Pelikānveidīgie

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Pelikānveidīgie
Pelecaniformes (Sharpe, 1891)
Brūnais pelikāns (Pelecanus occidentalis)
Brūnais pelikāns (Pelecanus occidentalis)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Apakšklase Īstie putni (Neornithes)
Infraklase Neognati (Neognathae)
Kārta Pelikānveidīgie (Pelecaniformes)

Pelikānveidīgie, pelikānveidīgo kārtas putni (Pelecaniformes) ir lieli vai vidēji lieli ūdensputni, kas izplatīti visā pasaulē. Pasaulē ir apmēram 100 pelikānveidīgo putnu sugas, kuras pieder 9 dzimtām. Pazīstamākās sugas no tām ir sārtais pelikāns, sudrabgārnis un jūras krauklis.

Latvijā saskaņā ar jauno sistemātiku ir regulāri sastopamas vai novērotas kā maldu viesi 13 pelikānveidīgo putnu sugas: jūras krauklis (Phalacrocorax carbo), sārtais pelikāns (Pelecanus onocrotalus), cirtainais pelikāns (Pelecanus crispus),[1] sulla (Sulla bassana),[2] zivju gārnis (Ardea cinerea), lielais dumpis (Botaurus stellaris), sudrabgārnis jeb lielais baltais gārnis (Egretta alba), zīda gārnis jeb mazais baltais gārnis (Egretta garzetta), mazais dumpis (Ixobrychus minutus), nakts gārnis (Nycticorax nycticorax), lopu gārnis (Bubulcus ibis),[3] platknābja ibiss jeb karošknābis (Platalea leucorodia) un brūnais ibiss (Plegadis falcinellus).[4]

Sistemātikas diskusijas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gārņi mūsdienās tiek sistematizēti nevis stārķveidīgo kārtā (Ciconiiformes), bet pelikānveidīgo kārtā (Pelecaniformes), attēlā zīda gārnis (Egretta garzetta)

Pēdējos gados, veicot DNS pētījumus, zinātnieki ir ieguvuši daudz jaunas informācijas, kas liek pārvērtēt esošo sistematizāciju. Bieži putnu sugas, kuras ārēji izskatās diezgan atšķirīgas, ir daudz tuvāk savstarpēji radniecīgas, kā tas tika pieņemts līdz šim. Saskaņā ar šiem pētījumiem daži zinātnieki ierosina esošo sistemātiku mainīt daudz radikālāk kā līdz šim. Siblija- Alkvista (Sibley-Ahlquist) sistemātikā tiek piedāvāts ievērojami paplašināt stārķveidīgo (Ciconiiformes) putnu kārtu, tajā ietverot putnu sugas, kas šobrīd tiek sistematizētas pingvīnveidīgo (Sphenisciformes), gārgaļveidīgo (Gaviiformes), dūkurveidīgo (Podicipediformes), vētrasputnu (Procellariiformes), tārtiņveidīgo (Charadriiformes), pelikānveidīgo (Pelecaniformes) un vanagveidīgo (Falconiformes) kārtās. Daži sistemātiķi lieto Siblija- Alkvista sistemātiku, tomēr pasaulē visbiežāk lieto tradicionālo kārtu dalījumu ar nelielām izmaiņām.

Balstoties uz morfoloģiskajiem pētījumiem, zinātnieki ir nevis stārķveidīgo kārtu paplašinājuši, bet sadalījuši, lielāko daļu pievienojot pelikānveidīgo kārtai.[5] Kādreizējās stārķveidīgo kārtas dzimtas kā gārņu dzimta (Ardeidae), ibisu dzimta (Threskiornithidae), tupeļknābju dzimta (Balaenicipitidae) un āmurgalvju dzimta (Scopidae) šobrīd tiek sistematizētas pelikānveidīgo kārtā.[6] Tradicionāli līdz šim pelikānveidīgo kārtā iedalīja putnus, kuru četri pirksti bija savienoti ar peldplēvēm, bet šis princips no ģenētikas pozīcijām nav pareizs. DNS pētījumi pierādīja, ka tropu jūrasputnu dzimta (Phaethontidae), kas kādreiz tika sistematizēta pelikānveidīgo kārtā, nav tuvu radniecīga pārējām pelikānveidīgo sugām. Līdz ar to mūsdienās ir izveidota jauna tropu jūrasputnuveidīgo kārta (Phaethontiformes). Daži zinātnieki iesaka izveidot arī jaunu jūraskraukļveidīgo kārtu (Phalacrocoraciformes).

Klasifikācija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]