Francis Ādams Feihtners

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Francis Ādams Feihtners
Franz Adam Veichtner
Francis Ādams Feihtners
Personīgā informācija
Dzimis 1741. gada 10. februārī
Rēgensburga, Svētā Romas impērija
(tagad Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1822. gada 3. martā (81 gads)
Klīves muiža, Kurzemes guberņa
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīves vieta Rēgensburga, Potsdama, Kēnigsberga, Jelgava, Pēterburga
Tautība vācietis
Profesionālā informācija
Stils baroka mūzika

Francis Ādams Feihtners (vācu: Franz Adam Veichtner (Feichtner), itāļu: Adamo Veichtner, 1741-1822) bija vācu apgaismības perioda vijoļnieks un komponists, Kurzemes hercoga galma kapelmeistars Jelgavā (1765-1795).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1741. gada 10. februārī Rēgensburgā, kur viņa tēvs Johans Georgs Feihtners bija vijoļu izgatavotājs. Mācījās Rēgensburgas jezuītu kolēģijā, pēc tam pie muzikologa Jozefa Rīpela. Turpināja mācīties vijoļspēli pie Franča Bendas (Franz Benda) Potsdamā.

1763. gadā saņēma uzaicinājumu spēlēt Krievijas impērijas diplomāta Hermaņa Kārļa fon Keizerlinga kapellā Pēterburgā un Kēnigsbergā (1763-1764). 1765. gadā nākamais Kurzemes hercogs Pēteris Bīrons viņu uzaicināja kļūt par galma kapelmeistaru Jelgavā, kur viņš vienlaicīgi bija arī mūzikas skolotājs. Šeit tapa ne tikai viņa daudzās dziesmuspēles galma teātra vajadzībām, mielastu mūzika (Tafelmusiken), bet arī kantātes, himnas un apmēram 60 simfonijas hercoga orķestrim, no kurām iespieda tikai nedaudzus skaņdarbus (1770. gadā Jelgavā četras somfonijas, 1771. gadā pie Hartknoha Rīgā Simphonie russienne un 1775. gadā 1. vijoļkoncertu).[1]

1785. gadā Feihtners kopā ar hercoga galmu devās uz Itāliju, kur koncertēja Milānā un citās pilsētās. Pēc Kurzemes hercogistes pievienošanas Krievijas impērijai viņš devās uz Pēterburgu, kur bija ķeizariskās kapellas kamermūziķis (Kammermusiker des kais. Kapelle) un operas koncertmeistars (1798-1820). Mūža nogali pavadīja Jelgavā un pie sava dēla Klīves mežniecībā (Forstei Kliewenhof).[2]

Miris 1822. gada 3. martā Klīves muižā (Klievenhof), tagadējā Kalnciema pagastā.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

F. Feihtnera divi divertismenti orķestrim (titullapa).

simfonijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Symphonie Russienne ("Krievu simfonija", 1771)

komiskās operas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Cephalus und Prokris (1779)
  • Cyrus und Cassandana (1784)
  • Scipio (1778)

oratorija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Erste Feier der Himmelfahrt Jesu (1787)

garīgā mūzika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Te Deum Laudamus (1818)
  • Hymne an Gott (1787)

kamermūzika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • sonāte vijolei un čellam (1797)
  • stīgu kvartets Op. 3 (1802)
  • fantāzija vijolei un ģenerālbasam (violon-basse) Op. 7 (1815)
  • sonāte vijolei un ģenerālbasam Op. 8 (1815)
  • Air Russe Varie et Caprice Op. 9 (1815)

koncerti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • koncerts vijolei ar orķestri (1771)
  • koncerts obojai ar orķestri

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Helmut Scheunchen. Franz Adam Veichtner, 1741-1822: Stationen eines Musikerlebens: Regensburg, Potsdam, Königsberg, Mitau, Sankt Petersburg: ein Lebensbild zum 250. Geburtstag. Esslingen/Burg Stettenfels, 1991

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Kulturportal West-Ost
  2. [ Baltisches Biographisches Lexikon Digital ieraksts] (vāciski)