Ivars Cinkuss

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ivars Cinkuss
Ivars Cinkuss
Personīgā informācija
Dzimis 1969. gada 15. jūlijā (48 gadi)
Rīgā, Latvijā
Pilsonība Latvijas
Tautība Latvietis
Nodarbošanās diriģents

Ivars Cinkuss (dzimis 1969. gada 15. jūlijā Rīgā) ir latviešu diriģents.

Amatu apguvis Emīla Dārziņa mūzikas skolas kora klasē pie Kriša Deķa un Jura Kokara (absolvējis 1987. gadā), Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā profesora Edgara Račevska diriģēšanas klasē (absolvējis 1992. gadā, prof. bakalaura grāds kordiriģēšanā), kā arī Vestminsteras kora koledžā (Westminster Choir College), Prinstonā, ASV — muzikoloģijas, mūzikas vēstures un diriģēšanas studijas profesora Džozefa Flammerfelta (Joseph Flummerfelt) klasē (absolvējis 1995. gadā, maģistra grāds mūzikā).

Diriģenta darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ivars Cinkuss ir Rīgas Tehniskās universitātes vīru kora "Gaudeamus"[1] (no 1996. gada) un SIA "Latvija Statoil" jauktā kora "Cantus Fortis" (no 2007. gada) mākslinieciskais vadītājs, Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents no 2003. gada, Ventspils pilsētas un rajona koru un Rīgas vīru koru virsdiriģents. No 2002. līdz 2013. gadam bijis Collegium Vocale Ventspils /kamerkoris Ventspils/ mākslinieciskais vadītājs[2], iestudējot un atskaņojot vairāk kā 35 dažādas programmas, sadarbībā ar Liepājas Simfonisko orķestri, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, baroka orķestri "Collegium Musicum Rīga" u.c.

Viesdiriģenta statusā strādājis arī ar Valsts Akadēmisko kori "Latvija", Liepājas simfonisko orķestri[3], "Collegium Musicum Rīga", kamerorķestri "Rīgas kamermūziķi" un Latvijas filharmonijas kamerorķestri.

No 1996. līdz 1998. vadījis Rīgas Doma zēnu kori. Strādājot par Latvijas Radio kora mākslinieku no 1998. līdz 2004. gadam, Ivara vadībā izveidotas un ierakstītas vairākas senās mūzikas programmas, ar kurām papildināti radio fondi.

Tandēmā ar Airu Birziņu Ivars Cinkuss bijis XXIII Vispārējo latviešu Dziesmu un XIII Deju svētku Atklāšanas koncerta "Teiksma par latvieti" un XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku Noslēguma koncerta "Līgo" mākslinieciskais vadītājs[4][5].

Starp pēdējo gadu nozīmīgākajām diriģenta interpretācijām minamas:

Teatrālā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laika gaitā Ivars attīstījis teatrālās dotības, iesaistoties vairāk kā 10 dažādos muzikāli un dramatiski teatrālos projektos, piemēram, Baņutas Rubesas "Glābšanās no Trojas"[14], kura tika izrādīta Liepājas Karostas pludmalē, kameroperā "Pilots"[15], Latvijas Nacionālajā operā, Viestura Kairiša iestudētajos "Mērnieku laikos" Latvijas Nacionālajā teātrī u.c., strādājot pie dažādiem režisoriem, piemēram., Dž. Dž. Džilindžera, Mihaila Gruzdova, Daces Micānes Zālītes, Ketijas Boidas (Skotija) u.c.

Vokālista darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ivara Cinkusa profesionālā dzīve cieši saistīta arī ar vokālista darbību, izpildot žanriski un laikmetīgi daudzveidīgas baritona solo partijas. No 2008. gada Ivars darbojas arī folkloras un etnomūzikas žanrā, esot apvienības "Trio Šmite Kārkle Cinkuss" sastāvā[16].

Pedagoģiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

I. Cinkuss strādā arī kā vokālais pedagogs, no 1995.-1998. gadam vadot Vokālo nodaļu Rīgas Doma kora skolā, strādājot Ventspils mūzikas skolā, kā arī privāti darbojoties ar audzēkņiem. Ivars ir bieži aicināts lektors meistarklasēs un semināros Latvijā[17], Vācijā, Anglijā, Zviedrijā, ASV, Kanādā, Austrālijā[18][19]u.c., uzstājoties un runājot par latviešu koru kultūras vēsturi un attīstību, vokālo fonētiku, kora literatūras un stilistikas jautājumiem.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par spilgtu un radošu devumu Latvijas kora mākslā — Henrija Persela operas "Didona un Enejs" iestudējumu Venstpilī un vīru koru kustības popularizēšanu — Ivars Cinkuss 2006. gadā ir apbalvots ar Latvijas Kultūras ministrijas[20] un Rīgas domes Gada balvām.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «RTU vīru koris - GAUDEAMUS - RTU male chorus». Gaudeamus.lv. Skatīts: 2015-11-03.
  2. http://kamerkorisventspils.lv/
  3. «Liepājas Simfoniskais orķestris - DIRIĢENTI». Lso.lv. Skatīts: 2015-11-03.
  4. «Video / LTV.LV / Raksts - Dziesmusvētku noslēguma koncerts». Ltv.lv. 2015-10-30. Skatīts: 2015-11-03.
  5. «Iepazīsti Dziesmu svētkus: svētku repertuāra veidošanās». YouTube. 2011-12-23. Skatīts: 2015-11-03.
  6. «Laikraksts "Kurzemes Vārds" 2005. gada 17. marts». Kurzemes-Vards.lv. Skatīts: 2015-11-03.
  7. DELFI. «‘Gaudeamus’ jubilejas sezonas noslēgumā – Uģa Prauliņa pirmatskaņojums - DELFI». Delfi.lv. Skatīts: 2015-11-03.
  8. TVNET. «Uģa Prauliņa "Opera Ficta" pirmatskaņojums | Mūzika | TVNET». Tvnet.lv. Skatīts: 2015-11-03.
  9. «Mīla nav stiprāka». Diena.lv. Skatīts: 2015-11-03.
  10. DELFI. «Ventspilī skanēs Mocarta ‘Rekviēms’ - DELFI». Delfi.lv. Skatīts: 2015-11-03.
  11. http://kamerkorisventspils.lv/2009/12/baha-mesa-si-minora-ventspili/
  12. «Koncerts Ventspils Nikolaja ev.lut. baznīcā | Jūras vārti». Jurasvarti.lv. Skatīts: 2015-11-03.
  13. DELFI. «Ventspilī skanēs Arvo Pērta 'Jāņa Pasija' - DELFI». Delfi.lv. Skatīts: 2015-11-03.
  14. «Latvijas Jaunā Teātra Institūts». Theatre.lv. Skatīts: 2015-11-03.
  15. «Apollo». «Nika Gothama kameropera «Pilots» | Apollo». Apollo.lv, 2015-10-30. Skatīts: 2015-11-03.
  16. «Trio Skc». Trioskc.lv. Skatīts: 2015-11-03.
  17. http://gribudziedat.lv/?news=2008/07/12/V_Starptautiskaa_vokaalaa_meistarklase_Ventspilii_no_23__27_augustam
  18. «Laikraksts "Latvietis": Diriģenti pulcējas Melburnā». Laikraksts.com. Skatīts: 2015-11-03.
  19. «Kultūras dienas». Al54kd.com. Skatīts: 2015-11-03.
  20. http://www.km.gov.lv/lv/doc/ministrija/parskats/parskats2005.pdf‎