Jānis Šipkēvics jaunākais

Vikipēdijas lapa
Jānis Šipkēvics
Prev-Janis-Sipkevics 6427-Aiga-Redmane.jpg
Jānis Šipkēvics
Galvenā informācija
Dzimis 1982. gada 27. augustā (40 gadi)
Žanri populārā mūzika, akadēmiskā mūzika, kora mūzika, teātra mūzika, improvizācija, a cappella
Nodarbošanās dziedātājs, komponists, dziesmu vārdu autors, producents
Instrumenti balss, klavieres, ģitāra, saksofons, cilpmašīna
Izdevēji Tru Music Studio
Darbība ar Instrumenti, Shipsea, Nepāriet, Dora, Vokālā grupa Cosmos, Kristīne Pāže

Jānis Šipkēvics (dzimis 1982. gada 27. augustā) ir latviešu mūziķis — dziedātājs (tenors, kontrtenors), multi instrumentālists, komponists, vārdu autors, producents. Grupas “Instrumenti” dalībnieks. Vokālās grupas “Cosmos”, kā arī apvienību “Nepāriet”, “Dora” izveidotājs. Darbojas arī solo projektā “Shipsea”.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bērnība un izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jānis Šipkēvics piedzima Rīgā Sandras Šipkēvicas un žurnālista Jāņa Šipkēvica ģimenē. 1988. gadā sāka apmeklēt Rīgas 58. vidusskolu Iļģuciemā. 1989. gadā iestājās Emīla Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas 1. klasē. 1994. gadā Jānis turpināja mācības nupat izveidotajā Rīgas Doma kora skolā un absolvēja to 2000. gadā. Kopā ar Rīgas Doma skolas kori Jānis devās garās turnejās pa Eiropas valstīm, ASV, Kanādu un Japānu, dziedot gan diskantu, gan — pēc balss lūzuma — kontrtenoru.

Nozīmīgākie skolotāji: Ivars Cinkuss (kordiriģēšana), Daina Libauere (solodziedāšana), Sarmīte Ārenta (klavierspēle), Valdis Bernhofs (mūzikas teorija), Ieva Kolmane (kultūras vēsture), Iveta Šimkus (latviešu valoda, literatūra). Skolas laikā aizrāvies ar basketbolu un snūkeru.

Tēva iespaidā Jānis bērnībā un pusaudža gados klausījies daudz rokmūzikas un populārās mūzikas klasikas — jo sevišķi “Earth, Wind & Fire”, Prinsu, Pīteru Geibrielu, Ēriku Kleptonu, Keitu Bušu, Maiklu Džeksonu un citus.

2000. gadā Jānis Šipkēvics iestājās Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Kordiriģēšanas nodaļā. Nozīmīgākie pasniedzēji: Sigvards Kļava (kordiriģēšana), Juris Griņevičs (interpretācijas vēsture) un Gunārs Bībers (literatūra).

No 2001. līdz 2003. gadam Jānis strādājis diriģenta amatā Ingas Zirnes vadītajā Valmieras sieviešu korī “Jumara”. Šai profesijā Jānis nerada piepildījumu.

Studiju laikā nozīmīgs intereses objekts, kā arī blakus ienākumu avots bijis darbs fotogrāfijas jomā — Jānis strādājis par sporta fotogrāfu “Neatkarīgajā Rīta Avīzē”, “Sporta Avīzē”, kā arī fotografējis dabu ornitoloģijas izdevumiem.

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jānis Šipkēvics precējies divreiz. Pirmā laulība ar interjera dizaineri Leldi Ozoliņu (2008—2016).[1] 2018. gadā Jānis apprecējās mūzikas un kino producenti Zani Bērziņu.[2]

2019. gadā dzimis dēls Kristaps,[3] 2021. gadā pasaulē nāca meita Jūna.[4]

Mūzika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

COSMOS[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mācoties Rīgas Doma kora skolā, Jānis ar domubiedriem izveidoja vokālo apvienību, kurā dziedāja kopā ar Andri Sējānu, Juri Lisenko un Jāni Ozolu. 2001. gada 20. decembrī Rīgas pilī notika grupas Cosmos pirmā uzstāšanās, tas bija Valsts prezidentes rīkots pateicības pasākums daudzbērnu ģimenēm. Grupas darbības otrajā gadā kolēģiem pievienojās Jānis Strazdiņš.

