023-11-29.
  174. ↑ «England 4-0 Lithuania». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-29.
  175. ↑ 175,0 175,1 «Italy 1-1 England». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-29.
  176. ↑ «San Marino 0-6 England». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-29.
  177. ↑ «England 2-0 Switzerland». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-29.
  178. ↑ «England 2-1 Turkey». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-29.
  179. ↑ «Scotland 2-2 England». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-29.
  180. ↑ Daniel Taylor. «Harry Kane late strike against Slovenia secures England’s World Cup place». The Guardian (en-GB), 2017-10-05. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-29.
  181. ↑ «Alexander-Arnold named in England squad». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-29.
  182. ↑ «Harry Kane to captain England at World Cup in Russia | Football News | Sky Sports». web.archive.org. 2018-07-09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-07-09. Skatīts: 2023-11-29.
  183. ↑ Daniel Taylor. «Kane double ensures England defeat Tunisia in World Cup opener». The Guardian (en-GB), 2018-06-19. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-29.
  184. ↑ «2018 FIFA World Cup Russia™ - Matches - England - Panama - FIFA.com». web.archive.org. 2018-06-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-06-12. Skatīts: 2023-11-29.
  185. ↑ «World Cup: England set new records in 6-1 victory over Panama - BBC Sport». web.archive.org. 2018-07-18. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-07-18. Skatīts: 2023-11-29.
  186. ↑ «England thrash Panama to reach last 16». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-29.
  187. ↑ «England beat Colombia on penalties». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-29.
  188. ↑ «Belgium beat England to finish third». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-29.
  189. ↑ «England captain Harry Kane wins Golden Boot as World Cup ends». Sky News (angļu). Skatīts: 2023-11-29.
  190. ↑ Telegraph Sport. «World Cup 2018 golden boot final standings: Harry Kane wins after finishing as top scorer». The Telegraph (en-GB), 2018-07-16. ISSN 0307-1235. Skatīts: 2023-11-29.
  191. ↑ «Nations League (Sky Sports)». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-11-29.
  192. ↑ «Nations League (Sky Sports)». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-11-29.
  193. ↑ «Nations League (Sky Sports)». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-11-29.
  194. ↑ Tom Doyle. «Harry Kane becomes England's highest-ever goalscoring captain». Evening Standard (angļu), 2019-11-14. Skatīts: 2023-11-29.
  195. ↑ «5 things we learned as Kane hat-trick helps England blitz Montenegro». The Independent (angļu). 2019-11-14. Skatīts: 2023-11-29.
  196. ↑ «Kosovo 0-4 England: Gareth Southgate's side end emphatic qualification campaign on a high». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-11-29.
  197. ↑ «England end 55-year wait for knockout win over Germany». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-30.
  198. ↑ «England thrash Ukraine to make last four». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-30.
  199. ↑ «England reach Euro 2020 final». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-30.
  200. ↑ 200,0 200,1 «England lose shootout in Euro 2020 final». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-30.
  201. ↑ «Harry Kane helps himself to four as England hit San Marino for 10». The Irish Times (angļu). Skatīts: 2023-11-30.
  202. ↑ «Harry Kane nets 50: Here are his best England goals». ESPN.com (angļu). 2022-06-08. Skatīts: 2023-11-30.
  203. ↑ «Anguish for Kane on night he levels England record». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-30.
  204. ↑ «Kane breaks record as 10-man England beat Italy». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-30.
  205. ↑ «England scoring record 'means everything' - Kane». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-30.
  206. ↑ David Hytner. «Harry Kane reels in Rooney for England goals record like a hunter with its prey». The Guardian (en-GB), 2023-03-24. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-30.
  207. ↑ «England qualify for Euro 2024 with Italy win». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-30.
  208. ↑ «Pochettino key to my improvement - Kane». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-30.
  209. ↑ Dominic Fifield. «Harry Kane turns to kitchen rather than training ground for England recipe». The Guardian (en-GB), 2017-10-04. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-11-30.
  210. ↑ 210,0 210,1 «Harry Kane: England's next number nine?». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-30.
  211. ↑ «Harry Kane wants to conquer the Premier League... then the NFL». ESPN.com. Skatīts: 2023-11-30.
  212. ↑ World Soccer. «Player Profile: Harry Kane - Tottenham and England striker». World Soccer (angļu), 2018-09-18. Skatīts: 2023-11-30.
  213. ↑ «Kane flattered by Klinsmann comparisons». ESPN.com (angļu). 2015-02-04. Skatīts: 2023-11-30.
  214. ↑ «Alan Shearer Diego Costa Sergio Aguero Charlie Austin Harry Kane | Barclays Premier League». web.archive.org. 2015-03-11. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-03-11. Skatīts: 2023-11-30.
  215. ↑ «"Harry Kane isn't especially fast, powerful or good in the air. In other words, he could be the new"».
  216. ↑ «Back Harry Kane to score with a header at 10/1 - Jones Knows». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-11-30.
  217. ↑ Blake Thomsen. «Tottenham's Harry Kane is poised for scoring surge». Sports Illustrated (en-us), 2015-10-22. Skatīts: 2023-11-30.
