Pāriet uz saturu

Xiaomi Arēna

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Arēna Rīga)
Xiaomi Arēna
Xiaomi Arēna
Xiaomi Arēnas logo
Xiaomi Arēna
Xiaomi Arēna 2025. gadā
Xiaomi Arēna (Rīga)
Xiaomi Arēna
Xiaomi Arēna
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Skanstes iela 21, Rīga, Latvija
Koordinātas 56°58′4.65″N 24°7′16.84″E / 56.9679583°N 24.1213444°E / 56.9679583; 24.1213444Koordinātas: 56°58′4.65″N 24°7′16.84″E / 56.9679583°N 24.1213444°E / 56.9679583; 24.1213444
Celtniecības
sākums		 2004. gada 17. jūnijs
Celtniecība Līdz 2006. gada 1. februārim
Atvērts 2006. gada 15. februāris
Īpašnieks Glesum Investments
Celtniecības izmaksas 20 miljoni latu
Arhitektu birojs SCI (Kanāda), SIA "Nams"
Galvenais būvuzņēmējs SIA Merks
Laukuma izmēri 63x33 m
Mājaslapa xiaomi-arena.com
Ietilpība
Koncerts 14 500
Basketbols 11 200
Hokejs 10 300
Stadiona izmantošana

"Xiaomi Arēna" (izrunā: /ɕjǎu.mì aˈreː.na/ — Sjaomi arēna), iepriekš "Arēna Rīga", ir daudzfunkcionāla halle Rīgā, Latvijā.[1] Pēc sēdvietu un stāvvietu skaita lielākā ledus halle un pasākumu vieta Latvijā. Arēna nodota ekspluatācijā 2006. gada 15. februārī. Mājas spēles šajā arēnā aizvada Latvijas hokeja izlase un Latvijas basketbola izlase, taču tās izmantošana paredzēta arī citiem sporta, mūzikas, kultūras un izklaides pasākumiem.

Tā kā tiesības rīkot 2006. gada Pasaules čempionātu hokejā Latvija ieguva 2001. gadā, Rīgā bija nepieciešama jaunas halles celtniecība. Iesākumā tika izskatītas vairākas celtniecības vietas — Mežaparks, Lucavsala, Purvciems, — taču tika izvēlēta vieta Skanstes ielas rajonā, kur atradās mazdārziņi. Arī tad, kad tika panākta vienošanās ar mazdārziņu īpašniekiem, halles celtniecība vēl nesākās, jo netika panākta konkrēta vienošanās ar kādu firmu. Halles celtniecības sākšana bija paredzēta 2003. gadā, taču tā vairākkārt tika atlikta, līdz sākās 2004. gada vasarā.

Pastāvēja bažas, ka halle varētu netikt pabeigta laikā, tādā gadījumā hokeja čempionāta rīkošanas tiesības piešķirot Zviedrijai. Taču laikus pabeidzot būvdarbus, čempionāts nebija jāpārceļ.

Celtniecības process

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ledus halles celtniecība sākās 2004. gadā un 2006. gadā tika pabeigta. Tās ģenerāluzņēmējs bija SIA Merks, arhitekti "SIA Merks" un "SIA Nams", bet projekta autori ir Kanādas firma "SCI" (Stadium Consultants International).[2][3] Arēnas apbūves teritorija ir 58 000 m², bet kapitālieguldījumi — aptuveni 20 miljoni latu.

2006. gadā SIA Merks par 17,61 miljonu eiro arēnu pārdeva.[4] 2010. gadā arēnu no Genādija Bondarika, kuram piederēja 60% kapitāldaļu, viņa dzīvesbiedres Elēnas (10%), kā arī firmas "Arena Invests" (30%), ar sava meitas uzņēmuma "AR Entertainment Limited" starpniecību iegādājās "Rietumu banka".[5] Kopš 2013. gada arēnas īpašnieks ir uzņēmums "Glesum Investments",[6] kuru patiesie labuma guvēji sākotnēji bija Juris Savickis (50%) un Krievijas uzņēmējs Igors Makarovs (50%),[7] bet 2015. gadā par vienīgo īpašnieku kļuva Savickis.[8] 2025. gada oktobrī par "Glesum Investments" īpašniecēm vienādās daļās kļuva Savicka meitas Krista un Ieva Savicka.[9]

2025. gada janvārī "Arēna Rīga" tika uz pieciem gadiem pārsaukta par "Xiaomi Arēnu" saskaņā ar reklāmas līgumu ar Ķīnas sadzīves elektronikas uzņēmumu Xiaomi.[1][10]

Pirmais "Arēnā Rīga" notikušais sporta pasākums bija Baltijas Basketbola līgas (BBL) zvaigžņu spēle, kas norisinājās 2006. gada 26. februārī.