Uzreiz pēc pirmā koncerta “Radio SWH” studijā tapa Cosmos pirmie ieskaņojumi. Grupas pirmās programmas bija ar klasisku ievirzi. 2003. gada Introvertās mūzikas festivālā Cosmos atskaņoja Pētera Vaska “Trīs dziesmas ar Česlava Miloša dzeju”. Grupas repertuārā bija arī Gevina Braiersa, Ģerģa Ligeti mūzika. 2004. gadā Cosmos piedalījās Andra Dzenīša rīkotajos starptautiskajos komponistu meistarkursos Dundagā.

Ainara Mielava iespaidā Cosmos pievērsās populārās mūzikas aranžiju radīšanai, tapa singls “Tu saviļņoji mani” un drīz arī pirmais albums Cosmos (2003). Sākās turnejas pa Latviju, plauka Andra Sējāna fenomenālais aranžētāja talants. 2004. gadā Raimonds Pauls uzaicināja Cosmos piedalīties konkursā “Jaunais vilnis”, un grupa kļuva par konkursa uzvarētājiem. Piedalīšanās “Jaunajā vilnī” nostiprināja Reiņa Sējāna dalību Cosmos darbībā.

Sekoja turnejas pa Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu, uzstāšanās festivālos ASV, Eiropā un Japānā, dalība “Eirovīzijā”, jauni albumi. Cosmos darbība divkārt novērtēta ar Lielo mūzikas balvu (2007, 2008) un sešām gada mūzikas ierakstu balvām “Zelta mikrofons”.

INSTRUMENTI[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdztekus Jānis Šipkēvics kopā ar Reini Sējānu meklēja radošas iespējas formātos, kas neietilpst a cappella mūzikas rāmī — dziesmu skanējumā parādījās instrumenti. Abi domubiedri sākotnēji uzstājās un ierakstus radiostacijām izsūtīja ar izdomātiem vārdiem un adresēm kā grupa no Islandes, Vācijas vai Holandes. Koncertēšanas sākumposmā abi uzstājās pandu maskās. Bija dzimusi apvienība “Instrumenti”, un tās pirmais koncerts notika 2010. gada decembrī “Sapņu fabrikā”.

Ar pašreizējā koncertzāles “Latvija” mākslinieciskā vadītāja Mika Magones starpniecību “Instrumenti” iepazinās ar Bjorkas producentu Valgīru Sigurdsonu, kā arī Sigurdsona domubiedru grupu “Whale Watching Tour”, kuras sastāvā darbojās komponists Niko Mjūlijs, skaņu mākslinieks Bens Frosts, dziesmu autors un izpildītājs Sems Amidons, kā arī altiste Nadja Sirota. Ar mērķtiecīgu darbu un ietekmīgiem paziņām Jānis Šipkēvics un Reinis Sējāns nonāca pie iespējas veikt ieskaņojumu Islandes Greenhouse studijā, kur tapa albums “Tru”, kas izdots 2011. gadā un 2012. gadā ieguvis Zelta diska statusu.

2011. gada nogalē “Arēnā Rīga” notika grandiozs “Instrumentu” koncerts, un 2012. gada vasarā “Instrumenti” guva lielus panākumus festivālā Positivus, uzstājoties padsmit tūkstošiem skatītāju.

Sekoja albumi Procrastination (2013, ieskaņots Berlīnē) un koncerti Palladium. 2014. gadā klajā nāca trešais albums “Iekams”. 2015. gadā “Instrumenti” radīja skaņu celiņu Uģa Oltes filmai “Dubultie svešinieki”.

Pēc dažu gadu pauzes “Instrumenti” atsāka darbību, un Kuldīgā tapa albums “Atkala” (2017), kam noformējumu veidoja Džemma Skulme, ar kuru Jānis Šipkēvics bija ciešā domu apmaiņā un saskaņā. “Atkala” saņēma mūzikas ierakstu gada balvu “Zelta mikrofons” kā labākais popmūzikas albums un labākais pašmāju albums vispār. Džemma Skulme bija māksliniece arī nākamajam “Instrumentu” albumam “Cilvēks” (2019).

Lielākus koncertus “Instrumenti” sniedza 2018. gadā Siguldas pilsdrupās un 2019. gada augusta beigās Rīgas stadionā “Daugava”. Pēc pandēmijas izraisītās koncertdzīves apstājas, “Instrumenti” ar 3 vērienīgiem koncertiem atgriezās 2021. rudenī — uzstājoties Mežaparka Dziesmu svētku estrādē.

