Jānis Buiķis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jānis Buiķis
Ян Янович Буйкис
Jānis Buiķis
Personīgā informācija
Dzimis 1895. gada 8. februārī
Aknīste, Kauņas guberņa, Krievijas impērija
(Aknīstes novads, Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1972. gada 20. aprīlī (77 gadi)
Maskava, KPFSR, PSRS
(Karogs: Krievija Krievija)
Nodarbošanās drošības dienesta darbinieks

Jānis Buiķis (krievu: Ян Янович Буйкис, dzimis 1895. gada 8. februārī, miris 1972. gada 20. aprīlī) bija latviešu sarkanais strēlnieks, pēc Padomju varas nodibināšanas — čekists.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1895. gadā Aknīstes pagastā. Pirmā pasaules kara laikā dienēja 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulkā. 1917. gada jūlijā iestājās Latvijas Sociāldemokrātijas partijā, iecelts par 11. latviešu strēlnieku rezerves pulka štāba priekšnieku.

Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas un latviešu strēlnieku puklu izformēšanas viņš no 1918. gada marta darbojās čekā, ar segvārdu Šmithens 1918. un 1919. gadā piedalījās Lokarta sazvērestības atklāšanā. No 1919. līdz 1922. gadam darbojās Ukrainas PSR čekā. No 1922. līdz 1938. gadam bija OGPU, vēlāk NKVD nodaļas vadītāja palīgs Maskavā.

1927. gadā viņš beidza studijas Tautas saimniecības institūtā Maskavā. NKVD "Latviešu operācijas" laikā viņu 1938. gada 8. aprīlī atbrīvoja no darba,[1] apcietināja un ilgstoši pratināja par PSRS latviešu sakariem ar ārzemju izlūkdienestiem.

1950. gadā reabilitēts, pēc atbrīvošanas līdz 1958. gadam strādāja Mēru un mērinstrumentu pētniecības institūtā.[2] Miris 1972. gada 20. aprīlī Maskavā.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apgāds "Avots" izdevis V.F. Kravčenko grāmatu par Jāni Buiķi "Ar segvārdu Šmidhens".

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]