Manteifeļi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Manteifeļu dzimtas ģerbonis 13. gs.
Manteifeļu-Cēgu dzimtas ģerbonis (1882)
Manteifeļiem-Cēgēm piederējusī Kazdangas pils 2008. gadā

Manteifeļi (vācu: Manteuffel) un Manteifeļi-Cēges (vācu: Manteuffel genannt Zoege, Zoege von Manteuffel, Manteuffel-Szoege) ir dažādu dzimtu atzari, kuras priekšteči Pomerānijā izsekojami līdz 13. gadsimtam, bet Igaunijā līdz 14. gadsimtam.

16. gadsimta vidū Piltenes apgabala muižnieki Cēges izmainīja savu uzvārdu un sāka sevi dēvēt par Manteifeļiem-Cēgēm.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par pirmo Manteifeļu dzimtas pārstāvi uzskata 1256. gadā pieminēto Anklamas soģi Johanesu Mandiulu (Johannes Mandiuel aduocatus de Thanglim). Pēc dzimtas leģendas pirmie tās pārstāvji bijuši kareivīgi un ļauni, tadēļ iesaukti par "velna vīriem" (man Düwel).

Igaunijas un Kurzemes Manteifeļiem sākotnējais uzvārds bijis Zoje un pirmais ar šādu uzvārdu bijis 1325. gadā Dāņu Igaunijā dzīvojošais Gerhards Zoje (Gerardus Soye). Dokumentos šos uzvārds sastopams arī kā Coje vai Cēge (varianti Zoye, Soye, Soeghe, Zoeghe, Zöge, Szöge, Zoege, Szoege).

Pēdējais Kurzemes bīskaps Magnuss iecēla Kārli Cēgi (Szöge) par Piltenes soģi jeb fogtu (Stiftvogt) savos Kurzemes valdījumos (1561-1578), kamēr pats 1570. gadā tika kronēts par Livonijas karali un pārcēlās uz dzīvi Oberpālenē. Pēc Kārļa Zēges nāves 1578. gadā Piltenes apgabala zemes īpašumus mantoja viņa brālis Johans Cēge. Kazdangas Manteifeļu atzara pārstāvji brāļi Kārlis Johans Cēge un Johans Gerhards Cēge atbalstīja Kurzemes hercogu centienus pievienot Piltenes apgabalu Kurzemes un Zemgales hercogistei.[1] 17. gadsimtā Cēges pieņēma Manteifeļu uzvārdu, kas pēdīgi kļuva par dubultuzvārda sastāvdaļu. Ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā.

Vidzemē dzimušo Gothardu Johanu fon Manteifeli 1759. gadā iecēla par Svētās Romas impērijas grāfu. 19. gadsimtā Manteifeļu dzimta izplatījās arī Polijā.

Pēc 1920. gada agrārās reformas Manteifeļiem muižas atņēma un viņi pārcēlās uz dzīvi Vācijā un Polijā.

Manteifeļu muižas (1920)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 1920. gadam Manteifeļu dzimtai piederēja šādas Kurzemes muižas 12 671 ha kopplatībā:

Ievērojami Manteifeļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Georg Schmidt: Die Familie von Manteuffel. Freiherrlich-Kurländische Linie. Berlin 1909
  • Georg Schmidt: Die Familie von Manteuffel. Stamm Poplow des pommerschen Geschlechts. Berlin 1913
  • Georg Schmidt: Die Familie von Manteuffel. Stamm Polzin und Arnhausen des pommerschen Geschlechts. Berlin 1915
  • Genealogisches Handbuch des Adels, Adelslexikon Band VIII, Band 113 der Gesamtreihe, C. A. Starke Verlag, Limburg (Lahn) 1997.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Manteifeļi-Cēges Kurzemes bruņniecības ģenealoģijas rokasgrāmata