2022. gada rudenī “Instrumenti” gatavojas jaunam ieskaņojumam.

DORA[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2015. gadā Māra Ķimele piedāvāja Jānim rakstīt mūziku Jaunā Rīgas teātra izrādei “Aspazija. Personīgi”. Šīs mūzikas skanējumu Jānis veidoja kopā ar Gati Zaķi, dzima arī citas muzikālās idejas, abi saprata, ka vēlas strādāt kopā, un radās tandēms “Dora” (par godu Aspazijas un Raiņa māsām — kurām abām dots šāds vārds). “Dora” 2016. gada nogalē izdeva albumu Two Sides.

Venēcijā Jānis iepazinās ar Islandes mākslinieci Berglindu Jonu Hlinsdotiru, un 2016. gadā “Dora” kopā ar Hlinsdotiru veidoja kustīgās skulptūras un skaņu instalācijas Stitching and Mending un The Changing Room, kas eksponējās Reikjavīkā, Oslo un Viļņā.

2022. gada pavasarī “Dora” strādā pie jauna albuma, kurā būs mūzika ar Viljama Batlera Jeitsa dzeju.

SHIPSEA[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2013. gadā rodas Jāņa Šipkēvica oriģinālmūzikas projekts “Shipsea”. Sākotnēji sastāvā muzicējuši Matīss Čudars (ģitāra), Ivars Arutjunjans (sitaminstrumenti), Lenarts Heindelss (bass), Rūdolfs Macats (taustiņinstrumenti) un Elizabeta Lāce (arfa). Grupas pirmais koncerts norisinājās festivāla “Piena svētki” ietvaros 2013.gada jūnijā kultūras centrā “Ziemeļblāzma”.

Vēlāk apvienības sastāvs mainījies, tā sastāvā muzicējuši arī Laima Jansone (kokle), Miķelis Putniņš (ģitāra), Kārlis Josts (bass), Rūdolfs Dankfelds (sitaminstrumenti). “Shipsea” ietvaros Šipkēvics uzstājas arī solo.

2015.gadā tika izdots “Shipsea” debijas EP, kurā iekļautas 4 kompozīcijas — “Mežaparks”, “Taviem ceļiem”, “Meitene no manas klases” un “Citu vārdu”.[5] Šai laikā “Shipsea” sniedza ap 40 solokoncertu K. K. fon Stricka villā Rīgā. 2016. gada maijā Jānis uzstājās arī Latgales vēstniecībā GORS, koncertzālē “Cēsis” un mūzikas gadatirgū Tallinn Music Week. “Shipsea” uzstājies arī festivālā “Far From Moscow” Losandželosā, ASV, kā arī iesildījis grupas “Arcade Fire” koncertu Mežaparka zaļajā teātrī 2018.gadā.

“Shipsea” pirmais pilnmetrāžas albums “Apgaismo mani” nāk klājā 2022.gada jūnijā.

Individuālā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jānis Šipkēvics bija pie radioprojekta “Tīrkultūra” dzimšanas kopā ar domubiedriem Rolandu Pēterkopu un Reini Semēvicu. “Tīrkultūra” sākotnēji skanēja tiešsaistē, pēc tam 2016. gadā pārcēlās ar Latvijas Radio 3 “Klasika” ēteru, un Jānis piedalījās pārraidēs līdz 2018. gadam.

2015. gadā Jānis Šipkēvics kopā ar Andri Indānu jeb Gas of Latvia radīja kompozīciju “Kompjūtergalva”, ko Rīgas Doma zēnu koris un vīru koris Gaudeamus ieskaņoja Katrīnas Neiburgas un Andra Eglīša Venēcijas biennāles Latvijas paviljona mākslasdarbam Armpit.

2016. gada pavasarī Dzelzceļa vēstures muzejā Jānis Šipkēvics dziedāja solo Skota Makalistera lieldarba “Merkūrijs uz Mēness” atskaņojumā, kas atklāja Orķestra “Rīga” rīkoto ikgadējo pavasara festivālu Windstream un ko diriģēja Jāņa klasesbiedrs Valdis Butāns.

