Isāks Boļeslavskis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Isāks Boļeslavskis
Исаак Ефремович Болеславский
Isāks Boļeslavskis 1960. gadā
Isāks Boļeslavskis 1960. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1919. gada 9. jūnijā
Valsts karogs: Padomju Savienība Zolotonoša, Čerkasu apgabals, Ukrainas PSR, PSRS (tagad Karogs: Ukraina Ukraina)
Miris 1977. gada 15. februārī (57 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Minska, Baltkrievijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Baltkrievija Baltkrievija)
Pilsonība Karogs: Padomju Savienība PSRS
Nodarbošanās šahists

Isāks Boļeslavskis (krievu: Исаак Ефремович Болеславский; 1919. gada 9. jūnijs, Zolotonoša, Čerkasu apgabals, Ukrainas PSR - 1977. gada 15. februāris, Minska, Baltkrievijas PSR) bija ebreju tautības padomju starptautiskais lielmeistars šahā (GM, 1950), PSRS nopelniem bagātais sporta meistars (1948), PSRS nopelniem bagātais treneris (1964).

Jaunība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šahu sācis spēlēt 9 gadu vecumā. 1933. gadā kļuvis par Dņepropetrovskas skolēnu čempionu šahā. 1936. gadā izcīnījis 3. vietu PSRS junioru čempionātā šahā Ļeņingradā.[1] 1938.,[2] 1939.[3] un 1940. gadā[4] Boļeslavskis trīs reizes pēc kārtas uzvarēja Ukrainas šaha čempionātā. 1940. gada PSRS šaha čempionāta finālā Boļeslavskim izdevās izcīnīt 8 uzvaras pēdējās 10 kārtās un dalīt 5. - 6. vietu ar toreizējo padomju šaha līderi Mihailu Botviņņiku.[5] Pēc šī panākuma Boļeslavskis ieguva tiesības piedalīties 1941. gada mačturnīrā par PSRS absolūtā čempiona nosaukumu, kurā viņš ierindojās 4. vietā sešu dalībnieku konkurencē.[6] Labāk nospēlēt viņam liedza mācības un eksāmeni Sverdlovskas universitātes filoloģijas fakultātē.

Pasaules čempiona nosaukuma pretendents[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Otrā pasaules kara Boļeslavskis izvirzījās par vienu spēcīgākajiem šahistiem pasaulē. 1945. gadā viņš izcīnīja otro vietu aiz Botviņņika PSRS šaha čempionātā.[7] Trešā vieta 1948. gada starpzonu turnīrā Zviedrijā[8] ļāva Boļeslavskim iekļūt pretendentu turnīrā Budapeštā, kur viņš dalīja 1.-2. vietu ar Dāvidu Bronšteinu, apsteidzot tādus lielmeistarus kā Vasilijs Smislovs un Pauls Keress.[9] Papildmačā Maskavā Boļeslavskis tikai zaudējot pēdējā partijā atzina Bronšteina pārākumu ar 6½:7½ (+3 -2 =9). Neraugoties uz sīvo cīņu, abi šahisti palika draudzīgās attiecībās, jo gadu vēlāk Boļeslavskis palīdzēja Bronšteinam mačā par Pasaules šaha čempiona nosaukumu, bet vēlāk Boļeslavska meita Tatjana apprecējās ar Bronšteinu. 1950. gadā FIDE Boļeslavskim kā vienam no pirmajiem piešķīra starptautiskā lielmeistara nosaukumu (GM). 1952. gadā Pasaules šaha olimpiādē Helsinkos Boļeslavskis PSRS izlases sastāvā ieguva pirmo vietu, izcīnot pie 1. rezerves galdiņa 7 punktus no 8 iespējamajiem. Tomēr vēlāk viņam neizdevās atkārtot šos panākumus. 1953. gadā pretendentu turnīrā Cīrihē viņš dalīja tikai 10.-11. vietu.[10]

Treneris[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1960. gados Boļeslavskis kļuva par PSRS šaha federācijas treneri un šajā amatā strādāja līdz mūža beigām. No 1963. līdz 1968. gadam viņš bija toreizējā Pasaules čempiona Tigrana Petrosjana sekundants. 1968. gadā Boļeslavskis vadīja PSRS studentu izlasi, kas uzvarēja Pasaules studentu komandu šaha čempionātā.

Mūža nogale[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 1950. gadu sākuma pārcēlies uz dzīvi Minskā, kur 1952.[11] un 1964. gadā[12] ir uzvarējis arī Baltkrievijas šaha čempionātos. 1971. gadā piedalījies savā pēdējā šaha turnīrā. Miris no infekcijas slimības slimnīcā, kur nonācis pēc nejauša kritiena uz ledainas ietves un gūžas kaula lūzuma.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]