Hinrihs Šults

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Hinrihs Šults
Hinrich Schuldt
Hinrihs Šults
Personīgā informācija
Dzimis 1901. gada 14. janvārī
Hamburga, Vācijas impērija (tagad Vācija)
Miris 1944. gada 15. martā (43 gadi)
Netālu no Ostrovas, Trešā reiha okupētajā Padomju Savienības teritorijā (tagad Krievija)
Tautība vācietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe SS brigādenfīrers
Waffen-SS ģenerālmajors[1]
Dienesta laiks 1922 — 1944
Valsts Veimāras republika
Trešais reihs
Kaujas darbība Otrais pasaules karš
Apbalvojumi Dzelzs krusta Bruņinieka krusts ar Ozollapām un Zobeniem u.c.

Hinrihs Šults[2] (vācu: Hinrich Schuldt, 1901. gada 14. janvāris1944. gada 15. marts) bija vācu virsnieks, Dzelzs krusta Bruņinieka krusta kavalieris. No 1943. gada rudens līdz 1944. gada pavasarim komandējis 2. latviešu SS brīvprātīgo brigādi.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Hamburgā rēdera ģimenē. Dienējis brīvkorpusos.[3] 1922. gadā uzsācis dienestu Reihsvēra kara flotē.[4] 1926. gadā ieguvis virsnieks (leitnanta) dienesta pakāpi. No 1928. gada aizsardzības kursu vadītājs nacionālpolitiskajās organizācijās. 1933. gadā iestājies SS[3] un kļuvis par Hitlera miesassargu vienības "SS-Leibstandart" pulka 3. rotas komandieri. SS pulka "Deutschland" komandieris no 1938. gada.[4]

Otrā pasaules kara sākumā uzņēmies komandēt SS pulku "Ostmark". No 1941. gada decembra iesaistīts karā Austrumu frontē. Kopš ierašanās frontē līdz 1942. gada martam piedalījies kaujās Volhovas frontē. 5. aprīlī apbalvots ar Dzelzs krusta Bruņinieka krustu. Pēc tam komandē (1942. gada decembris — 1943. gada marts) kaujas grupu Donas frontē līdz tās izformēšanai. 1943. gada 2. aprīlī apbalvots ar Ozollapām pie Bruņinieka krusta.[4]

1943. gada 5. septembrī pārņēmis 2. latviešu SS brīvprātīgo brigādes komandēšanu.[1] Nākamā gada 14. martā paaugstināts par ģenerālmajoru.[4] Nākamajā dienā pēc jaunās dienesta pakāpes iegūšanas, kad Šults apmeklēja karavīru pozīcijas frontē, kritis no prettanku lielgabala uguns.[1] Jau pēc nāves (25. martā) apbalvots ar Zobeniem pie Bruņinieka krusta.[4] Apglabāts Rīgā, Vācu varoņu kapos (Rīgas Meža kapi).

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Arturs Silgailis “Latviešu leģions”, Rīga, 2006., 50. un 96.lpp
  2. Citviet neprecīzi minēts kā Šuldts.
  3. 3,0 3,1 "Tēvija" — Varoņa nāvē kritis ar Ozollapu vainagu apbalvotais SS oberfīrers Šults (V.Šēne, 16.03.1944.)
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 Nacionālā muzeja krājumu kopkatalogs — Fotogrāfijas OMF 14851/124/14 apraksts