2017. gada februārī Jāņa Šipkēvica balss skanēja Marinas Abramovičas retrospektīvā “The Cleaner”, kas tika rādīta Stokholmas Modernās mākslas muzejā. Uz šo performanci Jāni aicināja The Real Group dziedātāja Katarina Henrisone, un Marinas Abramovičas filozofija un viņas mākslas impulss bija pamatā, lai rastos improvizētas kordziedāšanas apvienība “The Core Singers”, kuras sastāvā darbojās Šipkēvics, Katarina Henrisone, Mortens Vinters, Linda Kālerdāla, Jussi Čidenius un Soila Sariola. Šādā sastāvā sniegtas meistarklases un koncerti arī citur Skandināvijā.

Sekoja aicinājums piedalīties tēlnieces Lienes Mackus lielformāta skulptūru izstādē, kas 2018. gada oktobrī notika Dzintaru Mazajā zālē, un te Jānis uzstājās kopā ar Katarinu Henrisoni, kori “Balsis” un Voice Improvisation Ensemble no Zviedrijas, veidojot kopprojektu ar nosaukumu “Pārmaiņu ainavas. Balsu un telpas konstrukcija”.

2018. gada 19. novembrī pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas notika koncerts “Mīlestības vārdā. 18+”, ko Jānis Šipkēvics veidoja kopā ar Gati Mūrnieku un kurā piedalījās Alise Joste, Armands Birkens, Renārs Kaupers, grupas Cosmos un “Instrumenti”, Eremijs Sējāns, Evija Vēbere, Lorete Medne, Matīss Čudars, Miķelis Putniņš, Reinis Sējāns, un daudzi citi. Koncerts izraisīja asu viedokļu apmaiņu sabiedrībā.

2019. gada rudenī Jānis Šipkēvics piedalījās Ivetas Apkalnas un Latgales vēstniecības GORS rīkotā festivāla “ORGANismi” koncertprogrammā Origin. Mūziķi kopīgi interpretāja Arvo Perta, Filipa Glāsa, J.S. Baha, Deivida Langa, kā arī Jāņa Šipkēvica oriģinālmūziku.

2020.gadā Krists Auznieks radīja kameroperu “Tagadne. Time Present”. Tā komponēta Jāņa Šipkēvica balsij un orķestrim “Sinfonietta Rīga” diriģenta Normunda Šnē vadībā. Operas pirmizrāde festivāla “Pārmija” ietvaros notika 2021.gada augustā kultūrvietā “Hanzas Perons”. Par darbu šai uzvedumā Jānis Šipkēvics tika apbalvots ar “Spēlmaņu nakts” balvu.

Albums "Apgaismo mani" (2022)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Albumā ietvertas 11 kompozīcijas ar Jāņa Šipkēvica un Marta Pujāta vārdiem.

Albuma skaņu inženieris un aranžējumu līdzautors ir Arnis Račinskis, bass ierakstus veicis Gustavs Erenpreiss, savukārt skaņas pēcapstrādi, producēšanu un masteringu veicis Gatis Zaķis.

Albumā piedalījies sekojošs mūziķu sastāvs — Miķelis Putniņš (ģitāras, sintezatori, balss), Kārlis Josts (bass), Rūdolfs Dankfelds (sitaminstrumenti), Matīss Čudars (ģitāra).

Ierakstā piedalās arī Aminata, Kristīne Pāže un Ūga.

Stīgu aranžējumus veidojis Andris Sējāns. Stīgu grupa — Līva Plociņa Janova, Marta Madara Gaile, Ineta Abakuka, Madara Norbūte.

Ieraksts tapis 2021. gadā “Tru Music Studio” Rīgā.

Komponēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2016. gada Garīgās mūzikas festivālam Jānis komponēja moteti Ubi caritas, ko atskaņoja pats kā pianists kopā ar Māra Sirmā diriģēto Valsts akadēmisko kori “Latvija”, koklētāju Laimu Jansoni un kontrabasistu Joelu Illerhagu.

Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra festivālā “LNSO vasarnīca 2017” notika Jāņa Šipkēvica un Marta Pujāta dziesmu izrādes “Zenīts” pirmizrāde (LNSO pasūtinājums). “Zenīts” tika nominēts Lielajai mūzikas balvai 2017 un sabiedrisko mediju balvai “Kg kultūras “.

Latvijas simtgades svinības 2018. gada janvārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā atklāja multimediāla izrāde “Gaismas raksti”, kurā skanēja arī Jāņa Šipkēvica mūzika, tapusi kopdarbā ar vārdu autoru Ilmāru Šlāpinu, diriģentu Kasparu Putniņu un komponistu Mārtiņu Viļumu.

