Pāriet uz saturu

Nora Ikstena

Vikipēdijas lapa
Nora Ikstena
Nora Ikstena 2008. gadā
Nora Ikstena 2008. gadā
Personīgā informācija
Dzimusi 1969. gada 15. oktobrī
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Mirusi 2026. gada 4. janvārī (56 gadi)
Dzīves vieta Valsts karogs: Latvija Ikšķile, Latvija
Tautība latviete
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstniece
Valoda latviešu valoda
Augstskola Latvijas Universitāte
Apbalvojumi

Nora Ikstena (dzimusi Rubene 1969. gada 15. oktobrī Rīgā, mirusi 2026. gada 4. janvārī[1]) bija latviešu rakstniece un kultūras darbiniece. Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece (2008).

Dzīvesgājums

[labot | labot pirmkodu]

Dzimusi 1969. gadā Rīgā ārstes un aviācijas inženiera ģimenē. Mācījās Rīgas 49. vidusskolā (1976—1980), Ikšķiles vidusskolā (1980—1984) un Rīgas 7. vidusskolā (1984—1987).[2] Studēja latviešu filoloģiju Latvijas Universitātē (1987—1992), angļu valodu un literatūru Kolumbijas Universitātē Misūri (1994—1995). Studiju un pēcstudiju laikā zinātniskā līdzstrādniece Rakstniecības, mūzikas un teātra muzeja Raiņa izpētes grupā, tad apskata nodaļas redaktore žurnālā "Karogs", redaktora vietniece laikrakstā "Rīgas Balss" (1998). Kolumbijas Universitātē Misūri bija virsredaktore žurnālam "The Review of Contemporary Fiction", sagatavoja šī žurnāla latviešu prozai veltīto numuru (1998).

Pēc dzīvesbiedres Skaidrītes nāves trimdas latviešu rakstnieks Dzintars Sodums 2006. gadā pārcēlās uz Latviju un dzīvoja viņa daiļrades popularizētājas N. Ikstenas mājās Ikšķilē līdz nāvei 2008. gadā.

Nora Ikstena debitēja literatūrā ar pirmskara rakstnieces un politiķes Annas Rūmanes-Ķeniņas biogrāfiju, kam sekoja divi stāstu krājumi. Sarakstīja biogrāfiskas grāmatas arī par Bruno Rubesu, Viju Vētru un Māru Zālīti. Izdoti viņas romāni "Dzīves svinēšana" (1998) un "Jaunavas mācība" (2001). 2004. gadā iznāca stāstu krājums "Dzīves stāsti", iezīmējot novirzīšanos no iepriekšējā izsmalcinātā rakstīšanas stila. 2006. gadā viņa sadarbībā ar dzejnieku Imantu Ziedoni sarakstīja biogrāfisku darbu "Nenoteiktā bija", kas bija netradicionāls un emocionāls mēģinājums rekonstruēt ievērojamā rakstnieka bērnības atmiņas.

Divu eseju krājumu autore: "Sīlis spoguļstiklā" (2006) un "Šokolādes Jēzus" (2009), tajos apkopotas laikrakstā "Diena" publicētās slejas. 2009. gadā izdots Noras Ikstenas romāns "Amour Fou jeb Aplamā mīla 69 pantos", pēc kura motīviem Dailes teātrī režisors Dž. Dž. Džilindžers 2010. gadā iestudējis izrādi "Amour Fou". 2010. gadā kopā ar gruzīnu izcelsmes vācu rakstnieku Levanu Beridzi sarakstījusi lugu "Filiparia", kas izdota paralēli latviešu un krievu valodā. 2011. gadā klajā nāca Noras Ikstenas romāns par Dzintaru Sodumu "Vīrs zilajā lietusmētelītī". Sastādīja Dzintara Soduma Kopotos rakstus 7 sējumos (kopā ar Maimu Grīnbergu, 2001—2008).

Romāns "Dzīves svinēšana" tulkots dāņu (2001), igauņu (2003), zviedru (2008), gruzīnu (2011) un norvēģu (2019) valodā. Romāns "Jaunavas mācība" tulkots igauņu valodā (2011). Stāstu krājums "Dzīves stāsti" tulkots angļu (2013), maķedoniešu (2016) un hindi (2016) valodā. Krājumā iekļautais stāsts "Elzas Kugas vecuma neprāts" Margitas Gailītis tulkojumā iekļauts prozas antoloģijā "Best European Fiction 2011", savukārt stāsts "Lakatiņš baltais" atsevišķi izdots itāļu valodā (2014). Romāns "Amour fou" tulkots krievu valodā (2010). Romāns "Mātes piens" līdz 2020. gada sākumam tulkots 13 valodās, N. Ikstena tā angļu tulkojumu prezentēja Londonas grāmatu tirgū 2018. gadā.

