Jānis Grots

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jānis Grots
Jānis Grots 1930. gados.
Jānis Grots 1930. gados.
Personīgā informācija
Dzimis 1901. gada 9. februārī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Silamuiža, Ērgļu pagasts, Krievijas impērija
Miris 1968. gada 30. novembrī (67 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Tautība latvietis
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstniecība, žurnālistika
Valoda latviešu
Žanri Dzeja, proza
Augstskola Latvijas Universitāte

Jānis Grots (1901. gada 9. februāris1968. gada 30. novembris) bija latviešu rakstnieks.

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis laukstrādnieku — Jāņa un Marijas ģimenē. Dzimtā vieta — Ērgļu pagasta Silamuiža. Tēvs — bijušais tautskolotājs, šajā laikā ir muižas māju rentnieks. Groti piedzīvo parasto rentnieka likteni — viņiem jāpārceļo no vienas Ērgļu mājas uz otru un Jāņa bērnība paiet "Spīliņos", "Jaundalbos", "Anduļēnos", "Vecskrīveros", "Lejaskalniņos".

Ērgļu pagasta pareizticīgo Krievkalna skolā trīs klases viņš pabeidz divās ziemās (19081910). No 1910. līdz 1914. gadam mācījies Ērgļu draudzes skola. Tajā Grots aizrāvies ar Puškinu, Ļermontovu, Tolstoju, Ņekrasovu. No 1914. līdz 1915. gadam Grots mācās Jaunpils pareizticīgo pamatskolā. 1915. gadā sākās Jāna Grota žurnālista gaitas. Viņa rakstus avīzē "Jaunais Vards" iespiež ar pseidonīmu J.Mežmalietis. 14 gadus vecā korespodenta pirmā publikācija liecina jau par zināmu orientēšanos sociālos jautājumos.

Kā eksternis 1920. gadā Rīgā ieguva vidējo izglītību, studēja Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un Tiesību zinātņu fakultātē. Grots piedalījās dzelzceļnieku streikā 1921. gadā, darbojās kreiso studentu organizācijās, vairakkārt apcietināts. Grots bija viens no žurnāla "Trauksme" dibinātājiem. No 1926. līdz 1934. gadam — laikraksta „Sociāldemokrāts” literārās daļas vadītājs.

Pēc Otrā pasaules kara Grots aktīvi iesaistījās jaunās padomju dzīves celtniecībā. No 1945. gada bija laikraksta "Literatūra un Māksla" literārais līdzstrādnieks, pēc 1948. gada nododas tikai rakstniecībai. Grota darbi tulkoti arī krievu valodā.[1]

Literārais darbs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmie dzejoļu krājumi — "Pavasara ūdeņi" (1925), "Vējš no jūras" (1927), "Vakara mākoņi" (1930) — ir trauksmaini, nemierpilni, kas noliedz kapitālistisko īstenību, pauž ticību cilvēces nākotnei. Dzejoļos pēc Otrā pasaules kara gadiem — "Rīta stunda" (1946), "Nākamība" (1948), "Augšanas prieks" (1951) un daudziem citiem — raksturīga tautu draudzības tematika, dzīves apliecinājums.

Man atliek tik papurināt piedurknes - no tām birst laukā dzejolis pēc dzejoļa.

Jānis Grots

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par nopelniem latviešu padomju daiļliteratūras attīstībā Grotam piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka nosaukums.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. No Kusas pamatskolas arhīva materiāliem