Tartu Universitāte

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Tartu universitāte)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Tartu Universitāte
Tartu Ülikool
Tartu Universitāte
latīņu: Universitas Tartuensis
Dibināta 1632
Tips Publiska
Rektors Volli Kalms
Akadēmiskais personāls 1700
Administratīvais personāls 1800
Studenti 18 000 (2011)
Doktorantūra 1400
Atrašanās vieta Valsts karogs: Igaunija Tartu, Igaunija
58°22′52″N 26°43′13″E / 58.38111°N 26.72028°E / 58.38111; 26.72028
Iepriekšējie nosaukumi
  • Academia Gustaviana
  • Tērbatas universitāte
Krāsa(-s)
  •      zila
  •      balta
Iesauka UT
Mājaslapa www.ut.ee
Tartu Universitāte

Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas universitāte, Jurjevas universitāte; igauņu: Tartu Ülikool, latīņu: Universitas Tartuensis, vācu: Universität Dorpat) ir Igaunijas lielākā un atpazīstamākā universitāte ar senu vēsturi.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Universitāte 1860. gadā tās 'zelta laikos'.

Tartu Universitāte ir dibināta 1632. gadā pēc karaļa Gustava II Ādolfa rīkojuma kā tolaik Zviedrijai piederošo Vidzemes un Igaunijas provinču augstskola ar nosaukumu Academia Gustaviana. Par teoloģijas profesoru kļuva kurzemnieks Georgs Mancelis, viņš 1636.—1637. gadā bija arī akadēmijas rektors. Sakarā ar Otrā Ziemeļu kara darbību akadēmija 1656. gadā tika pārcelta uz Tallinu un 1665. gadā uz laiku slēgta.

1690. gadā pēc Zviedrijas karaļa Kārļa XI rīkojuma augstskola Tērbatā atjaunoja darbību kā Academia Gustavo-Carolina, tomēr bada gadu dēļ to pārcēla uz Pērnavu 1695. gadā, kur tā ar pārtraukumu 1697. — 1699. gadā darbojās arī Lielā Ziemeļu kara laikā. Akadēmija tika slēgta tikai pēc tam, kad krievu karaspēks 1710. gada 12. augustā ieņēma Pērnavu.

Universitāte 1802. gadā tika atjaunota pēc Krievijas imperatora Aleksandra I rīkojuma kā Ķeizariskā Universitāte Tērbatā (Kaiserliche Universität zu Dorpat). Atjaunošanas iniciatīva nāca no Vidzemes bruņniecības, no 1802. līdz 1893. gadam mācību valoda universitātē bija vācu. 19. gadsimta vidu uzskata par universitātes zelta laikmetu, un šajā periodā universitātē mācījās daudzi latviešu kultūras, ekonomikas un politiskie darbinieki, tostarp Krišjānis Valdemārs, Krišjānis Barons, Juris Alunāns un Kronvaldu Atis.

Vēlākā periodā rusifikācijas dēļ skolu pameta lielākā daļa tās vācu izcelsmes pasniedzēju, un universitāte palēnām sāka zaudēt savu starptautisko prestižu. 1919. gadā uz universitātes bāzes tika izveidota igauniskā Tartu Universitāte. Padomju okupācijas periodā tā tika pārdēvēta par Tartu Valsts Universitāti, tā kļuva par nozīmīgu socioloģisko datu apstrādes centru visā PSRS. 1989. gadā universitāte atguva savu iepriekšējo nosaukumu.

Pašlaik universitātē ir apmēram 19 000 studentu, starp tiem 1200 doktorantu.[2] Universitātei ir plaša starptautiskā sadarbība un studenti no dažādām pasaules valstīm, tostarp no Latvijas. Universitāte piedāvā pilnu akadēmisko izglītību dažādās nozarēs, sniedzot arī iespēju studentiem mācīties angliski.

Ar Tartu Universitāti saistītie cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ilzu Kuzmina. «Tartu Universitāte vēlas iekļūt pasaules labāko augstskolu simtniekā». Latvijas Avīze (latviski). Skatīts: 2013. gada 14. aprīlī.
  2. Aastaraamat 2007, [1]

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Mountain of muses : University of Tartu Museum on Toome Hill, Tartu: Tartu Ülikooli muuseum, 2014
  • "200 aastat Tartu Ülikooli Kunstimuuseumi: valikkataloog = 200 years of the Art Museum of the University of Tartu: selected catalogue, Tartu: Tartu Ülikooli kirjastus, 2006
  • Dorpat - Yuryev - Tartu and Voronezh : the fate of the University collection : catalogue. I = Dorpat - Jurjev - Tartu ja Voronež : ülikooli kollektsiooni saatus : kataloog. I = Дерпт - Юрьев - Тарту и Воронеж : история; Tartu: Tartu Ülikool, 2006
  • Tartu tähetorn = Tartu Old Observatory / koostaja Lea Leppik ; [tõlge inglise keelde: Tiina Kirss ; toimetaja Mart Orav ; eessõna: Alar Karis ; kujundaja Kalle Toompere] Tallinn : Aasta Raamat, 2011

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]