  218. ↑ «Harry Kane's role change for England & Spurs explained | Squawka». web.archive.org. 2019-10-06. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-10-06. Skatīts: 2023-11-30.
  219. ↑ «Tottenham striker Harry Kane's all-round ability is as key as his finishing in England cause». The Telegraph (angļu). 2015-02-22. Skatīts: 2023-11-30.
  220. ↑ «Premier League role changes: Kane, Werner, Fabinho & more tactical tweaks». web.archive.org. 2021-10-29. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-10-29. Skatīts: 2023-11-30.
  221. ↑ «Harry Kane: The Premier League's top penalty taker». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-11-30.
  222. ↑ «Kane takes up to '50 penalties' a session». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-30.
  223. ↑ «What Football Boots Does Harry Kane Wear?». www.footballboots.co.uk (en-us). 2022-12-05. Skatīts: 2023-11-30.
  224. ↑ 224,0 224,1 «Nike Celebrates Harry Kane's 100th Premier League Goal with Special-Edition Hypervenom 3 HK - Nike News». web.archive.org. 2018-06-27. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-06-27. Skatīts: 2023-11-30.
  225. ↑ «Harry Kane, Skepta and Mo Farah appear in new Nike advert, 'Nothing Beats A Londoner'». The Independent (angļu). 2018-02-09. Skatīts: 2023-11-30.
  226. ↑ Daniel Mackrell. «FIFA 18 Ultimate Team: Team of the Week 19 announced». Metro (angļu), 2018-01-24. Skatīts: 2023-11-30.
  227. ↑ «Kane donates Orient shirt sponsor space». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-11-30.
  228. ↑ David Churchill. «Exclusive interview with Harry Kane ahead of England vs Wales». Evening Standard (angļu), 2016-06-16. Skatīts: 2023-11-30.
  229. ↑ Soccer's Summer of Love continues as Harry Kane proposes to partner Kate Goodland. «Harry Kane Engaged To Kate Goodland». beIN SPORTS (en-us). Skatīts: 2023-11-30.
  230. ↑ «Harry Kane marries his childhood sweetheart and 'best friend'». Sky News (angļu). Skatīts: 2023-11-30.
  231. ↑ «Harry Kane left out of Tottenham match-day squad to be with newly-born daughter, says Mauricio Pochettino». The Independent (angļu). 2017-01-08. Skatīts: 2023-11-30.
  232. ↑ «Tottenham and England striker Harry Kane celebrates arrival of his second child | London - ITV News». web.archive.org. 2019-12-20. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-12-20. Skatīts: 2023-11-30.
  233. ↑ «https://twitter.com/HKane/status/1344665751173607425». X (formerly Twitter) (angļu). Skatīts: 2023-11-30.
  234. ↑ «Harry Kane erneut Vater geworden: Erstes Tor, viertes Kind». Der Spiegel (vācu). 2023-08-21. ISSN 2195-1349. Skatīts: 2023-11-30.
  235. ↑ «Kane 'passes obedience course with dogs'». Sports Mole (en-GB). Skatīts: 2023-11-30.
  236. ↑ «Harry Kane reveals how his stunning 2017 form begins in the kitchen». The Independent (angļu). 2017-10-04. Skatīts: 2023-11-30.
  237. ↑ «Harry Kane: "To Score At Wembley Is What You Dream About As A Kid"». web.archive.org. 2021-06-09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-06-09. Skatīts: 2023-11-30.
  238. ↑ 238,0 238,1 «Page N19 | Supplement 62507, 29 December 2018 | London Gazette | The Gazette». www.thegazette.co.uk. Skatīts: 2023-11-30.
  239. ↑ Phil McNulty. «Manchester City 1–0 Tottenham Hotspur». BBC Sport, 2021. gada 25. aprīlis. Skatīts: 2021. gada 25. aprīlis.
  240. ↑ Phil McNulty. «Tottenham Hotspur 0–2 Liverpool». BBC Sport, 2019. gada 1. jūnijs. Skatīts: 2019. gada 1. jūnijs.
  241. ↑ Phil McNulty. «Italy 1–1 England». BBC Sport, 2021. gada 11. jūlijs. Skatīts: 2021. gada 17. jūlijs.
  242. ↑ Phil McNulty. «Switzerland 0–0 England». BBC Sport, 2019. gada 9. jūnijs. Skatīts: 2019. gada 12. jūnijs.
  243. ↑ The Football Association. «Kane and Pickford land awards». www.thefa.com (angļu). Skatīts: 2021-02-08.
  244. ↑ The Football Association. «Harry Kane voted 2018 England Men’s Player of the Year». www.thefa.com (angļu). Skatīts: 2021-02-08.
  245. ↑ «Harry Kane and Jordan Pickford named England's 2017 senior and U21 players of the year». web.archive.org. 2019-12-17. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-12-17. Skatīts: 2023-11-30.
  246. ↑ «Harry Kane voted 2018 England Men’s Player of the Year». web.archive.org. 2020-08-01. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-08-01. Skatīts: 2023-11-30.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Harijs_Keins&oldid=4152604"