Ināra Slucka

Vikipēdijas lapa
Ināra Slucka
Dzimusi 1959. gada 17. decembrī (64 gadi)
Valsts karogs: Latvijas PSR Saldus, Latvijas PSR
Nodarbošanās aktrise
Darbības gadi 1981—pašlaik

Ināra Slucka (dzimusi 1959. gada 17. decembrī Saldū) ir teātra un kino aktrise un teātra režisore.

Mācījusies Saldus astoņgadīgajā skolā, Rīgas 64. vidusskolā ar teātra novirzienu. 1982. gadā beigusi Latvijas Valsts konservatorijas Teātra mākslas nodaļu. Kopš 1983. gada Latvijas Nacionālā teātra aktrise. Filmējusies padomju, krievu un latviešu filmās un seriālos. 1996.gadā atzīta par labāko aktrisi (filma "Pūķa ola. Sātanisks stāsts") Starptautiskajā filmu festivālā "Baltijas pērle".

2006. gadā ieguvusi režijas maģistra grādu Latvijas Kultūras akadēmijā. Ināras Sluckas režijā tapušas izrādes Latvijas Nacionālajā teātrī: H.Pintera "Mīļākais" (2006), N. Ikstenas "Amariļļi" (2007), Ē. Vilsona "Pīles lidojums klusumā" (2008), T. Viljamsa "Brīdinājums mazajiem kuģiem" (2010), R.Paula, I. Ābeles un L. Langas mūzikls "Leo. Pēdējā bohēma" (2010). Latvijas Nacionālajā operā viņas režijā uzvestas B. Skultes "Vilkaču mantiniece" (2011) un A. Dzenīša "Dauka" (2012).

Divi bērni: Lenards no pirmās laulības un Marija no otrās.[1]

Nozīmīgākās lomas teātrī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Marija — R. Blaumaņa "No saldenās pudeles" (1981)
  • Ilona — H. Gulbja “Alberts” (1983)
  • Kleo de Ksavjē — A. Upīša “Mirabo” (1987)
  • Martina — I. Žamiaka “Uz Akapulko, kundze” (1989)
  • Marianna — I. Bergmaņa “Laulības dzīves ainas” (1991)
  • Elga — G. Hauptmaņa “Elga” (1995)
  • Anna — H. Pintera “Jaunības laiks” (1997)
  • Gildensterns — V. Šekspīra “Hamlets” (1997)
  • Ietaļa — P. Pētersona “Fēlikss un Felicita” (1998)
  • Ēva — A. Pleijeles “Un rīt būs atkal jauna diena” (2001)
  • Rūta — J. Jurkāna “Viņš taču ir muļķis” (2002)
  • Ļiļa — A. Obrazcova “Divas sirdis” (2003)
  • Kātiņa kundze — E. Vulfa “Sensācija” (2004)
  • Mollija Svīnija — B. Frīla “Mollija Svīnija” (2005)
  • Maša — A. Arbuzova “Cietsirdīgās spēles” (2006)
  • Heta Niskavuori — H. Vuolijoki “Niskavuori jaunā saimniece” (2007)
  • Paulīne — L. Stumbre “Smiltāju mantinieki” (2008)
  • Laura — I. Ābele “Jasmīns. Pārdaugava” (2012)

Filmogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1983 — Šāviens mežā — Ieva
  • 1984 — Kad bremzes netur — izmeklētāja
  • 1985 — Tikšanās uz Piena Ceļa — Astra
  • 1985 — Spēle notiks tik un tā — Helēna
  • 1987 — Krimā ne vienmēr ir vasara (Odesas kinostudija) — Aleksandra Fjodorovna
  • 1988 — Māja bez izejas — Jana
  • 1988 — Sižeta pagrieziens — epizodē
  • 1988 — Nāru sēkļi ("Tallinfilm") — Valborga
  • 1989 — Endhausas mīkla ("Mosfiļm" studija "Krug") — Frederika Raisa
  • 1989 — Zītaru dzimta — Moda
  • 1990 — Starpnieks (M. Gorkija kinostudija) — doktore
  • 1991 — Kanta kaps — Kanta atraitne
  • 1991 — Volkodav ("Mosfiļm") — Viktorija Žuravļova
  • 1992 — Austrumu meistars (Krievija)
  • 1992 — Iepriekš samaksāts (Ukraina)
  • 1993 — Varmācības meditācija — sekretāre
  • 1994 — Velna pievilcība (Krievija)
  • 1996 — Anna
  • 1996 — Pūķa ola. Sātanisks stāsts — Ieva Lakstīgala
  • 1997 — Velnišķīgie (Krievija)
  • 1998 — Tumsas puķe (TV seriāls) — Zigrīda
  • 2002 — Sauja ložu — epizodē
  • 2007 — Rīgas sargi — Justīne
  • 2007 — Riebums
  • 2008 — Akmeņi — vijolnieka māte
  • 2008 — Sonāte
  • 2008 — Eņģeļa spārni (Krievija) — Anastasija Andrejevna
  • 2008 — Attālinātās sekas (Ukraina) — Irina Sergejevna
  • 2011 — Pēdējais postenis. Turpinājums (Krievija, Ukraina) (TV seriāls) — Ināra Baušķenieks
  • 2012 — Dzīves noteikumi (Krievija) (TV seriāls) — Aleksandra Žukova

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]