X Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

Vikipēdijas lapa
Padomju Latvijas I Dziesmu svētku kopkoncerts.

Latviešu Dziesmu Svētku septiņdesmitpiecgadei veltītie Padomju Latvijas I Dziesmu svētki jeb X Vispārējie latviešu Dziesmu svētki notika Rīgā 1948. gada 19. — 22. jūlijā jaunceltajā Esplanādes estrādē, vienlaicīgi notika I Deju svētki "Dinamo" stadionā.

Svētkus rīkoja Centrālā republikāniskā Dziesmu svētku komisija. Svētkos piedalījās 14 542 dalībnieki, bērnu kopkorī bija 5141 dalībnieks. Virsdiriģents Teodors Kalniņš, goda virsdiriģenti Alfrēds Kalniņš un Emilis Melngailis. Deju virsvadītāji bija Helēna Tangijeva-Birzniece, Milda Lasmane, Bruno Priede, Zinaīda Zeltmate.

Norise[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirms kopkoncertiem notika dziesmu karu sacensības, kas tika pielīdzinātas sociālistiskajai sacensībai. Svētku gājiena dalībnieki nesa Staļina un citu PSRS vadītāju portretus.

Kopkoris uzstājās divos koncertos, pavadījumus spēlēja padomju armijas apvienotais pūtēju orķestris. Repertuārā bija gan latviešu tautasdziesma "Pūt, vējiņi", gan "Karaļmeita", "Upe un cilvēka dzīve", "Gaismas pils", gan arī "Mūs veda Staļina griba", "Uzvaras rīts", "Dziesma par Staļinu". Teodors Kalniņš diriģēja Pētera Barisona "Dziesmai šodien liela diena" ar Arvīda Skalbes vārdiem, kas kļuva par Dziesmu svētku neoficiālo himnu.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «http://www.dziesmusvetki.tv/». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2013. gada 6. augustā.