Hetija Makdeniela
| Hetija Makdeniela Hattie McDaniel | ||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 Hetija Makdeniela 1939. gadā | ||||||||||
| Dzimis |
1893. gada 10. jūnijā Vičita, Kanzasa, ASV | |||||||||
| Miris |
1952. gada 26. oktobrī (59 gadu vecumā) Woodland Hills, Losandželosa, Kalifornija, ASV | |||||||||
| Nodarbošanās | aktrise, komiķe, dziedātāja | |||||||||
| Darbības gadi | 1920—1952 | |||||||||
| Dzīvesbiedre |
| |||||||||
|
Apbalvojumi
| ||||||||||
Hetija Makdeniela (angļu: Hattie McDaniel; dzimusi 1893. gada 10. jūnijā, mirusi 1952. gada 26. oktobrī,) bija amerikāņu aktrise, dziedātāja, dziesmu autore un komiķe. Par Mammītes lomu filmā "Vējiem līdzi" (Gone with the Wind) (1939) viņa ieguva Kinoakadēmijas balvu kā labākā otrā plāna aktrise, kļūstot par pirmo afroamerikāņu izcelsmes cilvēku, kas ieguvis Oskaru. Viņai ir divas zvaigznes Holivudas slavas alejā, 1975. gadā viņa tika uzņemta Melnādaino filmu veidotāju slavas zālē, bet 2006. gadā viņa kļuva par pirmo melnādaino Oskara ieguvēju, kas pagodināta ar ASV pastmarku.[1] 2010. gadā viņa tika uzņemta Kolorādo sieviešu slavas zālē.
Agrīnie gadi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Hetija Makdeniela dzimusi 1893. gada 10. jūnijā Vičitā, Kanzasā. Viņa bija jaunākais bērns trīspadsmit bērnu ģimenē. Viņas tēvs bija bijušais vergs un Amerikas pilsoņu kara veterāns Henrijs Makdeniels, un viņas māte bija Sjūzena Holberta, reliģisko dziesmu izpildītāja.
1900. gadā ģimene pārcēlās uz Kolorādo, kur vispirms apmetās Fortkolinsas pilsētiņā un pēc tam Denverā, kur Makdeniela pavadīja savu bērnību. No 1908. līdz 1910. gadam viņa apmeklēja Austrumdenveras vidusskolu.
Karjera
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Filma "Vējiem līdzi" un Oskara balva
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Hetija Makdeniela kļuva diezgan pieprasīta aktrise Holivudā un izveidoja draudzību ar tādām zvaigznēm kā Džoana Kroforda, Beta Deivisa, Henrijs Fonda, Ronalds Reigans, Olīvija de Hevilenda un Klārks Geibls. Tieši Geibls palīdzēja Makdenielai iegūt Mammītes lomu filmā "Vējiem līdzi", lai gan par šo tēlu sacentās gandrīz tikpat daudz aktrišu, cik par galveno varoni Skārletu. Pat Eleonora Rūzvelta vērsās pie filmas producenta Deivida Selznika ar lūgumu Mammītes lomā iedalīt viņas pašas kalponi Elizabeti Makdafiju. Pati Makdeniela nedomāja, ka iegūs lomu, jo tajā laikā viņa bija kļuvusi pazīstama galvenokārt kā komēdijas aktrise. Tomēr viņa uz noklausīšanos ieradās, valkājot īstu kalpones formastērpu, un galu galā tika izvēlēta lomai.
Filmas "Vējiem līdzi" pirmizrāde bija paredzēta 1939. gada 15. decembrī Atlantā, klātesot visiem filmā spēlējušajiem aktieriem. Taču tajā dienā no viesu saraksta tika svītroti visi filmas melnādainie aktieri, arī Hetija Makdeniela. Filmas producents Deivids Selzniks pielika pūles, lai Makdeniela varētu apmeklēt pirmizrādi, taču studijas Metro-Goldwyn-Mayer vadība to neieteica toreizējo Džordžijas likumu dēļ, saskaņā ar kuriem aktrisei būtu jādzīvo melnādainajiem paredzētā viesnīcā un seansā jāsež atsevišķi no kolēģiem. Klārks Geibls līdzīgi mēģināja izkārtot Makdenielas klātbūtni un draudēja boikotēt pirmizrādi, taču viņa pati pārliecināja viņu doties. Neskatoties uz grūtībām, kas radās Atlantā, Makdeniela varēja apmeklēt filmas seansu Holivudā 1939. gada 28. decembrī.
