Heinrihs Hāgemeisters

Heinrihs Hāgemeisters; Heinrich Hagemeister
Personīgā informācija
Dzimis	1784. gada 8. aprīlī ; Drusti, Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Miris	1845. gada 24. maijā (61 gads); Drusti, Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Tautība	vācbaltietis
Vecāki	Nikolajs Kristaps fon Hāgemeisters; Helēne, dzim. Bērensa fon Rautenfelde
Brāļi	Augusts Hāgemeisters
Dzīvesbiedre	Juliāna Beāte fon Maidele

Heinrihs Gerhards Teodors fon Hāgemeisters (vācu: Heinrich Gerhard Theodor von Hagemeister, 1784-1845) bija vācbaltiešu jurists un politiķis, kas darbojās dzimtbūšanas atcelšanas laikā Vidzemē. Iestājās par latviešu tautskolu un Vidzemes skolotāju semināra dibināšanu. Vidzemes vēstures pētnieks.

Dzīvesgājums

Dzimis 1784. gada 8. aprīlī Vecdrustu muižā (Alt Drostenhof) tās īpašnieka Nikolaja Kristapa fon Hāgemeistera (1747-1804) un viņa sievas Helēnes, dzimušas Bērensas fon Rautenfeldes (1753-1804) ģimenē. Viņa jaunākais brālis Augusts Hāgemeisters (1785-1869) vēlāk kļuva par Vidzemes landmaršalu.^[1] Mācījās Berlīnē (1795-1796), sāka strādāt Pēterburgā (1798). Pēc vecāku nāves atgriezās dzimtenē, 1805. gadā iecelts par kolēģijas asesoru, bija Valkas apriņķa mērīšanas revīzijas komisijas loceklis (1808-1814), pēc tam draudzes tiesnesis.

Gatavojoties dzimtbūšanas atcelšanai Vidzemē, viņš 1817. gadā ieteica zemniekiem atstāt dzimtsnomā viņiem 1804./1809. gada likumā piešķirtās zemes, ko Vidzemes landtāgs noraidīja. 1819. gadā sastādīja Vidzemes zemnieku likumu grāmatas alfabētisko rādītāju.

1820. gadā viņš kļuva par Cēsu apriņķa tiesnesi, 1824. gadā par galma padomnieku. Izstrādāja projektu par latviešu tautskolu un Vidzemes skolotāju semināra dibināšanu, ko 1833. gada Vidzemes landtāgs noraidīja.^[2] Aizrāvās ar sava novada vēstures pētīšanu, 1833. gadā latviski publicēja "Ziņas par Drustu draudzes baznīcu, muižām un saimniekiem". Vēlāk sarakstīja grāmatu par Vidzemes muižu vēsturi divos sējumos (1836-1837).

Miris 1845. gada 24. maijā Drustu muižā.

Darbi

Vorschläge, allen Livländischen Gutsbesitzern zur Beherzigung empfohlen von Heinrich von Hagemeister. J. C. Schünmann, Dorpat 1817
Alphabetisches Sach- und Wort-Register zur Allerhöchst bestätigten neuen Livländischen Bauer-Verordnung. J. C. Schünmann, Dorpat 1821
Wanderungen an den Ufern es Rheins im Jahr 1823. Johann Joachim Christian Schünmann, Dorpat 1825 Volltext^{[novecojusi saite]}
Siņņas par Drustu draudses basnizu, muischam un semneekeem, 1833
Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands. Teil 1—2, Eduard Frantzen's Buchhandlung, Riga 1836—1837 Volltext
- C. J. H. von Tiesenhausen: Erste Fortsetzung von des Herrn Hofraths von Hagemeister Materialien zur Gütergeschichte Livlands. Nicolai Kymmel, Riga 1843 Volltext
- F. von Buxhövden: Zweite Fortsetzung von des Herrn Hofraths von Hagemeister Materialien zur Gütergeschichte Livlands, enthaltend Beiträge zu einer älteren Geschichte der Oeseschen Landgüter und ihren Besitzer. Nicolai Kymmel's Buchhandlung, Riga 1851 Volltext

Literatūra

Wilhelm Lenz: Deutschbaltisches Biographisches Lexikon 1710—1960. Verlag Harro von Hirschheydt, Wedemark 1998, S. 283
Johann Friedrich von Recke und Karl Eduard Napiersky: Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrtenlexikon der Provinzen Livland, Esthland und Kurland. Steffenhagen und Sohn, Mitau 1829, Band 2, S. 160—162.

Atsauces

↑ Otto Magnus von Stackelberg (Bearb.): Genealogisches Handbuch der estländischen Ritterschaft. Görlitz 1930, Bd. 3, S. 110
↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. VI sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 11371.—11372. sleja.

[1] Otto Magnus von Stackelberg (Bearb.): Genealogisches Handbuch der estländischen Ritterschaft. Görlitz 1930, Bd. 3, S. 110

[2] Latviešu konversācijas vārdnīca. VI sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 11371.—11372. sleja.

[1]

[2]