Jānis Buiķis

Jānis Buiķis Ян Янович Буйкис Personīgā informācija Dzimis 1895. gada 8. februārī Aknīste, Kauņas guberņa, Krievijas Impērija (Jēkabpils novads, Latvija) Miris 1972. gada 20. aprīlī (77 gadi) Maskava, KPFSR, PSRS (Krievija) Nodarbošanās drošības dienesta darbinieks

Jānis Buiķis (krievu: Ян Янович Буйкис; dzimis 1895. gada 8. februārī, miris 1972. gada 20. aprīlī) bija latviešu sarkanais strēlnieks, pēc Padomju varas nodibināšanas — čekists.

Dzīvesgājums

Dzimis 1895. gadā Aknīstes pagastā. Pirmā pasaules kara laikā dienēja 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulkā. 1917. gada jūlijā iestājās Latvijas Sociāldemokrātijas partijā, iecelts par 11. latviešu strēlnieku rezerves pulka štāba priekšnieku.

Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas un latviešu strēlnieku puklu izformēšanas viņš no 1918. gada marta darbojās čekā, ar segvārdu Šmithens 1918. un 1919. gadā piedalījās Lokarta sazvērestības atklāšanā. No 1919. līdz 1922. gadam darbojās Ukrainas PSR čekā. No 1922. līdz 1938. gadam bija OGPU, vēlāk NKVD nodaļas vadītāja palīgs Maskavā.

1927. gadā viņš beidza studijas Tautas saimniecības institūtā Maskavā. NKVD "Latviešu operācijas" laikā viņu 1938. gada 8. aprīlī atbrīvoja no darba, apcietināja un ilgstoši pratināja par PSRS latviešu sakariem ar ārzemju izlūkdienestiem.

1950. gadā reabilitēts, pēc atbrīvošanas līdz 1958. gadam strādāja Mēru un mērinstrumentu pētniecības institūtā. Miris 1972. gada 20. aprīlī Maskavā.

Literatūra

Apgāds "Avots" izdevis V.F. Kravčenko grāmatu par Jāni Buiķi "Ar segvārdu Šmidhens".

Ārējās saites

• Biogrāfija (krieviski)