Jānis Buivids

Jānis Buivids Personīgā informācija Dzimis 1864. gada 8. septembrī Kauņas guberņa, Krievijas impērija (tagad Lietuva) Miris 1937. gada 2. aprīlī (72 gadi) Melluži, Jūrmala, Latvija Tautība latvietis

Militārais dienests Dienesta pakāpe ģenerālis Dienesta laiks 1885 — 1917 1918 1919 — 1920 1923 — 1928 Valsts Krievijas Impērija Ukrainas Valsts Baltā kustība Latvija Struktūra sauszemes bruņotie spēki Komandēja 17. Arhangeļskas kājnieku pulks 15. Sibīrijas divīzija 1. Sevišķais pulks 1. rezerves brigāde Kaujas darbība Pirmais pasaules karš Krievijas pilsoņu karš Izglītība Viļņas karaskola, Nikolaja Ģenerālštāba akadēmija Cits darbs militārais pētnieks, militārais vēsturnieks

Jānis Buivids (1864. gada 8. septembris — 1937. gada 2. aprīlis) bija Krievijas Impērijas armijas ģenerālmajors (1917), Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis (1923). Militārais publicists un vairāku grāmatu autors.

Dzīvesgājums

Dzimis 1864. gada 8. septembrī Kauņas guberņā "Alkiščos" (lietuviešu: Alkiškiai), tagadējā Akmenes rajona pašvaldībā, latviešu saimnieka Friča (Pidriķa) Buivida ģimenē. Pēc mācībām, 1885. gadā iestājās Krievijas Impērijas armijā 114. kājnieku pulkā Jelgavā. Pabeidza Viļņas karaskolu (1889) un Nikolaja Ģenerālštāba akadēmiju (1899). Dienēja kā virsnieks Kauņas cietoksnī, vēlāk kā mācības spēks Kijivas karaskolā.

Piedalījās Pirmajā pasaules karā, komandēja 17. Arhangeļskas kājnieku pulku, pēc tam 15. Sibīrijas brigādi, vēlāk divīziju. 1917. gadā ieguva ģenerāļmajora pakāpi. Arestēts un atcelts no dienesta pēc Oktobra apvērsuma, pēc atbrīvošanas dzīvoja Kijivā. Latvijas valsts pasludināšanas laikā dienēja hetmaņa Skoropadska Ukrainas Valsts bruņotajos spēkos, iecelts par 1. Sevišķā pulka komandieri. Pēc hetmaņa krišanas, 1919. gadā pārcēlās uz Novorosijsku, karoja Krievijas pilsoņu karā, bija 1. rezerves brigādes komandieris Deņikina karaspēkā. Pēc tam militārās topogrāfijas pasniedzējs, vēlāk virsnieku kursu priekšnieka palīgs Konstantīna karaskolā Krimā. Pēc Vrangeļa armijas krišanas 1920. gada beigās, Buivids dzīvoja kā bēglis Turcijā.

Latvijā atgriezies 1922. gadā aprīlī. 1923. gadā uz brīva līguma pamata iestājies Kara ministrijas dienestā ar ģenerāļa pakāpi kā pasniedzējs Vecāko virsnieku kursos. Kopš 1924. gada virsnieks Latvijas armijas Galvenajā štābā, iecelts par pirmo Armijas komandiera štāba priekšnieku (1924—1925). No 1926. gada Virsnieku akadēmisko kursu priekšnieks. Aktīvs akadēmiskajā darbā, Buivids bija autors vairākām grāmatām par militāro tēmu. 1928. gadā demobilizēts sakarā ar vecuma cenzu.

Miris 1937. gada 2. aprīlī Mellužos. Apbedīts Rīgā Meža kapos.

Apbalvojumi

• Sv. Annas ordenis, II, III šķira,
• Jura ierocis,
• Sv. Jura ordenis, IV sķira,
• Sv. Staņislava ordenis, II, III šķira,
• Sv, Vladimira ordenis, III šķira (ar šķēpiem), IV šķira

Darbi

• Buivids, J., "Kara satiksmju dienests",
• Buivids, J., "Militārā pedagoģika, 2 sēj." (1925-1928),
• Buivids, J., "Armijas aizmugure un apgādes taktika, 2 sēj." (1926),
• Buivids, J., "Kara mākslas vēsture: pastāvīgo armiju laikmets (no XVII gs. otras puses līdz XVIII gs. beigām)" (1928),
• Buivids, J., "45 gadus karavīra tērpā" (1930),
• Buivids, J., Zaļums, A., "Ģenerālis Napoleons Bonaparts: dzīve un darbi" (1930),
• Buivids, J., "Kara mākslas vēsture: XIX g. simteņa laikmets pēc Napoleona I līdz 1866. g." (1931)

Ārējās saites

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Mārtiņš Peniķis (Galvenā štāba priekšnieks)	Latvijas armijas Komandiera štāba priekšnieks 1924. gada 23. februāris — 1925. gada 7. februāris	Pēctecis: Eduards Aire