Nora Ikstena aktīvi iesaistījās valsts kultūrpolitikas veidošanas procesos, bija Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja un Latvijas Literatūras centra valdes priekšsēdētāja. Kopā ar Paulu Bankovski un Maimu Grīnbergu organizēja gadskārtējos "Prozas lasījumus" (kopš 1998), regulāri uzstājas ārzemēs ar lasījumiem un referātiem. Sarakstīja scenāriju dokumentālajai filmai par latviešu rakstniekiem trimdā "Pasaules nepasaule" (2001).

Apbalvojumi un pagodinājumi

[labot | labot pirmkodu]

Saņēmusi Literatūras gada balvu (2001), Spīdolas stipendiju (2001). Par grāmatu "Nenoteiktā bija" Nora Ikstena saņēma Baltijas asamblejas balvu (2006), Literatūras gada balvu un laikraksta "Diena" Gada balvu kultūrā. 2018. gada novembrī viņa saņēma Izcilības balvu kultūrā kā 21. gadsimta pirmo divu gadu desmitu pasaulē atpazīstamākā Latvijas rakstniece, kura 2018. gadā pārstāvēja Latviju arī Londonas grāmatu tirgū.[3]

Privātā dzīve

[labot | labot pirmkodu]

Nora Ikstena bija precējusies trīs reizes: ar politologu Jāni Ikstenu, operatoru Hariju Beķeri un gruzīnu rakstnieku Levanu Beridzi.[4]

Bibliogrāfija

[labot | labot pirmkodu]

Stāstu krājumi

[labot | labot pirmkodu]
  • Nieki un izpriecas. Rīga: Karogs, 1995.
  • Maldīgas romances. Rīga: Jāņa sēta, 1997; Rīga: Jumava, 2013.
  • Pasakas ar beigām. Rīga: Pētergailis, 2002.
  • Dzīves stāsti. Rīga: Atēna, 2004.
  • Besa [garstāsts]. Rīga: Mansards, 2012.
  • Ulubeles pasakas [pasakas bērniem]. Rīga: Dienas Grāmata, 2014.
  • Dzīves svinēšana. Rīga: Atēna, 1998.
  • Jaunavas mācība. Rīga: Atēna, 2001.
  • Amour Fou. Rīga: Dienas grāmata, 2009.
  • Vīrs zilajā lietusmētelītī. Rīga: Dienas grāmata, 2011.
  • Mātes piens. Rīga: Dienas grāmata, 2015.
  • Ūdens mirdzēšana. Rīga: Dienas grāmata, 2021.

Biogrāfijas

[labot | labot pirmkodu]
  • Pārnākšana (par Annu Rūmani-Ķeniņu). Rīga: Garā pupa, 1993.
  • Brīnumainā kārtā (par Bruno Rubesu). Rīga: Nordik, 1999.
  • Deja un dvēsele (par Viju Vētru). Rīga: Atēna, 2001.
  • Zīdtārpiņu musināšana (par Māru Zālīti). Rīga: Pētergailis, 2003.
  • Nenoteiktā bija (kopā ar Imantu Ziedoni). Rīga: Dienas grāmata, 2006.
  • Esamība ar Regīnu (par Regīnu Ezeru). Rīga: Dienas grāmata, 2007.
  • Ārprātija piedzīvojumi (kopā ar Aivaru Vilipsonu). Rīga: Dienas grāmata, 2017.
  • Runādamies (sarunas ar cilvēkiem). Rīga: Latvijas Mediji, 2020
  • Sīlis spoguļstiklā. Rīga: Dienas grāmata, 2006.
  • Šokolādes Jēzus. Rīga: Dienas grāmata, 2009.
  • Runā manis vainadziņš. (kopā ar Edīti Paulu-Vīgneri) Rīga: Mansards, 2014.

Citas grāmatas

[labot | labot pirmkodu]
  • Īsproza. [kopotā īsproza] Rīga: Zvaigzne ABC, 2006.
  • Starp divām durvīm. Stāsti 1993-2011 [kopotā īsproza]. Rīga: Dienas Grāmata, 2011.
  • Dzīvespriecīgais vakarēdiens. Rīga: Dienas grāmata, 2012. [pavārgrāmata]
  • Dievmātes draudzene. Rīga: Dienas grāmata, 2013. [pieredzes grāmata]
  • Trīs [romāni "Dzīves svinēšana", "Jaunavas mācība" un "Mātes piens"]. Rīga: Dienas grāmata, 2017.
  • Mīlestība [stāstu un eseju izlase]. Rīga: Dienas Grāmata, 2019.
  • Suņu dzīve. [kopā ar Aivaru Vilipsonu]. Rīga: Zvaigzne ABC, 2019.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]