29. martā Latvijas hokeja līgas izšķirošo finālspēli savā starpā aizvadīja HK Rīga 2000 un HK Liepājas Metalurgs.

Nākamais notikums bija U-18 Pasaules čempionāta 1. divīzijas turnīrs hokejā, kas notika no 1. līdz 8. aprīlim. Par uzvarētājiem kļuva Latvijas izlases hokejisti, kas finālā ar 7—4 pieveica Dānijas jaunos hokejistus, tādējādi iekļūstot augstākajā divīzijā. Šis turnīrs bija kā izmēģinājums maijā paredzētajam pieaugušo čempionātam.

Arēna Rīga būvniecība (2005. gads)
2006. gada Pasaules čempionāta hokejā spēle starp Čehiju un Kanādu

2006. gada Pasaules čempionāts hokejā norisinājās no 5. līdz 21. maijam. "Arēna Rīga" bija galvenā čempionāta halle, savukārt otra spēļu norises vieta bija "Skonto halle". "Arēnā Rīga" visas savas mājas spēles aizvadīja Latvijas izlase, tajā notika arī citas priekšsacīkšu spēles, kā arī izslēgšanas turnīra spēles. Visas Latvijas izlases spēles bija praktiski izpārdotas, kopā tās Arēnā noskatījās 57 469 skatītāju, jeb vidēji spēlē — 9578 cilvēku. Visapmeklētākā turnīra spēle bija čempionāta atklāšanas spēle starp Latviju un Čehiju, ko noskatījās 10 669 skatītāju.

"Arēnā Rīga" tiek aizvadītas basketbola spēles, tā ir Latvijas basketbola izlases mājas arēna. Arēna ir bijusi mājvieta basketbola klubam "VEF Rīga", kā arī šeit mājas spēles aizvadījuši "Rīgas Zeļļi" un Ukrainas klubs Slobožanskes "Prometej", kad tas bāzējās Rīgā. Basketbola spēļu apmeklētības rekords tika sasniegts 2006. gada 15. oktobrī, kad BBL spēli starp "Barons/LMT" un Lietuvas Kauņas "Žalgiris" klātienē noraudzījās 12 000 skatītāju. 2007. gada aprīlī šeit norisinājās BBL finālčetrinieka turnīrs.

2006. gada 4. novembrī "Arēnā Rīga" notika K-1 cīņas sporta veida Grand Prix sacensības, bet 2007. gada 17. martā — spēkavīru sacensības "Latvijas Grand Prix".

2015. gada septembrī arēnā notika Eiropas basketbola čempionāta grupu turnīra D apakšgrupas spēles.

2021. gadā arēnā notika 2021. gada Pasaules čempionāta hokeja B grupas turnīrs un atsevišķas izslēgšanas spēles. 2022. gadā arēna tika izvēlēta kā 2023. gada Pasaules čempionāta hokejā viena no rīkotājvietām, kur norisinājās B grupas spēles.[11]

2025. gadā arēnā notiek Eiropas basketbola čempionāta viens grupas turnīrs un visas izslēgšanas spēles.[12]

"Arēna Rīga" tika atklāta 2006. gada 18. februārī ar Raimonda Paula "Dziesmu svētkiem".

Pēc gada notika nākamais līdzīgais pasākums dziedāšanas svētki "Mūsu dziesma". Abos šajos koncertos uzstājās kori kopā ar Latvijā pazīstamiem izpildītājiem. Abas reizes skatītāju vietas bija pilnas — uz koncertiem sapulcējās 12 000 cilvēku.

2006. gada 10. martā šeit notika Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas 2005 pasniegšanas ceremonija. No latviešu izpildītājiem Arēnā koncertus ir rīkojuši arī grupas "Putnu Balle" un "Cosmos".

No pasaulē pazīstamiem mūziķiem "Arēnā Rīga" savus koncertus ir snieguši Depeche Mode, Kailija Minoga, Kriss Rī, Rišārs Klaidermans, Billijs Aidols, Džeimss Brauns, Stings, Simply Red, Pinka, Niks Keivs, Iron Maiden, Igijs Pops & The Stooges.

2007. gada 26. maijā arēnā notika „Sensation White” deju mūzikas pasākums, ko apmeklēja ap 14 000 cilvēku.[13]

2008. gada 7. jūnijā tas notika atkārtoti ar programmu "Love". Vēl 2007. gadā koncertus sniedza tādi pazīstami mūziķi kā Scorpions, Pet Shop Boys, Hulio Iglesiass, Ozijs Osborns, Muse, Enrike Iglesiass un Rianna.

