Ilmārs Rimšēvičs
| Ilmārs Rimšēvičs | |
|---|---|
 Ilmārs Rimšēvičs 2013. gadā | |
| Latvijas Bankas prezidents | |
|
Amatā 2001. gada 21. decembris — 2019. gada 20. decembris | |
| Priekštecis | Einars Repše |
| Pēctecis | Mārtiņš Kazāks |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1965. gada 30. aprīlī Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Tautība | latvietis |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Agita Ikauniece-Rimšēviča |
| Profesija | ekonomists |
| Augstskola |
Rīgas Politehniskais institūts Klārksona Universitāte |
Ilmārs Rimšēvičs (dzimis 1965. gada 30. aprīlī Rīgā) ir latviešu ekonomists, no 2001. līdz 2019. gadam — Latvijas Bankas prezidents.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1965. gadā Rīgā PSKP funkcionāra Borisa Rimševiča un viņa sievas Ārijas, dzimušas Grases, ģimenē.[1] Studēja Rīgas Politehniskā institūta Inženierekonomikas fakultātē, ko absolvēja 1990. gadā kā inženieris ekonomists.[2] Iestājās latviešu studentu korporācijā Lettonia.
Studijas turpināja Klārksona Universitātē (1991—1992) ASV un ieguva maģistra grādu uzņēmumu vadīšanā un organizēšanā (MBA).
1992. gadā I. Rimšēvičs kļuva par Latvijas Bankas prezidenta Einara Repšes vietnieku un valdes priekšsēdētāju. 2001. gada 20. decembrī Saeima viņu ievēlēja par Latvijas Bankas prezidentu, 2007. un 2013. gadā pārvēlēja šajā amatā. 2019. gadā pēc trešā termiņa beigām viņu amatā nomainīja Mārtiņš Kazāks.
I. Rimšēvičs ir precējies ar kordirigenti Agitu Ikaunieci-Rimšēviču.
Apsūdzība korupcijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2017. gada 12. decembrī "Norvik Bankas" kontrolējošie akcionāri iesniedza šķīrējtiesas prasību pret Latviju Starptautiskajā investīciju strīdu noregulēšanas centrā (ICSID), sūdzoties par negodīgu, patvaļīgu, nepareizi motivētu un nepamatotu regulatīvu pieeju, ko attiecībā pret banku īstenojušas Latvijas iestādes pretēji Latvijas pienākumiem saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Tāpat tika apgalvots, ka kāda augstu stāvoša amatpersona no bankas kontrolpaketes īpašnieka Grigorija Guseļņikova esot centusies izspiest kukuļus, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neizdarītu spiedienu pret banku.[3]
2018. gada 16. februārī Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veica kratīšanu I. Rimšēviča darbavietā Latvijas Bankā un privātīpašumā Langstiņos.[4] 18. februārī Ministru prezidentsMāris Kučinskis paziņoja, ka KNAB kriminālprocesa ietvaros ir piemērojis aizturētā statusu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam,[5] nākamajā dienā viņš tika atbrīvots.
Pēc atbrīvošanas I. Rimšēvičs 20. februārī paziņoja, ka "Norvik Bankas" prasība piedzīt no Latvijas 200 miljonus eiro ir labi izplānota afēra, un norādīja, ka Latvijas Bankai "Norvik Bankas" prasībā tiek "pierakstītas" lietas, kuras tā nevar izdarīt, jo Latvijas Banka neuzrauga banku darbību un nevar ietekmēt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) darbību.[6]
Savukārt Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka ar augstu varbūtību tiek īstenota no ārienes organizēta plaša mēroga informācijas operācija, kas pēc struktūras un izpildījuma ir identiska tām, kas tika novērotas priekšvēlēšanu laikā ASV, Francijā un Vācijā.[7]
2018. gada jūnija beigās pēc KNAB iesnieguma prokuratūra uzsāka kriminālvajāšanu pret I. Rimšēviču saistībā ar kukuļņemšanu.[8]
2023. gada 20. decembrī Rīgas rajona tiesa atzina I. Rimšēviču par vainīgu kukuļņemšanā un piesprieda sešus gadus cietumsoda.[9]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Puaro, Ko jaunu atklāj nule apgādā „Dienas mediji” izdotā grāmata „Brālība kvadrātā”, 2019. gada 4. oktobris
- ↑ «Latvijas Bankas prezidents». Bank.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 22. oktobrī. Skatīts: 2013. gada 10. oktobrī.
- ↑ 'Norvik banka' vēršas šķīrējtiesā pret Latviju delfi.lv 2017. gada 20. decembrī
- ↑ KNAB veicis kratīšanu Ilmāra Rimšēviča mājās; aizturēts uzņēmējs Martinsons delfi.lv 2018. gada 17. februārī
- ↑ DELFI. «Premjers: Rimšēviču ir aizturējis KNAB; draudu Latvijas finanšu sistēmai nav». DELFI (latviešu), 2018-02-18. Skatīts: 2018-02-19.
- ↑ Rimšēvičs "Norvik bankas" īpašnieku vaino afēras īstenošanā Arhivēts 2018. gada 20. februārī, Wayback Machine vietnē. LETA 2018. gada 20. februārī
- ↑ AM: pret Latviju vērsta kampaņa Arhivēts 2018. gada 21. februārī, Wayback Machine vietnē. LA.lv 2018. gada 20. februārī
- ↑ «Prokuratūra Rimšēvičam uzrāda apsūdzību kukuļņemšanā, Martinsonam – par atbalstīšanu». irir.lv. 2018. gada 28. jūnijā. Skatīts: 2018. gada 2. jūlijā.
- ↑ «Rimšēvičam piespriež sešus gadus aiz restēm, Martinsonam – piecus». delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2023-12-20.
|