Irma Grebzde (dzimusi Irmgarde Aleksandra Priecīgā1912. gada 25. maijā, mirusi 2000. gada 30. martā) bija latviešu rakstniece. Lielāko daļu darbu izdevusi trimdā. Pazīstama kā romānu un stāstu autore.
Dzimusi Reņģē Kalna Dzirkantu mājās dzelzceļa stacijas darbinieka ģimenē. Mācījusies sešklasīgajā pamatskolā Aucē. 1930. gadā absolvēja 2. Rīgas pilsētas ģimnāziju. Studēja Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātē. 1935. gadā apprecējās ar valsts ierēdni Jāni Grebzdi, un 1936. gadā abi ar vīru pabeidza studijas. Studiju laikā avīzē iesniedza pirmos stāstus. Pēc studijām pārcēlās uz Daugavpili, kur strādāja vietējā avīzē "Daugavas Vēstnesis". 1944. gada jūlijā, kad iznāca Grebzdes pirmais stāstu krājums, devās trimdā uz Vāciju. 1948. gadā ar Marisa Vētras palīdzību devās uz Kanādu, kur nodzīvoja līdz mūža galam, radot stāstu krājumus un romānus. 1960. gada rudenī Amerikā salaulājās ar Nikolaju Rubeni un pieņēma vārdu Irma Grebzde-Rubene. Mūža beigas pavadīja kopā ar meitu Daci. Lielāko daļu darbu pirmizdevumu izdevusi Helmāra Rudzīša izdevniecība "Grāmatu Draugs".
Irma Grebzde ir divdesmit deviņu grāmatu autore, ir iznākuši 13 īsprozas krājumi un 16 romāni.[1] Lielākā daļa darbu ir atkārtoti izdoti arī Latvijā (pēc 1991. gada).
Par atmiņu romānu "Sveicināta, mana zeme" rakstniece saņēmusi PBLA Kultūras fonda godalgu (1961.g.). 1997. gadā I.Grebzdei piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis (IV šķira) un PBLA Krišjāņa Barona prēmija par mūža darbu rakstniecībā. Pieminot rakstnieci, Latvijā ir uzstādītas divas piemiņas plāksnes: pie Reņģes stacijas, kur viņa dzimusi, un pie Auces pilsētas kādreizējās pamatskolas, kur mācījusies.[2]