2008. gadā 11. februārī uzstājās grupa Korn, ko apmeklēja ap 9000 klausītāju.[14]

Vēl 2008. gadā viesojās grupa Linkin Park, Lenijs Kravics un Kailija Minoga, kuras koncerts bija otrais ārzemju zvaigznes koncerts "Arēnas Rīga" vēsturē, uz kuru tika pārdotas visas biļetes — 2006. gada pavasarī tika izpārdots Depeche Mode koncerts.[15]

2010. gada 4. martā uzstājās vācu industriālā rokgrupa Rammstein, koncerts gandrīz tika atcelts, jo tās pašas dienas vakarā plīsa Brasas tilta ūdensvads un VUGD baidījās par ugunsdrošību.[16]

2012. gada 7. februārī Rammstein sniedza koncertu vēlreiz, tika izpārdotas visas 12 000 biļetes.[17]

Arēnā hokeja spēļu laikā ir 10 300 sēdvietas, taču basketbola un koncertu laikā sēdvietu ir vairāk, proti, basketbolā—11 200 sēdvietas un koncertā—14 500 sēdvietas. Izmantojot speciālo grīdas segumu, ledus halle iegūst grīdu un tā var tikt izmantota koncertu, pasākumu, izstāžu un kultūras pasākumu organizēšanai. Arēnā ir dažādi uzkodu un atspirdzinājumu veikali, kā arī suvenīru veikali un "Betsafe" sporta bārs.

Transports uz arēnu

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Autobusu satiksmi ar Rīgas centru un apkārtējiem mikrorajoniem nodrošina uzņēmuma A/S "Rīgas Satiksme" 24. autobusu maršruti. Brauciena ilgums līdz Rīgas pilsētas centram ir aptuveni 15 minūtes. Biļetes cena vienai personai, pērkot vienu laika biļeti, ir € 1,50. Pietura atrodas pretī ledus halles stāvlaukumam.

Arēnas autostāvvieta

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pie pašas arēnas ir pieejama maksas automašīnu stāvvieta.

  1. 1 2 «“Arēna Rīga” pārtop par “Xiaomi Arēnu” – jauns nosaukums, jauni plāni». tv3.lv (latviešu). 2025-01-27. Skatīts: 2025-01-27.
  2. ↑ «RIGA ARENA». Stadium Consultants International (en-US). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2025-01-27. Skatīts: 2025-01-27.
  3. ↑ «Uzmanības centrā - Arēna Rīga». building.lv (latviešu). 2006-05-09. Skatīts: 2025-09-08.
  4. ↑ «"Merks" pārdevis daudzfunkcionālo halli "Arēna Rīga"». www.diena.lv. Skatīts: 2025-09-08.
  5. ↑ «Par «Arēnas Rīga» īpašnieku kļuvusi «Rietumu banka»». Slavenības (latviešu). 2010-01-22. Skatīts: 2025-09-08.
  6. ↑ «KP atļauj «Glesum Investments" iegādāties "Arēnu Rīga»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-09-08.
  7. ↑ ««Arēna Rīga» pārdēvēta skandaloza Ķīnas uzņēmuma vārdā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-09-08.
  8. ↑ «Ieķīlātas Arēna Rīga kapitāldaļas». Dienas Bizness (latviešu). Skatīts: 2025-09-09.
  9. ↑ «Par «Arēnas Rīga» īpašniecēm pastarpināti kļuvušas Savicka meitas Krista Savicka un Ieva Savicka». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-10-24.
  10. ↑ «Xiaomi Arēna». Xiaomi Arēna. Skatīts: 2025-01-27.
  11. ↑ «Tamperei un Rīgai apstiprina 2023. gada pasaules hokeja čempionāta rīkošanas tiesības». lsm.lv. Skatīts: 2023-09-05.
  12. ↑ «Latvija iegūst tiesības 2025. gadā rīkot Eiropas basketbola čempionāta finālturnīru». lsm.lv. Skatīts: 2023-09-05.
  13. ↑ Galerija: «Sensation White» «Arēnā «Rīga»»
  14. ↑ Koncerta apskats: «KoRn» Rīgā
  15. ↑ Kolektīvās laimes brīdis. Kailijas Minogas koncerta recenzija
  16. ↑ Rammstein koncerts ūdensvada avārijas dēļ aizkavējās par pusstundu; VUGD: koncerts jāpārtrauc! / Diena
  17. ↑ Foto: «Rammstein» koncerts «Arēnā Rīga»

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Xiaomi_Arēna&oldid=4358536"