Liāna Langa

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Liāna Langa
Liāna Langa 2013. gadā.
Liāna Langa 2013. gadā.
Personīgā informācija
Dzimis 1960. gada 23. februārī (59 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Dzīves vieta Ikšķile[1]
Tautība latviete
Literārā darbība
Nodarbošanās dzejniece
Valoda latviešu
Augstskola Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultāte
Apbalvojumi Literatūras gada balva (2002.,2011)

Dzejas dienu balva (1998.,2006) Laikraksta Diena gada balva kultūrā (2011)

Liāna Langa (īstajā vārdā Liāna Bokša, dzimusi 1960. gada 23. februārī Rīgā)[2] ir latviešu dzejniece.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Liāna Langa beigusi Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolu, studējusi filoloģiju Latvijas Universitātē, filozofiju New School College Ņujorkā un komunikāciju Biznesa augstskolā Turība.

80-to gadu sākumā dzīvojusi Krimas pussalā, 90-to gadu pirmo pusi pavadījusi Ņujorkā, ASV.

Par dzejoļu krājumiem saņēmusi Literatūras gada balvu (2002 un 2011), Dzejas dienu balvu (1998 un 2006) un laikraksta “Diena” gada balvu kultūrā (2011).

Strādājusi starptautiskā kino foruma „Arsenāls” programmu grupā. Režisora Gunāra Bandēna dokumentārās filmas „Tramvajs vārdā Kalpotājs” (2005) idejas autore un producente, veidojusi Latvijas dokumentārā kino programmu „Garīgā pretestība” Starptautiskajam Amsterdamas dokumentālā kino festivālam.

Starptautiska vizuālās mākslas projekta „Trīs logi” (autori Verners Pencels, Nikolass Humberts) kuratore Latvijā. Raimonda Paula mūzikla „Leo. Pēdējā bohēma” dziesmu vārdu autore, Artura Maskata operas “Valentīna” libreta līdzautore. Strādājusi par redaktori žurnālā “Latvju Teksti”, Ivara Zviedra un Ineses Kļavas dokumentārās filmas “Homo Ludens” teksta — poēmas autore.

Publicistisku rakstu autore par kultūru un sociālpolitiku. Dzejas dienu pasākuma ''Klasisks dzejas vakars'' kuratore.

Sadarbība ar komponistiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar Liānas Langas vārdiem dziesmas komponējis Raimonds Pauls (''Leo. Pēdējā bohēma''), Arturs Maskats (''Valentīna'') un Hardijs Lediņš (''Dziesmas neuzrakstītai lugai'').

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Te debesis, te ciparnīca. Rīga: Daugava, 1997.
  • Iepūt taurītē, Skorpion!. Rīga: Jaunā Daugava, 2001.
  • Antenu burtnīca. Rīga: Neputns, 2006.
  • Es varēju nesteigties. [ceļojumu esejas] Rīga: Lietusdārzs, 2008.
  • Vilkogas. Rīga: Neputns, 2010.
  • Velēnu kleita. Rīga: Neputns, 2018.

Dzeja citās valodās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Vienišieji [Bezpiederīgie]. Lietuviešu valodā atdz. Erika Drungytė. Kauņa: Nemunas, 2008.
  • Sešit antén [Antenu burtnīca]. Čehu valodā atdz. Pāvels Štolls un Petrs Borkovecs. Prāga: Agite/Fra, 2010.
  • Bещество взгляда [Skatiena viela]. Krievu valodā atdz. Milena Makarova. Maskava: Art Haus media, 2012.
  • Deadly Nightshade [Vilkogas]. Angļu valodā atdz. Margita Gailītis. Toronto: Guernica Editions, 2015.
  • De obehöriga [Neatļauts]. Zviedru valodā atdz. Juris Kronbergs. Upsala: Bokförlaget Edda, 2016.

Dzejoļu izlases iznākušas Vācijā, Lietuvā, Krievijā, Čehijā, Zviedrijā un Kanādā, dzejoļi atdzejoti un publicēti ivritā, kā arī franču, itāļu, zviedru, rumāņu, ungāru, turku, hindi un citās valodās.

Piedalījusies dzejas festivālos un grāmatu tirgos Izraēlā, Indijā, Francijā, Čehijā, Vācijā, Lietuvā, Rumānijā, Zviedrijā, Turcijā, Krievijā un citur.[3]

Atdzejojusi Josifu Brodski, Tedu Hjūzu, Petru Borkovecu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «"Lielpilsētas meitene tagad ikšķiliete" Ogres Ziņas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 30. decembrī. Skatīts: 2013. gada 13. martā.
  2. Latviešu rakstniecība biogrāfijās (Otrais izd.). Zinātne. 2003. 347. lpp. ISBN 9984-698-48-3.
  3. «Libretisti - Liāna Langa».