Ihors Klimenko
| Ihors Klimenko Ігор Клименко | |
|---|---|
 | |
| Ukrainas iekšlietu ministrs | |
|
Amatā 2023. gada 7. februārī — pašlaik | |
| Prezidents | Volodimirs Zelenskis |
| Premjerministrs | Deniss Šmihaļs |
| Priekštecis | Deniss Monastirskis |
| kā ministra pienākumu izpildītājs | |
|
Amatā 2023. gada 18. janvārī — 2023. gada 7. februārī | |
| Ukrainas Nacionālās policijas priekšnieks | |
|
Amatā 2019. gada 25. septembrī — 2023. gada 20. janvārī | |
| Priekštecis | Serhijs Kņazevs |
| Pēctecis | Ivans Vihivskis |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1972. gada 25. oktobrī Kijiva, Ukrainas PSR, PSRS (tagad  Ukraina) |
| Tautība | ukrainis |
| Politiskā partija | bezpartejisks |
| Profesija | policists, psiholoģijas doktors |
| Augstskola |
Harkivas Militārā universitāte Odesas Universitāte Dņipropetrovskas Valsts iekšlietu universitāte |
| ||||||||||
Ihors Klimenko (ukraiņu: Ігор Володимирович Клименко; dzimis 1972. gada 25. oktobrī) ir Ukrainas iekšlietu ministrs kopš 2023. gada 7. februāra, (kā pagaidu ministrs no 18. janvāra līdz 7. februārim) kad stājās amatā traģiski bojā gājuša Denisa Monastirska vietā,[1] un bijušais Ukrainas Nacionālās policijas priekšnieks no 2019. līdz 2023. gadam.[2]
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Klimenko piedzima 1972. gada 25. oktobrī Kijivā. Viņš ir absolvējis Harkivas Militāro universitāti un Odesas Universitāti. Ieguvis maģistra grādu Dņipropetrovskas Valsts iekšlietu universitātē.[1]
No 1994. līdz 1997. gadam viņš dienēja Ukrainas Sauszemes spēkos 8. armijas korpusa 459. raķešu brigādē. Kopš 1998. gada viņš strādā Iekšlietu ministrijā.
2013. gadā viņš aizstāvēja psiholoģijas zinātņu kandidāta disertāciju un 2019. gadā doktora disertāciju.
No 2011. gada decembra līdz 2014. gada martam viņš bija Ukrainas Iekšlietu ministrijas Profesionālās apmācības un izglītības departamenta vadītājs.[1]
2015. gadā viņš vadīja Ukrainas Nacionālās policijas Cilvēkresursu nodaļu, 2017. gadā iecelts par šīs nodaļas vadītāja vietnieku, un 2019. gadā tika iecelts Nacionālās policijas priekšnieka amatā.[3]
2023. gada 18. janvārī viņš tika iecelts par Ukrainas iekšlietu ministra vietnieku un ministra pienākumu izpildītāju. Viņš tika iecelts pēc Denisa Monastirska nāves helikoptera avārijā.[1] 2023. gada 7. februārī Augstākā Rada iecēla Klimenko par Ukrainas iekšlietu ministru.[4]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 «Уряд призначив Клименка виконувачем обов’язків міністра внутрішніх справ». www.ukrinform.ua (ukraiņu). Skatīts: 2023-02-24.
- ↑ Kitsoft. «Національна поліція України». www.npu.gov.ua (ua). Skatīts: 2023-02-24.
- ↑ «Головою Нацполіції став Ігор Клименко: що про нього відомо - Прямий 25.09.2019». prm.ua (ukraiņu). Skatīts: 2023-02-24.
- ↑ «Нардепи проголосували за нового очільника МВС». Українська правда (ukraiņu). Skatīts: 2023-02-24.