Leonīds Vīgners

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Leonīds Vīgners
Leonīds Vīgners
Personīgā informācija
Dzimis 1906. gada 10. novembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Maskava, Krievijas impērija
Miris 2001. gada 23. decembrī (95 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība Latvietis
Nodarbošanās Diriģents
Vecāki Ernests Vīgners un Luīze Vīgnere[1]
Dzīvesbiedre Aina Vīgnere[1]
Bērni Ivars Vīgners, Daina Vīgnere[1]

Leonīds Vīgners (dzimis 1906. gada 10. novembrī, miris 2001. gada 23. decembrī)[2] bija latviešu diriģents, komponists, pedagogs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1906. gadā Maskavā diriģenta un komponista Ernesta Vīgnera ģimenē.[2] 1928. gadā beidza Latvijas konservatorijas Pētera Paula Jozuus ērģeļu klasi, 1930. gadā — Jāzepa Vītola kompozīcijas klasi un Georga Šnēfogta diriģēšanas klasi.[2] Mācījās arī pie Feliksa fon Veingartnera Bāzelē, Šveicē.[2] No 1930. līdz 1939. gadam bija kora "Dziedonis" diriģents.[2]

Laikā no 1936. līdz 1944. gadam L. Vīgners bija Latvijas Nacionālās operas diriģents un pirmā viesdiriģenta Leo Bleha asistents.[3]

Pēc atkārtotās Latvijas okupācijas 1944. gadā viņu iecēla par Latvijas Operas un baleta teātra galveno diriģentu, šo amatu viņš pildīja līdz 1949. gadam.[2] 1940. gadu beigās divus gadus bija mākslinieciskais vadītājs Latvijas Filharmoniskajā orķestrī.[2] No 1949. līdz 1963. gadam un no 1966. līdz 1975. gadam bija LPSR Radiokomitejas simfoniskā orķestra galvenais diriģents.[2]

1947. gadā L. Vīgners kļuva par Latvijas konservatorijas (vēlāk Latvijas Mūzikas akadēmijas) pedagogu, kopš 1961. gada — profesoru.[2] Viņš bija vairāku vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku virsdiriģents un goda virsdiriģents.[2] Apbedīts Meža kapos.[4]

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • A.Klotiņš par Leonīdu Vīgneru krājumā "Latviešu mūzika" III, Rīga, 1964., 186.-202.lpp.
  • J.Zariņš. "Mans darbs teātrī". Rīga, 1974.
  • V.Briede "Latviešu operteātris". Rīga, 1987.
  • A.Rode. Leonīds Vīgners. LMA diplomdarbs. Rīga, 1989.
  • V.Vēriņa par Vīgneru žurnālā "Latvijas Zinātņu Akadēmijas vēstis" 50.sēj., 1996., Nr.1, 80.-88.lpp. (raksts balstīts uz Dr.art. Sofijas Vēriņas arhīva materiāliem).
  • S.Smiļģe. "Likteņdziesma", 1.grāmata, kordiriģentu likteņstāsti, Rīga, 1996.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Kleins, Ivars (2011. gada marts). "Mājās ar ģēniju". Leģendas 45: 51.—61. ISSN 1691-421X.
  2. 2,00 2,01 2,02 2,03 2,04 2,05 2,06 2,07 2,08 2,09 2,10 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 798. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.
  3. Diriģents un komponists Leo Blehs – Leonīda Vīgnera un Arvīda Jansona skolotājs Archived 2017. gada 21. augustā, Wayback Machine vietnē. Inese Žune, referāts zinātniskajā konferencē “Latvijas un pasaules kultūras tīklojumi: personības un procesi" 2016. gada 25. novembrī
  4. «Leonīds Vīgners». Diena.lv. Skatīts: 2012. gada 5. jūlijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]