Mammītes loma aktrisei atnesa lielu popularitāti, un 1940. gadā viņa saņēma Oskaru kā labākā otrā plāna aktrise. Makdeniela kļuva par pirmo afroamerikānieti, kas tika nominēta un kurai tika piešķirta balva. Oskara ceremonijā, kas notika viesnīcā, viņa un viņas baltais aģents Viljams Mekleohns sēdēja pie atsevišķa galda istabas aizmugurē. Viesnīcas noteikumi aizliedza ieceļot un uzturēties melnādainajiem, taču Makdenielai tika izdarīts izņēmums.[2][3]. Aktrise arī saskārās ar diskrimināciju pēc balvu pasniegšanas ceremonijas, kad viņas baltās kolēģes devās uz klubu “bez melnajiem”, kur Makdenielai vienkārši tika liegta ieeja. Taču pēc filmas "Vējiem līdzi" iznākšanas viņa kļuva par biežu viesi daudzās Holivudas ballītēs, ko dažkārt veicināja arī Klārks Geibls.
Slimība un nāve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1950. gada augustā Makdaniela tika hospitalizēta ar sirds slimību un oktobrī tika izrakstīta, lai turpinātu atveseļošanos mājās. 1952. gadā aktrisei tika diagnosticēts krūts vēzis.
Makdeniels nomira 1952. gada 26. oktobrī 60 gadu vecumā slimnīcā Vudlendhilsas kinoaktieru namā no slimības komplikācijām. Testamentā viņa rakstīja par savu vēlmi tikt apglabātai baltā zārkā zem sniegbaltas segas, ar sarkanām rozēm uz spilvena, Hollywood Forever kapsētā, kur apglabātas tādas kinozvaigznes kā Rūdolfs Valentīno, Daglass Fērbenkss un daudzas citas. Tomēr kapsētas īpašnieks Žils Rots tam nedeva savu piekrišanu, jo tolaik tā bija paredzēta tikai balto cilvēku apbedījumiem. Rezultātā aktrise tika apglabāta Rouzdeilas kapsētā.
Sasniegumi un mantojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1999. gadā jaunais Holivudas Forever kapsētas īpašnieks Tailers Kasetijs uzaicināja Makdenielas radiniekus pārapbedīt viņu savā kapsētā, taču viņi atteicās, atsaucoties uz ilgo laiku kopš bērēm. Tad par godu aktrisei Holivudas Forever kapsētā tika uzcelts liels kenotafs.
Pēc Makdenielas nāves viņas Oskara statuete tika pārvesta uz Hovarda universitāti Vašingtonā, bet 60. gadu beigās pilsētas nemieru laikā tā mistiskā veidā pazuda un nav atrasta līdz mūsdienām.
Hetijai Makdenielai Holivudas slavas alejā ir divas zvaigznes: par viņas radio uzstāšanos Holivudas bulvārī un par ieguldījumu filmu industrijā Vine Street ielā. 1975. gadā viņa pēc nāves tika iekļauta Melnādaino kinodarbinieku slavas zālē.
2006. gada 29. janvārī tika izdota pastmarka ar Hetiju Makdenielu. Pastmarkā bija 1941. gada aktrises fotogrāfijas reprodukcija, un tās cena bija 39 centi.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Hattie McDaniel, First African American to win an Academy Award, Featured on New 39-Cent Postage Stamp. US Postal Service. January 25, 2006. Arhivēts no oriģināla July 7, 2008.
- ↑ Abramovitch, Seth (2015-02-19). "Oscar's First Black Winner Accepted Her Honor in a Segregated 'No Blacks' Hotel in L.A.". The Hollywood Reporter.
- ↑ Carter, W. Burlette. "Finding the Oscar". Howard Law Journal 55: 115–16., citing photograph of guests at 12th Academy of Motion Picture Arts & Sciences Awards banquet (1939), Margaret Herrick Library, Special Collections
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- The Life and Struggles of Hattie McDaniel (author Jill Watts audio interview), hear the voice of Hattie McDaniel
- Hopper, Hedda. «Hattie Hates Nobody». Chicago Sunday Tribune, 1947.
- Jackson, Carlton. Hattie: The Life of Hattie McDaniel. Lanham, MD: Madison Books, 1990. ISBN 1-56833-004-9
- Mitchell, Lisa. «More Than a Mammy». Hollywood Studio Magazine, April 1979.
- Salamon, Julie. «The Courage to Rise Above Mammyness». New York Times, 6 августа 2001.
- Watts, Jill. Hattie McDaniel: Black Ambition, White Hollywood. New York, NY: HarperCollins, 2005. ISBN 0-06-051490-6
- Young, Al. «I’d Rather Play a Maid Than Be One». New York Times, 15 октября 1989.
- Zeigler, Ronny. «Hattie McDaniel: ‘(I’d)… rather play a maid.’» N.Y. Amsterdam News, 28 апреля 1979.
- Access Newspaper Archive — search for «Hattie McDaniel»
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- IMDb profils (angliski)
- Hattie and Sam McDaniel papers at Margaret Herrick Library, Academy of Motion Picture Arts and Sciences.
 | Šī aktiera biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |