Indriķis Alunāns
| ||||||||||||||||||||||||
|
Indriķis Alunāns, īstajā vārdā Heinrihs Remperts Hanss Alunāns[2] (vecajā ortogrāfijā H. Allunan; dzimis 1835. gada 18. augustā Jaunkalsnavā, miris 1904. gada 27. decembrī Jelgavā), bija "Pēterburgas Avīžu" žurnālists, viens no jaunlatviešu kustības dalībniekiem. Pirmais latviešu profesionālais grāmatizdevējs, izdevniecības, grāmatveikala un lasāmbibliotēkas īpašnieks Jelgavā. Viņš bija latviešu dzejnieka Jura Alunāna brālis, "teātra tēva" Ādolfa Alunāna tēvabrālis.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Indriķis Alunāns dzimis 1835. gada 18. augustā kā jaunākais bērns Jaunkalsnavas muižas nomnieka Andrieva Alunāna un viņa sievas Edes (Hedvigas, dzimušas Sniedzes-Brunovskas) ģimenē.[3] Viņa vecāki bija brīvi ļaudis jau pirms dzimtbūšanas atcelšanas, tādēļ jau no bērnības Indriķis tika audzināts ar pašcieņu un brīviem uzskatiem.
No 1846. gada Indriķis Alunāns kopā ar vecāko brāli Juri mācījās Jelgavas apriņķa skolā, no 1848. gada līdz 1856. gadam Kurzemes guberņas "Cildenajā ģimnāzijā" (Gymanasium illustre) Jelgavā.
1859.—1861. gadā viņš studēja Maskavas, Tērbatas un Pēterpils universitātēs filozofiju, zemkopību, dabas zinātnes. Pēc tēva nāves Alunāns pārtrauca studijas, nodarbojās ar lauksaimniecību Rostovā pie Donas un krievu laikrakstos publicēja rakstus par latviešiem. No 1864. gada viņš bija "Pēterburgas Avīžu" līdzstrādnieks, līdztekus strādāja par mājskolotāju Pēterburgā un Maskavā. 1867. gadā viņš atgriezās Latvijā un strādāja par rakstvedi Bramberģes pagastā (1867—1873).
1873. gadā Alunāns Jelgavā atvēra savu grāmatveikalu, bet 1892. gadā spiestuvi.
Miris 1904. gada 27. decembrī.
Darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Indriķis Alunāns iztulkoja latviešu valodā Gogoļa "Revidentu" un A. Ostrovska "Pašu ļaudis - gan izlīgsim". Viņš izdeva latviešu literatūru, tostarp sava brāļa Jura Alunāna "Dziesmiņu" pirmās daļas otru papildinātu izdevumu un "Dziesmiņu" otro daļu, brāļu Kaudzīšu "Mērnieku laikus", Kaudzītes Matīsa apkopotās "Dzejnieku labdienas".[4] Viņa apgāda izdeva arī pirmās latviešu "Konversācijas vārdnīcas 26. un 27. burtnīcu.
Atsauces un piezīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ādolfa Alunāna tēvs
- ↑ «Ievērojami cilvēki Jelgavā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2012. gada 25. februārī.
- ↑ Erik Amburger Datenbank[novecojusi saite]
- ↑ Teodors Zeiferts. Latviešu rakstniecības vēsture
|