Ibisu dzimta

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ibisu dzimta
Threskiornithidae (Richmond, 1917)
Karaliskais karošknābis (Platalea regia)
Karaliskais karošknābis (Platalea regia)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
ApakšklaseĪstie putni (Neornithes)
InfraklaseNeognati (Neognathae)
KārtaPelikānveidīgie (Pelecaniformes)
DzimtaIbisu dzimta (Threskiornithidae)
Iedalījums
Ibisu dzimta Vikikrātuvē

Ibisu dzimta (Threskiornithidae) ir pelikānveidīgo kārtas (Pelecaniformes) putnu dzimta, kas apvieno 34 mūsdienās dzīvojošas sugas un vairākas izmirušas sugas. Dzimta tradicionāli tiek iedalīta divās apakšdzimtās: ibisu (Threskiornithinae) un karošknābju apakšdzimtā (Plataleinae). Ibisu dzimtas putni sastopami gandrīz visur pasaulē, izņemot Antarktīdu. Parasti šīs dzimtas sugas dzīvo ūdens tuvumā, stāvošu un lēni plūstošu ūdenstilpju krastos, bet reizēm tie sastopami samērā tālu no ūdenstilpēm.[1] Tās var būt gan saldūdens, gan viegli sāļas ūdenstilpnes. Lielākā sugu dažādība sastopama tropos.[1]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brūnais ibiss (Plegadis falcinellus) Latvijā ir rets ieceļotājs

Latvijā sastopamas divas ibisu dzimtas sugas: brūnais ibiss (Plegadis falcinellus) un karošknābis (Platalea leucorodia).[2] Abas sugas Latvijā ir retas ieceļotājas.[3][4]

Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Santomes ibiss (Bostrychia bocagei) ir mazākais ibisu dzimtā

Ibisu dzimtas putni ir lieli un vidēji lieli putni, tiem ir raksturīgi gari, plati spārni ar 11 primārajām un 20 sekundārajām lidspalvām. Visas dzimtas sugas ir labi lidotāji, kā arī, neskatoties uz lielo augumu un svaru, labi planētāji. Tomēr lielākā daļa izmirušo sugu (Havaju ibisi (Apteribis) un Jamaikas ibisi (Xenicibis)) bija nelidojoši putni.[5] Ķermenim ir slaida, izstiepta forma, kājas garas un arī kakls samērā garš.

Knābis garš, bet katras apakšdzimtas sugām tas ir atšķirīgs — ibisu apakšdzimtas sugām tas ir izliekts ar smailu galu, bet karošknābjiem saplacināts ar paplatinātu knābja galu, kas atgādina karoti.

Ibisu dzimtas putni ir vidēji lieli vai lieli ūdensputni.[1] Mazākais dzimtā ir Santomes ibiss (Bostrychia bocagei), kura ķermeņa garums ir apmēram 50 cm.[6] Toties lielākais ir milzu ibiss (Thaumatibis gigantea), kura ķermeņa garums ir 102—106 cm, svars 4,2 kg.[7]

Ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visi ibisu dzimtas putni ir aktīvi dienas laikā, lielāko dienas daļu pavadot barojoties ar dažādiem bezmugurkaulniekiem, piemēram, ūdens kukaiņiem, vēžveidīgajiem, un nelieliem mugurkaulniekiem, piemēram, kurkuļiem, vardēm un zivīm.[1] Tie barojas, izmantojot savu garo knābi, ar to iztaustot ūdenstilpes dūņas un krasta dubļus. Karošknābji atver savu saplacināto knābi un, to šūpojot seklā ūdenī, cenšas uzķert barības vielas.[1]

Nakts laikā ibisi guļ liela koka zaros ūdenstilpes krastā. Visas sugas ir sabiedriskas un veido barus, lai kopīgi barotos, nakšņotu un pārceļotu.

Ibisi ligzdo kolonijās, bieži jauktās kolonijās ar citiem putniem, piemēram, gārņiem un jūras kraukļiem.[1] Karošknābji arī nelielās grupās vai pa vienam pārim. Ligzda parasti tiek iekārtota kokā, kura zari pārliecas pār ūdens virsmu, vai uz nelielām salām purvainās vietās.[1] Ligzdu parasti būvē mātīte, bet tēviņš pienes būvniecības materiālu.

Dējumā parasti ir 2—5 olas, perē abi vecāki. Kad putnēni izšķīlušies, par tiem rūpējas arī abi vecāki. Mazuļi ligzdā pavada apmēram 2—3 nedēļas, bet vecāki turpina vēl kādu brīdi jaunos ibisus barot.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sarkanais ibiss (Eudocimus ruber)
Dzeltenknābja karošknābis (Platalea flavipes)

Ibisu dzimta (Threskiornithidae)

Tā kā abu apakšdzimtu sugas savā starpā var hibridizēties, daļa zinātnieku uzskata, ka iedalījumam apakšdzimtās nav pamatojuma.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]