Pāriet uz saturu

Impala

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Impalu apakšdzimta)
Šis raksts ir par antilopi. Par pilsētu Indijā skatīt rakstu Imphāla.
Impala
Aepyceros melampus
(Lichtenstein, 1812)
Impalas tēviņš
Impalas tēviņš
Impalas mātīte
Impalas mātīte
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPārnadži (Artiodactyla)
DzimtaDobradži (Bovidae)
ApakšdzimtaImpalu apakšdzimta (Aepycerotinae)
ĢintsImpalas (Aepyceros)
SugaImpala (Aepyceros melampus)
Izplatība
  Melnsejas impalas (A. m. petersi) izplatība
  Parastās impalas (A. m. melampus) izplatība
Impala Vikikrātuvē

Impala (Aepyceros melampus) ir vidēji liela Āfrikas antilope, kas ir vienīgā suga impalu ģintī (Aepyceros), kā arī impalu apakšdzimtā (Aepycerotinae). Impalai ir 2 pasugas — melnsejas impala (A. m. petersi) un parastā impala (A. m. melampus).

Impalas mājo savannā un krūmu savannā Kenijas, Tanzānijas, Svatinis, Mozambikas, Namībijas, Botsvānas, Zambijas, Zimbabves, Angolas, Dienvidāfrikas un Ugandas teritorijās. To kopējā populācija sasniedz 2 miljonus.[1]

Izskats

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Impalai uz astes un ciskām ir melnas, šauras svītras, kas spilgti kontrastē ar gaišo ķermeņa matojumu

Impala ir vidēji liela antilope, gracioza un veikla. Tā ir slavena ar saviem augstajiem un tālajiem lēcieniem.[2] Impalai piemīt viegli pamanāms dzimumdimorfisms. Tēviņi ir ne tikai masīvāki kā mātītes, bet to galvas rotā lirveidīgas formas, gredzenveida reljefā roboti ragi, kas sasniedz 41—91,7 cm garumu.[3] Jo tēviņš ir vecāks, jo ragi garāki. Impalas kažoka matojums abiem dzimumiem ir vienāds, tas ir īss un gluds, uz muguras matojums ir rudi brūns, bet paliek gaišāks sānos. Pavēdere, pazode, zods un astes apakša ir baltas. Uz krūtīm impalai veidojas tai raksturīgais, baltais "M burts".[4] Reizēm var novērot pilnīgi melnas impalas.[5]

Rudajām impalām astes augšpusē, visā tās garumā stiepjas šaura, melna svītra. Šāda pati melna svītra, skatoties no aizmugures, ir redzama uz katras pakaļķājas ciskas, kā arī melni spalvu pušķi rotā katru pakaļkāju tieši virs naga.[2] Šajos pušķos ir paslēpti smaržu sekrēta dziedzeri.[6] Kad impala palecas augstu gaisā, tā izsviež mākoni ar smaržām. Zinātnieki uzskata, ka tādā veidā impala atstāj smaržu zīmes pārējam baram.[2] Impalām izšķir 2 pasugas. Vienai no tām, kā jau tās nosaukums norāda — melnsejas impala, seja ir tumša, kā arī kopumā kažoks ir tumšāks. Šī pasuga ir arī lielāka augumā nekā parastā impala.

Impalas ķermeņa garums ir 120–160 cm, augstums skaustā 75–95 cm, astes garums 30–45 cm, masa 40–80 kg,[4] turklāt vidējā masa tēviņiem ir 60–65 kg, mātītēm 40–45 kg.[7]

Uzvedība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pieaudzis tēviņš nostiprina savu teritoriju, padzenot ikvienu pieaugušu tēviņu, pat tādu, kas tikko beidzis zīst mātes pienu
Impalas lēciens ir 10 m tālumā un 3 m augstumā

Impalu mātītes un to mazuļi, kā arī jaunās impalas veido lielus barus, kuros ir līdz 200 impalām. Laikā, kad viss zaļo un aug un ir neierobežoti daudz barības, pieaugušie tēviņi nostiprina savu teritoriju. Mātītes ceļo cauri tēviņu teritorijām un izvēlas bagātīgākās un labākās no tām.[8] Toties tēviņi uzmana un apsargā mātīšu barus, kas ienāk to teritorijā, padzenot no bara ikvienu jauno tēviņu.[8][9] Tie padzen pat ļoti jaunus tēviņus, kas tikko beiguši zīst mātes pienu. Jaunie, padzītie impalu tēviņi izveido vecpuišu barus, kuros ir apmēram 30 impalas. Tēviņš, kura teritorijā ganās mātītes, cenšas tās noturēt savā teritorijā un nelaist projām. Pienākot sausajai sezonai, teritoriju robežas izzūd, un bars dodas barības meklējumos. Šajā laikā izveidojas milzīgi impalu bari, kuros ir gan tēviņi, gan mātītes.