Valsts akadēmiskā kora “Latvija” un Māra Sirmā ierosinātajā Latvijas simtgades kordziesmu projektā Jānis Šipkēvics piedalījās ar kompozīciju “Pievilkšanās spēks” (Aspazijas un Raiņa dzeja, pirmatskaņojums LNB Ziedoņa zālē 2018. gada 15. februārī).

No koklētājas un JVLMA Kokļu klases vadītājas Andas Eglītes nāca aicinājums rakstīt mūziku kokļu ansamblim, un tapa trīs miniatūras, kas veltītas Jāņa vecmāmiņām Ausmai Genovefai Pelcmanei (1933—2017) un Lilijai Šipkēvicai (1924—2017), kā arī Džemmai Skulmei, ko Jānis uzskata par savu trešo vecmāmiņu. Instrumentālo skaņdarbu cikla nosaukums — “Vēstules no sākuma”.

2019. gada aprīlī Latvijas Nacionālajā operā notika baleta “(Ne)stāsti man pasakas” pirmizrāde. Horeogrāfe Elza Leimane lūdza komponēt mūziku Jānim Šipkēvicam, Kasparam Kurdeko un Matīsam Čudaram. Uzvedums ieguva “Dejas balvu 2019—2020” kategorijā “Baleta iestudējums vai notikums”. Izrādes mūzika 2021.gadā tika iemūžināta un izdota ierakstā.

Stīgu kvartetam Quattro Baltica Jānis Šipkēvics iecerējis tetraloģiju “Tukšumi”, kuras pirmā daļa “Kaut no kurienes” piedzīvoja pirmatskaņojumu 2019. gada rudenī K. K. fon Stricka villā.

Mūzika teātrim un kino[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2016.gadā Jānis Šipkēvics komponējis mūziku JRT izrādei “Aspazija. Personīgi” (rež. Māra Ķimele).

2016. gadā Valmieras vasaras festivālā tika izrādīta tērpu un skaņu poēma “Tālavas taurētājs”, kas tapa sadarbībā ar modes dizaineru duetu “MAREUNROL’S”, režisoru Elmāru Seņkovu un aktieri Gundaru Āboliņu. 2021. gada novembrī klajā nāca albums ar mūziku šai performancei.

2019.gadā Šipkēvics piedalās rež. Andra Gaujas filmas “Nekas mūs neapturēs” titldziesmas radīšanā.

2020.gadā iesākts darbs pie rež. Lindas Laviņas filmas “Pret straumi” skaņu celiņa. 2021.gadā publicēta filmas tituldziesma “Sēkla sniegā”, kuru Šipkēvics komponējis ar dzejnieka Knuta Skujenieka vārdiem.

2020. gadā Dailes teātrī tapusi mūzika Regīnas Ezeras lugai “Zemdegas”, režisora Dmitrija Petrenko vadībā. Zīmīgās kompozīcijas “Nepieskaros” un “Nedrīkst vai drīkst” Jānis Šipkēvics radījis sadarbībā ar dzejnieku Martu Pujātu.

2021. gadā tapis arī Šipkēvica un Dailes teātra leģendas Jura Strengas kopdarbs — izrāžu sērijas “Dailes kanons” ietvaros Strenga un Šipkēvics interpretēja F.Nīčes darbu “Tā runāja Zaratustra”. Šipkēvics komponēja 6 dziesmas ar Nīčes tekstu oriģinālvalodā.

2022.g. dzejas izrāde “Mūžīgais mākonis” — dziesmas ar Linarta Tauna dzeju (rež. Māra Ķimele).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Kāpēc Jānis Šipkēvics apprecējās slepus?». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-08.
  2. DELFI Izklaide. «Šipkēvics sievu Zani soctīklos godina kāzu jubilejā». delfi.lv (latviešu), 2020-04-15. Skatīts: 2021-01-23.
  3. «Jānis Šipkēvics dēla gada jubilejā dalās ar sirsnīgu ģimenes foto». tautaruna.nra.lv (latviešu). Skatīts: 2021-01-23.
  4. «Jānis Šipkēvics kļuvis par divu bērnu tēvu». delfi.lv. 2021. gada 17. jūnijā. Skatīts: 2021. gada 21. jūnijā.
  5. «Foto: Jānis Šipkēvics prezentējis mini albumu, aicina uz koncertiem un piedāvā singlu». Delfi. 2015. gada 8. decembris.