Leonīds Vīgners

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Leonīds Vīgners
Leonīds Vīgners
Personīgā informācija
Dzimis 1906. gada 10. novembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Maskava, Krievijas impērija
Miris 2001. gada 23. decembrī (95 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība Latvietis
Nodarbošanās Diriģents
Vecāki Ernests Vīgners un Luīze Vīgnere[1]
Dzīvesbiedre Aina Vīgnere[1]
Bērni Ivars Vīgners, Daina Vīgnere[1]

Leonīds Vīgners (dzimis 1906. gada 10. novembrī, miris 2001. gada 23. decembrī)[2] bija latviešu diriģents, komponists, pedagogs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Diriģents Leonīds Vīgners, kā Latvijas kultūras biedrības un Latvijas mūziķu biedrības simfoniskā orķestra vadītājs, uz žurnāla "Atpūta", Nr.312 (24.10.1930) iekšējā vāka.

Dzimis 1906. gadā Maskavā diriģenta un komponista Ernesta Vīgnera ģimenē.[2] 1928. gadā beidza Latvijas konservatorijas Pētera Paula Jozuus ērģeļu klasi, 1930. gadā — Jāzepa Vītola kompozīcijas klasi un Georga Šnēfogta diriģēšanas klasi.[2] Mācījās arī pie Feliksa fon Veingartnera Bāzelē, Šveicē.[2] No 1930. līdz 1939. gadam bija kora "Dziedonis" diriģents.[2]

Laikā no 1936. līdz 1944. gadam L. Vīgners bija Latvijas Nacionālās operas diriģents un pirmā viesdiriģenta Leo Bleha asistents.[3]

Pēc atkārtotās Latvijas okupācijas 1944. gadā viņu iecēla par Latvijas Operas un baleta teātra galveno diriģentu, šo amatu viņš pildīja līdz 1949. gadam.[2] 1940. gadu beigās divus gadus bija mākslinieciskais vadītājs Latvijas Filharmoniskajā orķestrī.[2] No 1949. līdz 1963. gadam un no 1966. līdz 1975. gadam bija LPSR Radiokomitejas simfoniskā orķestra galvenais diriģents.[2]

1947. gadā L. Vīgners kļuva par Latvijas konservatorijas (vēlāk Latvijas Mūzikas akadēmijas) pedagogu, kopš 1961. gada — profesoru.[2] Viņš bija vairāku vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku virsdiriģents un goda virsdiriģents.[2] Apbedīts Meža kapos.[4]

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • A.Klotiņš par Leonīdu Vīgneru krājumā "Latviešu mūzika" III, Rīga, 1964., 186.-202.lpp.
  • J.Zariņš. "Mans darbs teātrī". Rīga, 1974.
  • V.Briede "Latviešu operteātris". Rīga, 1987.
  • A.Rode. Leonīds Vīgners. LMA diplomdarbs. Rīga, 1989.
  • V.Vēriņa par Vīgneru žurnālā "Latvijas Zinātņu Akadēmijas vēstis" 50.sēj., 1996., Nr.1, 80.-88.lpp. (raksts balstīts uz Dr.art. Sofijas Vēriņas arhīva materiāliem).
  • S.Smiļģe. "Likteņdziesma", 1.grāmata, kordiriģentu likteņstāsti, Rīga, 1996.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Kleins, Ivars (2011. gada marts). "Mājās ar ģēniju". Leģendas 45: 51.—61. ISSN 1691-421X.
  2. 2,00 2,01 2,02 2,03 2,04 2,05 2,06 2,07 2,08 2,09 2,10 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 798. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.
  3. Diriģents un komponists Leo Blehs – Leonīda Vīgnera un Arvīda Jansona skolotājs Archived 2017. gada 21. augustā, Wayback Machine vietnē. Inese Žune, referāts zinātniskajā konferencē “Latvijas un pasaules kultūras tīklojumi: personības un procesi" 2016. gada 25. novembrī
  4. «Leonīds Vīgners». Diena.lv. Skatīts: 2012. gada 5. jūlijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]