Impalas medī leopardi, gepardi, lauvas un hiēnsuņi. Ja impalu baru iztraucē vai izbiedē, tas sāk skriet, enerģiski lēkājot un cenšoties plēsēju samulsināt. Impalas lēciens sasniedz 10 metrus tālumā un 3 metrus augstumā.[10] Tās skrējiens ir zigzag veidā un sasniegtais ātrums 60 km/h, bet īsā distancē impala skrien ar ātrumu 80 km/h.[11] Bēgšanas laikā impala izdala smaržu no saviem pakaļkāju dziedzeriem, tādējādi bars paliek kopā.[12]

Barošanās

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kamēr zāle ir zaļa, impalas var iztikt bez ūdens dzeršanas vairākas nedēļas

Impala ir suga, kas mājo ekotonā – ekosistēmu saskares joslā, kurā viena ekosistēma pāriet otrā. Tā sastopama skrajos mežos ar zemu zāli un zālainos līdzenumos, kuros aug gara vai vidēji gara zāle.[9] To izplatība ir samērā fragmentāra, tā kā impalas ir atkarīgas no relatīvi plašiem un sausiem līdzenumiem, kuros ir laba augsne un kur vienmēr ir pieejams ūdens. Tajā pašā laikā, kamēr zāle ir zaļa, impalas var iztikt bez ūdens vairākas nedēļas.[9]

Impala diezgan ātri piemērojas jaunai barībai, tā barojas gan ar zāli, gan krūmu un koku zariem, lapām, jaunajiem dzinumiem un sēklām atkarībā no sezonas un no tā, kāda barība ir pieejama.[9]

Reprodukcija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Riests sākas lietus sezonas beigās maijā un ilgst apmēram 3 nedēļas. Grūsnības periods ilgst 6—7 mēnešus. Impala uz vienu mēnesi spēj novilcināt dzemdību brīdi, ja nav piemēroti apstākļi.[13] Dzemdību laikā impala nodalās no pārējā bara, neskatoties uz tēviņa enerģiskajiem centieniem to atgriezt barā. Tikko dzimušais mazulis tiek noslēpts garā zālē uz vairākām dienām vai pat nedēļām līdz māte ar mazuli pievienojas baram.[9] Barā mazulis pievienojas pārējiem mazuļiem un dodas pie mātes tikai, lai pazīstu pienu vai situācijās, kad baram tuvojas kāds plēsējs. Impala mazuli zīda 4—6 mēnešus. Drīz pēc tam jaunie tēviņi tiek padzīti no mātīšu bara.[9]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ IUCN: Aepyceros melampus
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 «ARKive: Impala (Aepyceros melampus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 10. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 28. februārī. Arhivēts 2013. gada 10. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
  3. ↑ ADW: Aepyceros melampus
  4. ↑ 4,0 4,1 Ultimate Ungulate: Impala
  5. ↑ Carnaby, Trevor (2006). Beat about the bush : mammals. Johannesburg: Jacana. p. 39. ISBN 978-1-77009-240-2.
  6. ↑ Armstrong, project editor, Marian (2007). Wildlife and plants. (3rd ed.). New York: Marshall Cavendish. p. 538-9. ISBN 978-0-7614-7693-1.
  7. ↑ Impala, Aepyceros melampus
  8. ↑ 8,0 8,1 Nowak, R. M. (1991). Walker's mammals of the world. Baltimore, Johns Hopkins University press
  9. ↑ 9,0 9,1 9,2 9,3 9,4 9,5 Estes, R. (1991). The Behavior Guide to African Mammals, Including Hoofed Mammals, Carnivores, Primates. Los Angeles, University of California Press. pgs. 158–166
  10. ↑ «Trek Nature: Impala». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2013. gada 1. martā.
  11. ↑ «Bondisseur de savane - Impala - Aepyceros melanpus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 23. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 1. martā.
  12. ↑ «Impala facts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 3. martā. Skatīts: 2013. gada 1. martā.
  13. ↑ Estes, R.D. (1999). The Safari Companion. Rev. Ed. Chelsea Green Publishing Company: White River Junction.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Impala
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Impala&oldid=3958669"